Silvija Dreimane
Silvija Dreimane (dzimusi 1962. gada 8. augustā) ir Latvijas juriste un politiķe. Bijusi 7. Saeimas sekretāre (1998—2002). Sākotnēji pārstāvējusi Jauno partiju, vēlāk piedalījusies vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.
| Silvija Dreimane | |
|---|---|
| Saeimas sekretāre | |
|
Amatā 1998. gada 2. novembris — 2002. gada 4. novembris | |
| Prezidents |
Guntis Ulmanis Vaira Vīķe-Freiberga |
| Priekštecis | Indulis Bērziņš |
| Pēctecis | Jānis Reirs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1962. gada 8. augustā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | Jaunā partija (1998—2000) |
| Profesija | juriste |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimusi 1962. gada 8. augustā. 1991. gadā absolvēja tieslietu studijas Latvijas Universitātē.[1] Bija Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa kancelejas vadītāja vietniece 1997. gadam.[2] Precējusies, ir dēls Kārlis.[1][3]
1998. gadā piedalījās Jaunās partijas dibināšanā,[4] tika ievēlēta par tās atbildīgo sekretāri.[5] 7. Saeimas vēlēšanās Jaunā partija virzīja S. Dreimani kā Saeimas priekšsēdētājas amata kandidāti.[6]
Pēc ievēlēšanas par 7. Saeimas deputāti S. Dreimane kļuva par Saeimas sekretāri un Jaunās partijas frakcijas priekšsēdētāju.[7] 2000. gada maijā viņa neparakstīja Andra Bērziņa valdības koalīcijas līgumu un atkāpās no frakcijas priekšsēdētājas amata.[8] Neilgi pēc tam S. Dreimane kopā ar deputātiem Ingrīdu Ūdri un Imantu Stirānu izstājās no partijas, taču nepameta tās Saeimas frakciju.[9]
2002. gadā kļuva par jaunās Saeimas priekšsēdētājas I. Ūdres (ievēlēta no Zaļo un Zemnieku savienības) politisko padomnieci.[10] 2006. gadā S. Dreimane kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta,[11] nebūdama to veidojošo partiju biedre, taču netika ievēlēta. 2009. gadā neveiksmīgi kandidēja arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās no ZZS saraksta.[12] 2010. gadā nesekmīgi kandidēja arī 10. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta Latgales apgabalā.[13]
Kopš 2003. gada strādāja dažādos amatos valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš", bija akciju sabiedrības "Pasažieru vilciens" valdes locekle,[14] "Latvijas dzelzceļa" prezidenta Uģa Magoņa padomniece.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Silvija Dreimane». Saeima. Skatīts: 2013.06.11.
- ↑ Atis Klimovičs. «Čečenijā gaida Baltijas prezidentus». Diena, 1997. gada 5. februārī. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ Inese Šaitere, Tekla; Liepiņa, Akvilina un Kļava. «Rīt - Mātes diena». Diena, 1999. gada 8. maijā. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ Nellija Ločmele. «Jaunā partija solās būt kreisi centriska». Diena, 1998. gada 19. janvārī. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ «Partija ievēl vadību». Diena. 1998. gada 19. martā. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ Nellija Ločmele. «Kandidātu sarakstus iesniedz LC un JP». Diena, 1998. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ Ināra Egle. «Ievēl Saeimas prezidiju bez Tautas partijas». Diena, 1998. gada 4. novembrī. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ Ināra Egle. «Mēģinās saliedēt Jaunās partijas frakciju». Diena, 2000. gada 8. maijā. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ Ināra Egle. «Pauls negrib būt līderis, Jaunās partijas frakcija šķeļas». Diena, 2000. gada 9. maijā. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ «Dreimane būs Ūdres politiskā padomniece». Diena. 2003. gada 9. janvārī. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ Ināra Egle. «Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā pārbaudītas lokomotīves un jauni sabiedrotie». Diena, 2006. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ «6. jūnijā – par Zaļo un Zemnieku savienības sarakstu Nr. 14!». Zaļo un Zemnieku savienība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013.06.11.
- ↑ «FOTO: ZZS iepazīstina ar savām vēlēšanu lokomotīvēm». Diena. 2010. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ «papildināta (18:11) – Jaunajā PV valdē darbosies arī Štokenbergs un Dreimane». Diena. 2012. gada 21. maijā. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.