Pēteris Stučka
Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors. KPFSR tieslietu tautas komisārs (1917), pārstāvis Brestļitovskas miera sarunās (1918). Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības vadītājs (1919), PSRS Augstākās tiesas priekšsēdētājs (1923).
| ||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1865. gada 26. jūlijā Kokneses pagastā Vecbirznieku mājās zemnieka un Kokneses dziedātāju biedrības priekšnieka Jāņa Stučkas ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1879–1883), studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē (1884—1888). No 1893. gada bija advokāts Rīgā. Viens no Jaunās strāvas vadītājiem, laikraksta "Dienas Lapa" redaktors (1883—1891, 1895—1897). Apprecējās ar Doru Pliekšāni.
1897. gadā viņu arestēja, 1898. gadā izsūtīja uz Vitebsku, 1899. gadā uz Slobodsku. Pēc atbrīvošanās dzīvoja Vitebskā (1903—1906), LSDSP CK loceklis (1904—1905), pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas atgriezās Rīgā. No 1907. gada strādāja par advokātu Pēterburgā, nodibināja privātu apgādu “Dzirkstele”.[1] Pēc Februāra revolūcijas bija lielinieku partijas Petrogradas komitejas loceklis, pēc Oktobra revolūcijas ievēlēts par Krievijas Satversmes sapulces deputātu, bija Padomju Krievijas tieslietu tautas komisārs (1917—1918), piedalījās Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas sarunās. No 1918. gada augusta bija KPFSR Ārlietu tautas komisariāta kolēģijas loceklis.
1918. gada decembrī Stučka kļuva par LSPR valdības vadītāju Rīgā, pēc tam Rēzeknē. Pēc Sarkanās armijas atkāpšanās no Latgales Stučkas valdība pārcēlas uz Veļikije Lukiem, kur pašlikvidējās. No 1920. gada 17. janvāra Stučka darbojās LKP CK Krievijas birojā, ko 25. janvārī pārdēvēja par LKP CK Ārzemju biroju. 31. janvārī Stučku ievēlēja par Ārzemju biroja priekšsēdētāju. Kad pēc II Kominternes kongresa tika izveidots Komunistiskās internacionāles izpildkomitejas Latsekcijas sekretariāts, 1920. gada 15. oktobrī Pēteri Stučku ievēlēja par Latsekcijas priekšsēdētāju. Līdztekus Stučka bija arī Padomju Krievijas tieslietu tautas komisāra vietnieks, no 1923. gada PSRS Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
1928. gadā PSRS un Kominternes vadība uzdeva LKP sākt aktīvi gatavoties iespējamam karam, tādēļ Pēteris Stučka aicināja aktualizēt Latgales separātisma ideju un ieteica komunistiem stāties aizsargu organizācijā: «Kas būs par nelaimi, ja cīņas brīdī visur būtu mūsu ļaudis jeb mums piekrītošas personas, kas paņemtu ieročus, nokautu vadoņus u.t.t.» [2]
1931. gadā Stučku iecēla par Maskavas Padomju tiesību institūta direktoru. Publicējis daudzus rakstus un zinātniskus darbus padomju tiesību teorijā. Miris 1932. gada 25. janvārī Maskavā. Apbedīts Sarkanajā laukumā pie Kremļa sienas.[3]Latvijas PSR laikā Pētera Stučkas vārdā bija nosaukta Latvijas Universitāte, Tērbatas iela un Aizkraukles pilsēta.
Darbi labot šo sadaļu
- Пять месяцев Социалистической Советской Латвии: Сборник статей и заметок. Ч. 1. — Псков, 1919.
- Пять месяцев Социалистической Советской Латвии: Сборник статей и заметок. Ч. 2. — Псков, 1921.
- Stutschka, Peter: Das Problem des Klassenrechts und der Klassenjustiz; Hamburg: C. Hoym Nachf.; 1922 (vāciski)
- Stučka, Pēteris: Die revolutionäre Rolle von Recht und Staat / Übers. u. Einl. von Norbert Reich; Frankfurt a.M.: Suhrkamp; 1969 (vāciski)
- Olmane, P.; Pūce, O. (1988). Pēteris Stučka: Biobibliogrāfiskais rādītājs / Петр Стучка: Биобиблиографический указатель. Rīga: Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ LNB datubāze
- ↑ O.Niedre, V.Daugmalis. "Slepenais karš pret Latviju. Komunistiskās partijas darbība 1920.–1940. gadā" Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs Rīga, 1999. gads Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (Ar Valda Egles komentāriem, 2011.)
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 319. lpp.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pēteris Stučka.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- P.I. Stuchka. Selected Writings on Soviet Law and Marxism. Robert Sharlet, Peter B. Maggs, and Piers Beirne (eds.). Armonk, N.Y. : M.E. Sharpe, 1988. ISBN 0-87332-473-0. OCLC 17353762.
- Piemineklis Pēterim Stučkam Rīgā sites-of-memory.de
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |