1896. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1896. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Pasaulē: | 1893 1894 1895 - 1896 - 1897 1898 1899 |
Latvijā: | 1893 1894 1895 - 1896 - 1897 1898 1899 |
Laikapstākļi: | 1893 1894 1895 - 1896 - 1897 1898 1899 |
Sportā: | 1893 1894 1895 - 1896 - 1897 1898 1899 |
Kino: | 1893 1894 1895 - 1896 - 1897 1898 1899 |
Notikumi
labot šo sadaļuMaijs
labot šo sadaļu- 6. maijs — ar imperatora Nikolaja II parakstīto Nolikumu Rīgas Politehnikumu pārveidoja par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu un nosauca par Rīgas Politehnisko institūtu.
Septembris
labot šo sadaļu- 23. septembris — pēcpusdienā ap plkst. 15 Jelgavas apkārtnē tika novērota zemestrīce.
Oktobris
labot šo sadaļu- 18. oktobris — tika pabeigta un iesvētīta Ulmales-Labraga evaņģēliski luteriskā baznīca (atrodas netālu no Jūrkalnes).
- 29. oktobris — Salamonska cirkā notika pirmais kinoseanss Rīgā. Tajā tika rādīta brāļu Limjēru programma.
Decembris
labot šo sadaļu- decembris — Latvijas teritorijā sākās pirmā Viskrievijas tautas skaitīšana (beidzās 1897. gada janvārī).
- 18. decembris — latviešu studenti Pēterburgā nodibināja studentu korporāciju "Fraternitas Petropolitana".
Nezināms datums
labot šo sadaļu- Valsts atpirka Rīgas—Tukuma dzelzceļu un iekļāva to Rīgas — Orlas dzelzceļā.
- Bijušās Trikātas muižas Baltajā mājā sāka darboties viena no senākajām pienotavām Latvijā (tagad A/s "Trikātas siers").
- Torņkalna (tagad Arkādijas) parku no K.V.Kleina savā īpašumā iegādājās Rīgas pilsēta, parka pārveidi uzticot Georgam Kūfaltam.
- Slokā tika uzcelta Celulozes un papīra fabrika (darbojās līdz 1990. gadam).
- Tiek pabeigta Plāteru-Zībergu dzimtai piederošās Bebrenes muižas kungu mājas būvniecība.
Kultūra
labot šo sadaļu- 4. decembris — Jāņa Jaunsudrabiņa pirmā publikācija — dzejolis "Ziemas nakts" laikrakstā "Latviešu Avīzes".
- Laikrakstā "Baltijas vēstnesis" tika publicēts pirmais Annas Brigaderes stāsts "Slimnīca".
- Tika publicēta Annas Brigaderes luga "Aiz līdzcietības".
- Laikrakstā "Balss" ar pseidonīmu Austris tika publicēts Kārļa Skalbes pirmais dzejolis "Sapnis".
- Jelgavā sāka darboties Ādolfa Alunāna teātris.
Zinātne
labot šo sadaļu- 1.—15. augusts — Rīgā notika X Viskrievijas arheoloģiskais kongress.
- 1. augusts—15. septembris — X Viskrievijas arheologu kongresa laikā Rīgā (Kronvalda parka teritorijā) tika sarīkota Latviešu etnogrāfiskā izstāde. Tika savākti apm. 6000 etnogrāfiskie priekšmeti. Izstādi apmeklēja ap 45000 cilvēku. (Izstādes materiāls vēlāk kļuva par pamatu tagadējam Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam)
- Pirmos meteoroloģiskos novērojumus uzsāka Ainažu hidrometeoroloģiskā stacija.
- Pauls Valdens atklāja, ka no olbaltumvielām izolētās optiski aktīvās aminoskābes – asparagīnskābes var iegūt (−)-ābolskābi, kas griež plaknē polarizētu gaismu pa kreisi, bet šo ābolskābi divu secīgu ķīmisku reakciju rezultātā pārvērst par tās spoguļizomēru (+)-ābolskābi, kas griež plaknē polarizētu gaismu pa labi. Viņš arī realizēja šīs pārvērtības pretējā virzienā. Šis atklājums (Valdena cikls) lika pamatus dinamiskajai stereoķīmijai, kas ievērojami paātrināja organiskās ķīmijas teorētisko priekšstatu attīstību par ķīmisko reakciju mehānismiem.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 3. janvāris — Maksis Grīnguts, Latvijas armijas seržants (miris 1941. gadā)
- 17. janvāris — Pauls Stradiņš, ķirurgs, profesors (miris 1958. gadā)
- 1. aprīlis — Jānis Veselis, rakstnieks (miris 1962. gadā)
- 28. aprīlis — Romans Suta, mākslinieks (miris 1944. gadā)
- 15. maijs — Meletijs Kaļistratovs, sabiedrisks un politisks darbinieks (miris 1941. gadā)
- 19. maijs — Pēteris Upītis, dārzkopis, selekcionārs (miris 1976. gadā)
- 19. septembris — Aloizs Budže, sabiedriskais darbinieks (miris 1976. gadā)
- 5. novembris — Valdemārs Ozoliņš, komponists, diriģents (miris 1973. gadā)
Miruši
labot šo sadaļuSkatīt arī
labot šo sadaļu
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |