1896. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1896. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Pasaulē:	1893 1894 1895 - 1896 - 1897 1898 1899
Latvijā:	1893 1894 1895 - 1896 - 1897 1898 1899
Laikapstākļi:	1893 1894 1895 - 1896 - 1897 1898 1899
Sportā:	1893 1894 1895 - 1896 - 1897 1898 1899
Kino:	1893 1894 1895 - 1896 - 1897 1898 1899

Latviešu zemju karte (1859).

Notikumi

Maijs

• 6. maijs — ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II parakstīto Nolikumu Rīgas Politehnikumu pārveidoja par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu un nosauca par Rīgas Politehnisko institūtu.

Augusts

• 1. augusts—15. septembris — (Kronvalda parka teritorijā) Rīgas Latviešu biedrība sarīkoja Latviešu etnogrāfisko izstādi, izrādot ap 6000 etnogrāfisko priekšmetu. Izstādi apmeklēja ap 45000 cilvēku. Izstādes materiāls vēlāk kļuva par pamatu tagadējam Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.

Septembris

• 23. septembris — pēcpusdienā ap plkst. 15 Jelgavas apkārtnē novērota zemestrīce.

Oktobris

• 18. oktobris — pabeigta un iesvētīta Ulmales-Labraga evaņģēliski luteriskā baznīca (atrodas netālu no Jūrkalnes).
• 29. oktobris — Salamonska cirkā notika pirmais kinoseanss Rīgā. Tajā tika rādīta brāļu Limjēru programma.

Decembris

• decembris — Latvijas teritorijā sākās pirmā Viskrievijas tautas skaitīšana (beidzās 1897. gada janvārī).
• 18. decembris — latviešu studenti Pēterburgā nodibināja studentu korporāciju "Fraternitas Petropolitana".

Nezināms datums

• Valsts atpirka Rīgas—Tukuma dzelzceļu un iekļāva to Rīgas — Orlas dzelzceļa sabiedrībā.
• Trikātas pilsmuižas Baltajā mājā sāka darboties viena no senākajām pienotavām Latvijā (tagad A/s "Trikātas siers").
• Torņkalna (tagad Arkādijas) parku no K.V.Kleina savā īpašumā iegādājās Rīgas pilsēta, parka pārveidi uzticot Georgam Kūfaltam.
• Slokā uzcelta Baltijas Celulozes fabrika (darbojās līdz 1990. gadam).
• pabeigta Plāteru-Zībergu dzimtai piederošās Bebrenes muižas kungu mājas būvniecība.

Kultūra

• 4. decembris — Jāņa Jaunsudrabiņa pirmā publikācija — dzejolis "Ziemas nakts" laikrakstā "Latviešu Avīzes".
• Laikrakstā "Baltijas vēstnesis" publicēts pirmais Annas Brigaderes stāsts "Slimnīca".
• Tika publicēta Annas Brigaderes luga "Aiz līdzcietības".
• Laikrakstā "Balss" ar pseidonīmu Austris publicēts Kārļa Skalbes pirmais dzejolis "Sapnis".
• Jelgavā sāka darboties Ādolfa Alunāna teātris.

Zinātne

• 1.—15. augusts — Rīgā notika X Viskrievijas arheoloģiskais kongress.

• Pirmos meteoroloģiskos novērojumus uzsāka Ainažu hidrometeoroloģiskā stacija.
• Pauls Valdens atklāja, ka no olbaltumvielām izolētās optiski aktīvās aminoskābes – asparagīnskābes var iegūt (−)-ābolskābi, kas griež plaknē polarizētu gaismu pa kreisi, bet šo ābolskābi divu secīgu ķīmisku reakciju rezultātā pārvērst par tās spoguļizomēru (+)-ābolskābi, kas griež plaknē polarizētu gaismu pa labi. Viņš arī realizēja šīs pārvērtības pretējā virzienā. Šis atklājums (Valdena cikls) lika pamatus dinamiskajai stereoķīmijai, kas ievērojami paātrināja organiskās ķīmijas teorētisko priekšstatu attīstību par ķīmisko reakciju mehānismiem.

Dzimuši

• 3. janvāris — Maksis Grīnguts, Latvijas armijas seržants (miris 1941. gadā)
• 17. janvāris — Pauls Stradiņš, ķirurgs, profesors (miris 1958. gadā)
• 1. aprīlis — Jānis Veselis, rakstnieks (miris 1962. gadā)
• 28. aprīlis — Romans Suta, mākslinieks (miris 1944. gadā)
• 15. maijs — Meletijs Kaļistratovs, sabiedrisks un politisks darbinieks (miris 1941. gadā)
• 19. maijs — Pēteris Upītis, dārzkopis, selekcionārs (miris 1976. gadā)
• 19. septembris — Aloizs Budže, sabiedriskais darbinieks (miris 1976. gadā)
• 5. novembris — Valdemārs Ozoliņš, komponists, diriģents (miris 1973. gadā)

Skatīt arī

• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats