Arnis Cimdars (dzimis 1962. gada 8. jūnijā Jelgavā; miris 2021. gada 20. oktobrī Jelgavā) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks, bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs (1997—2019).

Arnis Cimdars
Arnis Cimdars 2011. gadā
Arnis Cimdars 2011. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1962. gada 8. jūnijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Jelgava, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2021. gada 20. oktobrī (59 gadi)
Valsts karogs: Latvija Jelgava, Latvija
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Jelgavas novads, Latvija
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās sabiedrisks darbinieks

Biogrāfija labot šo sadaļu

Arnis Cimdars dzimis 1962. gada 8. jūnijā Jelgavā.[1] 1980. gadā beidzis Jelgavas 1. vidusskolu. Pirmo augstāko izglītību būvinženiera specialitātē ieguva 1985. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā. 2009. gadā ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē.[1]

Karjera labot šo sadaļu

No 1985. līdz 1987. gadam A. Cimdars bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas galvenais enerģētiķis, vēlāk — LLA prorektora vietnieks kopmītņu jautājumos. No 1990. līdz 1993. gadam strādājis par Jelgavas pilsētas dzīvokļu nodaļas vadītāju. No 1993. līdz 1996. gadam bijis a/s "Aipara" prezidents, bet līdz 1997. gadam darbojies kā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas konsultants.[1]

Līdztekus darba gaitām no 1985. līdz 2007. gadam dejoja tautas deju ansamblī "Ritums".[2]

Laulībā ar Iritu Cimdari bija meita un divi dēli.[3] Vēlāk precējies otrreiz.

Politiskā darbība labot šo sadaļu

1995. gadā iestājies partijā "Saimnieks", vēlāk kļuvis arī par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" biedru. 6. Saeimas vēlēšanās A. Cimdars koordinēja Demokrātiskās partijas "Saimnieks" dalību Zemgales reģionā.[4]

1998. gadā, uzskatot, ka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amats ar darbu partijā nav savienojams, darbību partijā apturējis. Pēc Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārveidošanās par Latvijas Demokrātisko partiju dalību partijā neatjaunoja un nebija nevienas partijas biedrs.[1]

2021. gadā, pēc darbības Centrālajā vēlēšanu komisijā beigām, piedalījās partijas Latvija pirmajā vietā organizēšanā un tika iecelts par tās ģenerālsekretāru.[5]

Centrālā vēlēšanu komisija labot šo sadaļu

1997. gada janvārī A. Cimdars pirmoreiz tika ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas biedru. Tā paša gada 11. decembrī tika ievēlēts par CVK priekšsēdētāju. Pirmās vēlēšanas, kuras A. Cimdars vadīja šajā amatā, bija 7. Saeimas vēlēšanas 1998. gadā. Viņš tika pārvēlēts kā CVK priekšsēdētājs 1999., 2003. un 2007. gadā.[1] 2019. gadā viņu nomainīja Kristīne Bērziņa.[6]

No 1997. gada līdz 2019. gadam viņš pārstāvēja Latviju Eiropas valstu vēlēšanu administratoru asociācijā (ACEEEO). 2000. gadā Varšavas konferencē ievēlēts par ACEEEO Izpildpadomes locekli. Atkārtoti asociācijas Izpildpadomē ievēlēts 2003. gadā Londonas konferencē. No 2005. gada septembra līdz 2007. gada septembrim bijis arī ACEEEO prezidents.[1]

2019. gadā beidza darbu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā.

Slimība labot šo sadaļu

A. Cimdars 2021. gada septembrī devās ceļojumā uz Turciju kopā ar ģimeni un atpakaļceļā, pēc viņa meitas uzskata, inficējās ar COVID-19. Saslima visi trīs ģimenes locekli. Sieva un viņas dēls jau sāka atveseļoties, bet Arnim palika sliktāk,[7] viņš ārstējās slimnīcā. 2021. gada 20. oktobrī miris Jelgavas slimnīcā no COVID-19 izraisītajām komplikācijām.[8] Gan pirms saslimšanas, gan slimības gaitā A. Cimdars paziņoja saviem ģimenes locekļiem un ārstējošajam personālam, ka viņš nav potējies pret COVID-19 un dalījās ar pieņēmumu, ka veiksmīgi izslimos slimību un iegūs imunitāti dabīgā ceļā.[9]

Atsauces labot šo sadaļu

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Atis Kramiņš
CVK priekšsēdētājs
1997. gada 11. decembris2019. gada 22. marts
Pēctecis:
Kristīne Bērziņa