Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagasta centrā Skaistkalnē. Nozīmīgs katoļticības centrs Zemgalē un Latvijā, otra populārākā Dievmātes svētceļojuma apmeklējuma vieta tūlīt pēc Aglonas gan agrāk, gan mūsdienās.[2]

Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
Skaistkalnes katoļu baznīca
Skaistkalnes katoļu baznīca (Latvija)
Skaistkalnes katoļu baznīca
Skaistkalnes katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Bauskas novads, Latvija
Koordinātas 56°22′49″N 24°38′36″E / 56.38028°N 24.64333°E / 56.38028; 24.64333Koordinātas: 56°22′49″N 24°38′36″E / 56.38028°N 24.64333°E / 56.38028; 24.64333
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1698
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Andrejs Mediņš
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1692
Specifikācija
Garums 40 m
Platums 20 m
Būvmateriāli mūra

1710. gadā Skaistkalnē bija paredzēts būvēt jaunu jezuītu kolēģijas ēku — apjomīgu baroka stila formās ieturētu divstāvu ēku ar četru stāvu augstiem un kupoliem vainagotiem torņiem abos tās galos. Ieceres vērienīgumu apliecina celtnes projekts, kas saglabājies Romā jezuītu arhīvā, taču realizēta celtne tika nesalīdzināmi pieticīgākā variantā. Laikā no 1789. līdz 1929. gadam Skaistkalnes draudzi apkalpoja t.s.pasaulīgie garīdznieki, bet 1929. gada 30. novembrī kalpošanu Skaistkalnes baznīcā pārņēma Sv. Franciska Ordeņa kapucīņu klosteris.

 
Skaistkalnes baznīcas interjers

Skaistkalnes baznīca ir viena no lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām, taču tās īpašo vērtību Latvijas arhitektūras vēsturē nosaka tieši celtnes novatorisms. Dievnams bija viena no pirmajām agrā baroka stila baznīcām Latvijā un pirmā, kuras veidols tik tieši atbilst katoliskajās zemēs populārajam divtorņu katedrāles tipam. Tā kļuva par sava veida paraugu veselai virknei vēlāko celto Latgales katoļu baznīcu.

Arī baznīcas iekštelpas ir Latvijai unikāls itāliskā baroka piemērs.Skaistkalnes baznīcas interjeru lieliski papildina milzīgais apmēram 12 metrus augstais kokgriezuma altāris.[3]

Uz šo svētceļojumu vietu katru gadu dodas arvien vairāk un vairāk svētceļnieku un tūristu no visas Latvijas, lai izlūgtos no Dieva un Dievmātes žēlastības un svētību gan sev, gan citiem. Skaistkalnes svētnīcā sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas — Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbilde, pie kuras cilvēki, īpaši laulātie un ģimenes, ir lūgušies žēlastības. Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnes Dievmātes svētnīcā notiek galvenie triju dienu Kanepenes svētki, kuros īpaši lūdzas par slimniekiem, laulātajiem pāriem un visām Latvijas ģimenēm, lai tajās būtu mīlestība uz Dievu un tuvākajiem, lai visiem būtu stipra ticība, laba veselība un lai kristīgās vērtības būtu dzīves pirmajā vietā.[4] Katru gadu uz maija mēneša pirmo svētdienu šurp dodas svētceļnieki kājām no Rīgas, Jelgavas un Iecavas, lai piedalītos Jaunavas Marijas — Māras Zemes Karalienes svētkos.

2022. gada 1. janvārī pēc Jelgavas diecēzes bīskapa Edvarda Pavlovska lūguma Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas draudzē kalpošanu uzsāka Andrejs Mediņš. 2023.gadā tika veikta baznīcas jumta seguma nomaiņa, kā arī 2. pasaules karā sagrauto baznīcas torņu atjaunošana, tādējādi baznīca atguvu savu vēsturisko izskatu un apjomu.[5]

Zem Skaistkalnes baznīcas apskatāmi velvēti pagrabi, kurus līdz 19. gadsimtam izmantoja kā apbedīšanas vietu. Kurzemes hercogistes laikā tur apglabāti katoļticīgie Vidzemes ģenerālgubernatori Pēteris Lasī (1751) un Georgs Brauns (1792), ģenerālgubernatora marķīza Filipa Pauluči sieva un daudzu katoļticīgo muižnieku dzimtu piederīgie. 2001.—2002. gadā līdz tam aizgruvušās kapenes tika sakārtotas.