Zāmuels Hops, arī Zāmuels Hopps (Samuel Hopp,[2] dzimis 1890. gada 12. oktobrī, miris 1962. gada 29. decembrī) bija Latvijas armijas seržants, 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša ordeni par divu virsnieku iznešanu no kaujas lauka 1919. gada 3. novembra Pārdaugavas atbrīvošanas kaujās pie Cementa fabrikas Latvijas brīvības cīņu laikā.[3]

Zāmuels Hops
Zāmuels Hops
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 12. oktobrī
Jaunjelgava, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1962. gada 29. decembrī (72 gadi)
Pērnava, Igaunijas PSR (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Tautība ebrejs[1]
Vecāki Daniels Hopps
Brāļi Josifs Hops

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1890. gada 12. oktobrī Jaunjelgavas[4] ebreju amatnieka Daniela Hoppa ģimenē. Mācījās Jaunjelgavas pilsētas skolā, kopš 1911. gada dienēja Krievijas Impērijas armijā kā medicīnas feldšeris. Pirmā pasaules kara laikā bija 119. Kolomnas kājnieku pulka, tad 120. Serpuhovas kājnieku pulka feldšeris, sasniedzot jaunākā apakšvirsnieka pakāpi.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 27. maijā Pērnavā iestājās Ziemeļlatvijas brigādē. Kā 7. Siguldas kājnieku pulka medicīnas feldšeris, seržants viņš piedalījās kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanas cīņās pret lieliniekiem.

Pēc atvaļināšanās no armijas 1920. gada 1. oktobrī dzīvoja Pērnavā, kur viņam līdz Igaunijas okupācijai 1940. gadā piederēja bērnu apavu veikals.[5] 1941. gada vasarā devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Miris 1962. gada 29. decembrī Pērnavā, apbedīts Pērnavas Alevi kapsētas Ebreju nodalījumā.[6][7]

  • Hops, J., Hops, Z. Kādēļ mūs apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrības almanachs, 1938, 22. — 23. lpp.