Lodveida zibens

Lodveida zibens ir spīdošs, lodveida formas atmosfērā sastopama elektriska dabas parādība, kas dažu desmitu sekunžu vai dažu minūšu laikā izlādējas. Tas ir viens no zibens veidiem. Negaisa mākoņos tas novērots līdz 100 reižu biežāk nekā Zemes tuvumā.^{[nepieciešama atsauce]}

1901. gadā attēlots lodveida zibens

Lodveida zibens var parādīties pērkona negaisa un zibens laikā, bieži vien tad, kad ir novērojami arī parastie zibeņi. To izveido atsevišķas zibens izlādes, bet dažkārt lodveida zibens var pēkšņi uzrasties no dažādiem priekšmetiem, piemēram, koka staba. Dzīvojamās ēkās lodveida zibens var iekļūt pa atvērtu logu, elektriskajiem un telefona vadiem, kā arī caur dūmvadiem.

Visbiežāk lodveida zibens pārvietojas horizontāli, apmēram metra augstumā virs zemes, diezgan haotiski. Tam ir tendence iekļūt telpā, turklāt tas iekļūst tur caur mazām spraugām. Bieži lodveida zibeni pavada skaņas — krakšķis, svilpošana.

Lodveida zibens eksiatē no 10 sekundēm līdz pat dažām stundām, pēc tam tas izzūd. Reti tas kļūst bālāks vai sadalās mazākos zibeņos. Ja paša zibens eksistences laikā no tā izdalās maz siltuma, tad zibens sprādziena laikā siltuma enerģija var iztvaicēt ūdeni un izkausēt priekšmetus.

Lodveida zibens izmērs var būt no dažiem centimetriem līdz metram. Forma sfēriska, bet retos gadījumos var būt plakana vai bumbierveidīga. Zibens krāsa var būt no baltas vai dzeltenas līdz zaļai krāsai. Dažreiz ir plankumi.

Kopējā izlādes jauda ir ap 100 vatu,^{[nepieciešama atsauce]} spīdējums ir mainīgs — gaišāks un tumšāks. Uz Zemes vienlaicīgi pastāv ap 100—1000 zibeņi, bet varbūtība cilvēkam kaut reizi mūžā ieraudzīt lodveida zibeni, ir 0,01%.^{[nepieciešama atsauce]}

Lodveida zibeni uzskata par plazmas parādību, lai gan zinātniska izskaidrojuma trūkst. Iespējams, ka lodveida zibens ir milzīga elektriskā dzirkstele, tomēr tās rašanās iemesls nav zināms. Ir arī pieņēmums, ka lodveida zibens ir miniatūra melnā cauruma kopija, tomēr šis apgalvojums ir maz ticams.