1897. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1897. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Pasaulē:	1894 1895 1896 - 1897 - 1898 1899 1900
Latvijā:	1894 1895 1896 - 1897 - 1898 1899 1900
Laikapstākļi:	1894 1895 1896 - 1897 - 1898 1899 1900
Sportā:	1894 1895 1896 - 1897 - 1898 1899 1900
Kino:	1894 1895 1896 - 1897 - 1898 1899 1900

Notikumi

Janvāris

• 28. janvāris — tika pabeigta Pirmās Viskrievijas tautas skaitīšanas procedūra, kuras rezultātā tika savākti dati arī par Latvijas teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

Maijs

• 1. maijs — Baltās muižas mežā notika plaša nelegālo strādnieku pulciņu sapulce.
• naktī no 19. uz 20. maiju — sākās masu kratīšanas pie gandrīz visiem Jaunās strāvas darbiniekiem, kuras turpinājās arī vēl nākamajos mēnešos. Pavisam kratīšanai pakļāva 138 personas, 77 no tām apcietināja, 10 aizbēga.
• 20. maijs — Liepājā par piedalīšanos Jaunās strāvas kustībā tika apcietināts un notiesāts uz 15 mēnešiem Miķelis Valters.
• 31. maijs — par dalību Jaunās strāvas kustībā Jānis Rainis tika apcietināts un ieslodzīts Paņevežas cietumā.

Jūnijs

• 14. jūnijs — tika iesvētīta Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca (pirmā mūra ēka Ķemeru kūrortā).
• 21. jūnijs — Krievijas iekšlietu ministrs Goremikins uz 8 mēnešiem apturēja jaunstrāvnieku laikraksta "Dienas Lapa" darbību.

Novembris

• 18. novembris — Valkas apriņķa gubernators deva atļauju katru gadu 2. novembrī Stāmerienas muižā noturēt gadatirgu.

Nezināms datums

• Latvieši ieguva vairākumu Cēsu pilsētas domē.
• Cēsīs tika ierīkots telefona tīkls.
• Atgāzenes muižā ārsts Šēnfelds izveidoja nervu klīniku un sanatoriju "Atgāzene".
• Ķemeru kūrortā tika ierīkotas pirmās dūņu vannas, un Ķemerus apmeklēja pāri par 2000 peldu viesu.
• Pēc uzcelšanas savu darbību sāka jaunā Stāmerienas muižas linu ķīmiskās apstrādāšanas fabrika.
• Tiek pabeigti barona Emīla fon Vulfa jaunās pils celtniecības darbi Cesvainē (Arh. H. Grīzebahs).

Kultūra

• Tika publicēta Annas Brigaderes pirmā grāmata – stāsts "Vecā Karlīne".
• Janis Rozentāls veica savu pirmo ārzemju ceļojumu uz Zviedriju, kur apmeklēja Skandināvijas rūpniecības un starptautisko mākslas izstādi Stokholmā.

Zinātne

• tika publicēti Jāņa Endzelīna pirmie zinātniskie darbi latviešu valodas filoloģijā — "Diftongu un garo vokālu izruna latviešu valodā" (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums, Nr.11) un "Par latviešu prepozīcijām" ("Austrums", Nr.8).

Dzimuši

• 26. janvāris — Jēkabs Alksnis, latviešu izcelsmes padomju virsnieks (miris 1938. gadā)
• 12. maijs — Alfrēds Audze, pulkvedis (miris 1930. gadā)
• 16. maijs — Roberts Plūme, sportists (miris 1956. gadā)
• 25. jūnijs — Antons Rancāns, ārsts un politiķis (miris 1942. gadā)
• 19. jūlijs — Leo Svemps, gleznotājs un jurists (miris 1975. gadā)
• 1. oktobris — Jānis Ferdinands Tīdemanis, gleznotājs. (miris 1964. gadā)
• 14. oktobris — Jānis Vītiņš, operdziedātājs (tenors), karavīrs un politiķis (miris 1941. gadā)
• 15. decembris — Zenta Mauriņa, rakstniece un tulkotāja (miris 1978. gadā)
• 25. decembris — Jānis Ziemeļnieks, dzejnieks un žurnālists (miris 1930. gadā)

Miruši

• 21. marts — Ādams Alksnis, latviešu gleznotājs (dzimis 1864. gadā)
• 30. novembris — Jānis Staņislavs Roze, latviešu gleznotājs (dzimis 1823. gadā)

Skatīt arī

• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats