Andrejs Požarnovs
Andrejs Požarnovs (dzimis 1962. gada 9. martā) ir latviešu ārsts un politiķis, bijušais LR Labklājības ministrs. Bijis 6. un 7. Saeimas, kā arī Rīgas domes deputāts. Īslaicīgi ieņēmis Baldones novada domes priekšsēdētāja amatu, pārstāv partiju "Gods kalpot mūsu Latvijai".
| Andrejs Požarnovs | |
|---|---|
| Baldones novada domes priekšsēdētājs | |
|
Amatā 2017. gada 21. jūnijs — 2017. gada 4. novembris | |
| Priekštecis | Karina Putniņa |
| Pēctecis | Raimonds Audzers |
| Latvijas labklājības ministrs | |
|
Amatā 2000. gada 5. maijs — 2002. gada 2. maijs | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Andris Bērziņš |
| Priekštecis | Roberts Jurdžs |
| Pēctecis | Vladimirs Makarovs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1962. gada 9. martā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
Tēvzemei un Brīvībai (1995—1997) TB/LNNK (1997—2011) Gods kalpot Rīgai (2012—2016) Gods kalpot mūsu Latvijai (2016–2019) Atmoda Latvijai (2019–2021) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Anda Požarnova (laulība šķirta) |
| Profesija | ārsts |
| Augstskola | Rīgas Medicīnas institūts |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1962. gada 9. martā Rīgā Martas Laimdotas un Nikolaja Požarnovu ģimenē. 1980. gadā absolvēja Baldones vidusskolu, studēja Rīgas medicīnas institūtā, ko pabeidza 1987. gadā ķirurga-traumatologa specialitātē. Strādāja Rīgas pilsētas Sarkanā Krusta slimnīcā, bija traumatologs Stučkas (Aizkraukles) rajona slimnīcā (1987—1990), Aizkraukles rajona galvenais ārsts (1990—1993), ārsts traumatologs Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcā (1993—1996).
Politiskās karjeras laikā Andrejs Požarnovs ieņēma vairākus atbildīgus amatus valsts un Rīgas pašvaldības uzņēmumos, tostarp bijis SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" valdes priekšsēdētājs, darbojies AS "Pasažieru vilciens" un SIA "Rīgas satiksme" valdēs, kā arī VAS "Latvijas pasts", Privatizācijas aģentūras, SIA "Rīgas satiksme" un VAS "Latvijas dzelzceļš" padomēs.
Politiskā un sabiedriskā darbība labot šo sadaļu
Strādājot Aizkraukles rajona slimnīcā, Andrejs Požarnovs bijis tās komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs.[1] 1992. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas ārstu biedrības prezidentu un vadīja to līdz 1999. gadam.
1995. gadā tika ievēlēts par 6. Saeimas deputātu no partijas "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta. Saeimā darbojās Pilsonības likuma izpildes komisijā (priekšsēdētājs) un Sociālo un darba lietu komisijā (priekšsēdētāja biedrs). 1998. gadā A. Požarnovs tika ievēlēts 7. Saeimā, kur vadīja Sociālo lietu un darba lietu komisiju, bija Eiropas lietu komisijas loceklis. 1998. gada decembrī tika ievēlēts par TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāju.
2000. gada 5. maijā Saeima apstiprināja Andreju Požarnovu par labklājības ministru Andra Bērziņa valdībā. Ministra amatu A. Požarnovs ieņēma līdz 2002. gada maijam, kad pēc konflikta ar Ministru prezidentu bija spiests to atstāt.
2002. gadā notikušajās 8. Saeimas vēlēšanās Andrejs Požarnovs kandidēja no TB/LNNK saraksta, taču šoreiz netika ievēlēts. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās arī pārstāvēja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK sarakstu un tika ievēlēts Rīgas domē. Tur darbojās Satiksmes un transportu lietu komitejā (priekšsēdētājs) un Pilsētas īpašuma privatizācijas komitejā (priekšsēdētāja vietnieks). Kandidēja uz vietu Rīgas domē arī 2009. gada pašvaldību vēlēšanās, taču netika ievēlēts.
Pirms "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Visu Latvijai" apvienības izveidošanas 2011. gadā A. Požarnovs apturēja savu darbību TB/LNNK. 2012. gada martā viņš piedalījās partijas "Gods kalpot Rīgai" dibināšanas sapulcē un tika ievēlēts tās valdē. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Andrejs Požarnovs kandidēja uz deputāta vietu Rīgas domē no "Saskaņas Centra/Gods kalpot Rīgai" saraksta, bet ievēlēts netika, saņemot visvairāk svītrojumu.[2]
2016. gadā Andrejs Požarnovs tika izvirzīts par jaundibinātās partijas "Gods kalpot mūsu Latvijai" priekšsēdētāju. Lai gan kopumā partija 2017. gada pašvaldību vēlēšanās startēja samērā neveiksmīgi, tomēr A. Požarnovs ne tikai tika ievēlēts Baldones novada domē, bet arī kļuva par tās priekšsēdētāju. Tomēr jau 2017. gada 4. novembrī viņš šo posteni zaudēja, kļūstot par priekšsēdētāja vietnieku (arī šo amatu samērā drīz zaudēja). 2018. gadā nesekmīgi kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no LSDSP, Kristīgi demokrātiskās savienības un "Gods kalpot mūsu Latvijai!" apvienības SKG.
2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz vietu Ķekavas novada domē no partijas "Saskaņa" saraksta, nebūdams tās biedrs, taču netika ievēlēts.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ "Komunisma Uzvara", 1988. gada 11. maijs. Bērziņš, A.: Komjaunatne un nauda
- ↑ «2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Rezultāti. Rīga. Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs", Partija "Gods kalpot Rīgai"». cvk.lv. Skatīts: 2018.08.19.
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Pēteris Apinis |
Latvijas ārstu biedrības prezidents 1992. gads — 1999. gada 15. maijs |
Pēctecis: Viesturs Boka |
| Priekštecis: Roberts Jurdžs |
Latvijas labklājības ministrs 2000. gada 5. maijs — 2002. gada 2. maijs |
Pēctecis: Vladimirs Makarovs (p.i.) Viktors Jaksons |
| Priekštecis: Karina Putniņa |
Baldones novada pašvaldības vadītājs 2017. gada 21. jūnijs — 2017. gada 4. novembris |
Pēctecis: Andris Mačs (p.i.) Raimonds Audzers |