Ints Ķuzis
Ints Ķuzis (dzimis 1962. gada 4. maijā Tukumā, miris 2022. gada 9. augustā) bija Latvijas Iekšlietu ministrijas darbinieks, bijušais Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists un politiķis.
| Ints Ķuzis | |
|---|---|
.jpg) Ints Ķuzis 2015. gadā | |
| Valsts policijas priekšnieks | |
|
Amatā 2011. gada 2. augusts — 2020. gada 10. februāris | |
| Priekštecis | Artis Velšs |
| Pēctecis | Armands Ruks |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1962. gada 4. maijā Tukums, Latvijas PSR, PSRS |
| Miršanas dati | 2022. gada 9. augustā (60 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Vienotība |
| Profesija | policists, jurists |
| Augstskola |
PSRS Iekšlietu ministrijas Minskas augstākā skola (1991) LPA (2006) |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījās Kandavas internātskolā, vidējo izglītību ieguva Jelgavā.[1]
1982. gadā sāka strādāt Tukuma milicijas nodaļā, 1991. gadā absolvēja PSRS Iekšlietu ministrijas Minskas augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzi iecēla par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā viņš strādāja Rīgā, kur 2003. gadā ieņēma Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuva par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. 2005. gada maijā Ķuzi paaugstināja par policijas pulkvedi.
No 2005. līdz 2006. gadam viņš studēja Latvijas Policijas akadēmijas tiesību zinātņu maģistra studiju programmā. No 2009. gada bija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2009. gada decembrī viņu paaugstināja par policijas ģenerāli,[2] 2011. gadā iecēla Valsts policijas priekšnieka amatā.
2020. gada 15. janvārī Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.[3] 2020. gada 19. februārī tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "Jaunā Vienotība" sarakstā.[4] 14. septembrī iestājies partijā Vienotība.[5]
Miris 2022. gada 9. augustā pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi.[6]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu2011. gada 20. oktobrī apbalvots ar 1. šķiras 
Viestura ordeni[7].
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Cīrulis, Ervīns. «Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā». delfi.lv, 2008. gada 28. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 9. decembrī.
- ↑ «Ķuzis kļūst par ģenerāli». diena.lv. 2009. gada 22. decembrī. Skatīts: 2012. gada 9. decembrī.
- ↑ «Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā». lsm.lv. 2020. gada 15. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. janvārī. Skatīts: 2020. gada 23. februārī.
- ↑ «Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta». lsm.lv. 2020. gada 19. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 20. februārī. Skatīts: 2020. gada 25. februārī.
- ↑ «Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-09-14.
- ↑ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-bijusais-valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis.a468746/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas
- ↑ Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Valsts policijas priekšnieks
- Tu izdari kaut ko šodien!, intervija ar Intu Ķuzi
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |