1899. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1899. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Pasaulē:	1896 1897 1898 - 1899 - 1900 1901 1902
Latvijā:	1896 1897 1898 - 1899 - 1900 1901 1902
Laikapstākļi:	1896 1897 1898 - 1899 - 1900 1901 1902
Sportā:	1896 1897 1898 - 1899 - 1900 1901 1902
Kino:	1896 1897 1898 - 1899 - 1900 1901 1902

Notikumi

Janvāris

• 24. janvāris — tika konsekrēta Pustiņas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca Robežniekos (Krāslavas novads).

Februāris

• 8. februāris — tika dibināta trešā vecākā latviešu studentu korporācija ar nosaukumu "Lettgallia".
• 17. februāris — par Daugavpils pilsētas galvu tika izvēlēts Arvīds Pfeiffers.

Marts

• 25.—26. marts — nodega Lejasciema Labdarības biedrības nams, tajā laikā vienīgais un plašākais tautas nams visā Vidzemē, kuru biedrība bija cēlusi par saviem līdzekļiem.
• 31. marts — par piedalīšanos Jaunās strāvas kustībā Miķelim Valteram tika piespriests 5 gadu izsūtījums uz Vjatkas guberņu. Viņš tajā pat gadā bēga, nelegāli emigrējot uz Vāciju.

Jūnijs

• jūnijs — sākas būvdarbi pie Rīgas pilsētas Otrā teātra (tagad Latvijas Nacionālais teātris) celtniecības.
• 20. jūnijs — Rīgas un Jelgavas pareizticīgo arhibīskaps Agafangels iesvētīja Kunga Apskaidrošanas baznīcu Valgundē.

Augusts

• 1. augusts — tika iesvētīta pēc ģenerāļa Margoli kundzes iniciatīvas būvētā Asaru Sarkanā Krusta sanatorija.

Oktobris

• 2. oktobris — Torņakalnā tika atvērta Rīgas pilsētas bērnu slimnīca "James Armitstead" ar 116 gultas vietām (tagad "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca").

Nezināms datums

• pavasaris — tika apstiprināts Liepājas jūras cietokšņa būves projekts.
• Liepājā sāka darboties pirmā Baltijā elektriskā tramvaja līnija.
• Sāka darboties Daugavpils telefona centrāle.
• Ar mērķi veicināt tēvijas jūrniecības attīstību tika dibināta Rīgas Tālbraucēju kapteiņu biedrība (Рижское общество шкиперов дальнего плавания) .
• Pirmo reizi par Tukuma pilsētas galvu ievēlēts latvietis — Mārtiņš Krēmans.
• Dzeldā, Nīkrāces pagastā tika dibināta Briņķu biedrības bibliotēka (tagad Nīkrāces pagasta bibliotēka).
• Latvijas teritorijā introducēta varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss).
• Vidzemes bruņniecība publiskoja lēmumu par saviem līdzekļiem celt psihoneiroloģisko slimnīcu Strenčos.
• Tika dibināta Cēsu Viesīgā biedrība.
• Tika nodibināta Rietumeiropas Latviešu sociāldemokrātu savienība.

Kultūra

• Vilhelms Purvītis atgriežas Rīgā no Eiropas brauciena, kurā viņš pavadīja 5 mēnešus.
• Jānis Jaunsudrabiņš V.Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā Rīgā sāka mācīties glezniecību.

Dzimuši

• 27. janvāris — Voldemārs Jākobsons, tēlnieks (miris 1974. gadā)
• 7. februāris (j.s., pēc v.s. 26. janvārī) — Arvīds Pelše, vēsturnieks un PSRS politiķis (miris 1983. gadā)
• 7. februāris — Aleksandrs Klinklāvs, arhitekts (miris 1982. gadā)
• 3. marts — Jēkabs Kleins (Jacob Klein), filozofs un matemātiķis (miris 1978. gadā)
• 31. marts — Kornēlijs Veidnieks, politiķis un jurists (miris 1942. gadā)
• 1. aprīlis — Gustavs Celmiņš, karavīrs un politiķis (miris 1968. gadā)
• 7. maijs — Bruno Kalniņš, politiķis (miris 1990. gadā)
• 6. augusts — Pēteris Valeskalns, padomju sabiedriskais darbinieks (miris 1987. gadā)
• 17. septembris — Roberts Maļeckis, Latvijas armijas kareivis (miris 1938. gadā)
• 21. oktobris — Alfreds Jēkabs Bērziņš, politiķis un LOK prezidents (miris 1977. gadā)

Miruši

• 30. jūlijs — Aleksandrs (Andrejs Zaķis), pirmais latviešu pareizticīgo bīskaps (dzimis 1834. gadā)
• 6. augusts — Oskars fon Lēviss (Oscar von Löwis of Menar), vācbaltiešu zoologs un ornitologs (dzimis 1838. gadā)
• 8. novembris — Aleksandrs Faltins (Alexander Faltin), vācbaltiešu jurists un politiķis (dzimis 1819. gadā)

Skatīt arī

• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats