Valdemārs Ozoliņš

Valdemārs Ozoliņš

Valdemārs Ozoliņš (dzimis 1896. gada 5. novembrī Vestienas pagastā, miris 1973. gada 15. februārī Pueblo, Kolorādo, ASV) bija latviešu komponists un diriģents.

Komponista vecāki Jānis un Ieva Ozoliņi.

Valdemāra Ozoliņa dziesmas bija ļoti iecienītas koru programmās jau kopš debijas VI Dziesmu svētkos Rīgā 1926. gadā. Pēc kara Valdemāra Ozoliņa skaņraksta chromatiskā struktūra jūtami sabiezinājās, taču formas veidojumi palika pieticīgi. Varbūt tādēļ mūža beigās Valdemārs Ozoliņš trimdas mūzikas dzīvē netika sevišķi ievērots, kaut gan viņš komponēja daudz. Uzrakstījis ap 500 dziesmu, valsi orķestrim, klavieru skices. Trimdā radušās apmēram 70 kora dziesmas. Valdemārs Ozoliņš bija virsdiriģents I Vispārīgos latviešu dziesmu svētkos ASV, Rietuma krasta dziesmu svētkos ASV, Indianapoles novada dziesmu svētkos ASV, Čikāgā, Sietlā, ASV Vidienes dziesmu dienās Milvokos un Daugavas Vanagu dziesmu dienās.

DzīvesgājumsLabot

Valdemārs Ozoliņš dzimis 1896. gada 5. novembrī Vestienas pagasta "Aizkalnēs" lauksaimnieku ģimenē. Mācījās Vestienas pagastskolā un draudzes skolā, vēlāk Jaunjelgavas tirdzniecības skolā. Kopš 1914. gada studēja Pēterburgas konservatorijā, pēc tam Maskavas konservatorijā, kopš 1921. gada Latvijas konservatorijā prof. J. Vītola kompozīcijas klasē un prof. Jāņa Mediņa diriģentu klasē; kompozīcijas klasi beidza 1931. gadā.

Ilgus gadus bija diriģenta Teodora Reitera vietnieks. Valdemāra Ozoliņa dziesma “Papardes zieds” (K. Krūza) guva lielu atsaucību VI Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā 1926. gadā. VII dziesmu svētkos uzņēma trīs viņa dziesmas: “Krēslā” (Fr. Bārda), “Bērnu dienas” (V. Plūdons), “Dziesmu brīnums” (M. Grimma). Arī VIII un IX dziesmu svētkos atskaņoja viņa dziesmas, kā arī vēlākos gados trimdā. Maz zināms ir fakts, ka Valdemāram Ozoliņam ir īpaši nopelni dievturu mūzikas popularizēšanā - V. Ozoliņš bija pirmā dievturu kora diriģents.

Otrā pasaules kara laikā Valdemārs Ozoliņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Čikāgas konservatorijā ieguva mūzikas maģistra grādu ar diplomdarbu “Svīta” A. Brigaderes lugai “Sprīdītis”. Uzrakstīja vairākas kantātes: “Pelnrušķīte”, “Spēlēju dancoju”. Miris trimdā 1973. gada 15. februārī Pueblo, Kolorādo, ASV. Valdemāra Ozoliņa un viņa dzīves biedres Valijas, dzimusi Alberta, urnas 1993. gada 20. augustā guldītas Rīgas I Meža kapos, Mākslinieku kalniņā, blakus viņa skolotājam, profesoram Jāzepam Vītolam.

ApbalvojumiLabot

Par solo un kora dziesmām Valdemārs Ozoliņš ieguva Latvijas Kultūras fonda balvu 1926. gadā. Trimdas gados Vācijā viņš saņēma Goppera fonda balvu par gaidu dziesmām. Amerikā godalgotas viņa dziesmas jaundarbu sacensībās.

Attēlu galerijaLabot

Publicētas kompozīcijasLabot

Starp Valdemāra Ozoliņa kompozīcijām vērtīgākās ir kora dziesmas, kurās dominē liriski romantiski motīvi un viegli rezignēta melodika, vietām latviskas ieskaņas Melngaiļa ietekmē.

  • Princese (Aspazija) (1916).
  • Baskāja karodznieka dziesma (Rainis) (1929).
  • Anniņa un puķītes (Rainis) (1931).
  • Zvirbulis un kaķis (Rainis) (1931).
  • Dzērājs āzis (Rainis) (1931).
  • Kuṛš ātrāk skaita (Rainis) (1931).
  • Mazganītis (Rainis) (ap 1945).
  • Veļu laiva (Rainis).
  • Spēlēju, dancoju (Rainis).
  • Vienā tumšā vakarā (Rainis).
  • Asaru eņģelis, kantāte korim ar ērģelēm.
  • Dziesmu sauja, krājums tautskolām. Kultūras fonda godalgots.
  • Otrā Dziesmu sauja, krājums aizsargiem.
  • Trešā Dziesmu sauja, krājums skolām.
  • Stīgu kvartets. (1954-1958).
  • Klavieru trio.
  • Svētā naktī, kantāte.
  • Dziesmu Daugava, kantāte.
  • Sarmota dvēsele. Solo dziesmu krājums (1959).
  • Miglā asaro logs. Solo dziesmu krājums (1963).
  • Dziedošā smeldze. Solo dziesmu krājums (1965).

LiteratūraLabot

  • Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīgā: 1938 / ASV: 1975, 368.
  • Latvju Enciklopēdija. Stokholmā, Zviedrijā: Trīs Zvaigznes, 1952-1953, 2, 1818.
  • Valentīns Bērzkalns. Latviešu Dziesmu svētku vēsture — 1864-1940, ASV: Grāmatu Draugs, 1965. [1]
  • Valentīns Bērzkalns. Latviešu Dziesmu svētki trimdā — 1946-1965, ASV: Grāmatu Draugs, 1968.
  • Velta Rūķe-Draviņa. Dzeja un mūzika. Raiņa un Aspazijas gada grāmata 1969. gadam, 95.-100. lpp.
  • Blanka-Alberta, Ē. Kur palicis Ozoliņš? Zviedrijas latviešu pensionāru biedrības biļetens ‘Sveiciens’ 1982, 43, 21.
  • Latvju Enciklopēdija 1962-1982. Linkolnā, Nebraska, ASV: ALA Latviešu institūts, 1987, 3, 322.
  • Gleške, L. Atceroties mūsu kultūras darbiniekus. Komponista Valdemāra Ozoliņa atdusas vieta Rīgas I Meža kapos. Laiks 1995, 27 (4653), 3.
  • Slaucītājs, L. Zinātnes darbā – draugos ar mākslu, Vaidava 1969, Linkolnā, Nebraska, ASV; 145. lpp.