Pēteris Upītis (dārzkopis)

Šis raksts ir par selekcionāru. Par citām jēdziena Upītis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pēteris Upītis (1896. gada 19. maijs - 1976. gada 4. aprīlis) bija latviešu dārzkopis un jaunu šķirņu selekcionārs. Dārzkopja mērķis bija izaudzēt Latvijas apstākļiem piemērotas ziemcietīgas augļaugu šķirnes ar augstas kvalitātes augļiem. Izveidoja vienu no lielākajiem Latvijas augļukoku un košumkrūmu dārziem, kas atrodas Dobeles pilsētā (tagadējais Dārzkopības institūts).

Pēteris Upītis Personīgā informācija Dzimis 1896. gada 19. maijā "Kalna Rūsiņi", Jumurdas pagasts Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1976. gada 4. aprīlī (79 gadi) Dobele (tagad Latvija) Tautība Latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne Dārzkopība

Dzīvesgājums

Dzimis 1896. gada 19. maijā tālaika Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā. 1913. gadā viņš beidza Priekuļu lauksaimniecības skolu. Savā ģimenes saimniecībā “Jaun — Rūsiņi” viņš izveidoja 1,6 ha lielu pomoloģisko dārzu ar laboratoriju, kur veica augsnes analīzes un izvērtēja augļus pēc to bioķīmiskā sastāva. Nodarbojās arī ar augļu vīna ražošanu un 1920.-1930. gados apceļoja daudzus augļkopības centrus citās Eiropas valstīs. Kaut gan izglītību Pēteris Upītis neturpināja augstākajās mācību iestādēs, viņš visu mūžu paplašināja savas zināšanas pašmācības ceļā. Apguva vācu, krievu, angļu un franču valodas.

Latvijas PSR laikā 1945. — 1951. gadā Pēteris Upītis strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un apbraukāja visu Latviju, vācot un aprakstot interesantākos sēklaudžus un pētot tautas selekcijas šķirnes. 1948. gadā viņš sāka strādāt Dobeles Augļkopības saimniecībā.

1951. — 1963. gadā Pēteris Upītis bija Dobeles Augļkopības atbalsta punkta vadītājs, 1957. gadā viņš vietējā izmēģinājumu saimniecībā sāka veidot ģenētisko resursu kolekcijas dārzu ar vairāk nekā 80 tūkstošiem genotipu, veica mērķtiecīgu selekciju, introdukciju un nemitīgi paplašināja savu kolekciju. 1963. gadā viņu iecēla par Dobeles Augļkopības selekcijas laboratorijas vadītāju, šajā laikā viņš strādāja ar 24 kultūrām, galvenokārt ābelēm, bumbierēm, plūmēm, ķiršiem, aprikozēm, valriekstiem, lazdām, īstajām cidonijām, avenēm, zemenēm. 1964. gadā Pēteris Upītis apkopoja savu mūža darbu un aizstāvēja zinātnisko pētījumu „Latvijas PSR augļaugu kultūru sastāva uzlabošana un paplašināšana” kā disertācijas darbu, iegūdams lauksaimniecības zinātņu kandidāta grādu. Darbā aprakstīti pētījumi par ilggadīgajiem savvaļas augļu kokiem kā potenciālajiem potcelmiem vietējām šķirnēm vai mātes kokiem sēklu iegūšanai.

Vēlākajā darbības posmā Pēteris Upītis aizrāvās arī ar ceriņkrūmu selekciju, sapņodams pārvērst Latviju par ceriņu lielvalsti. Pazīstamākās viņa radītās ceriņu šķirnes ir 'Māte Ede Upītis', 'Liega', 'Gaiziņkalns', 'Esības Prieks', izveidojis arī liliju šķirnes 'Brūnupīte' un 'Dzintarlāse'.

Miris 79 gadu vecumā 1976. gada 4. aprīlī Dobelē. Apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

Nozīmīgākās publikācijas

• P.Upītis. LPSR Augļu koku un ogulāju šķirnes. Rīga, 1948.-1951.
• P.Upītis. Augļkopības selekcijas mērķi un mans darbs. Druva, 1958. Nr.18, 9.-11.lpp.
• P.Upītis. Latvijas PSR augļaugu kultūru šķirņu sastāva uzlabošana un papildināšana. Autoreferāts lauksaimniecības zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. Jelgava, 1964. 32 lpp. (krievu val.).

Izveidotās šķirnes

Pēteris Upītis izveidojis pazīstamās ābeļu šķirnes 'Ausma', 'Dobeliete', 'Ilga', 'Magone', 'Steiga', 'Velte', 'Ventspiliete', bumbieru šķirnes 'Jumurda', 'Paulīna', ķiršu šķirnes 'Aija', 'Indra', 'Jānis', aprikozes 'Daiga', 'Lāsma', 'Velta', 'Dzintars', 'Rītausma', plūmes 'Minjona', 'Zemgale', 'Ziedture', hibrīdplūmes 'Agrā Dzeltenā', 'Inese', avenes 'Ivars', zemenes 'Jūnija Smaids'. Viņa dzīves laikā tika reģistrēta zemeņu šķirne 'Jūnija smaids' un plūmju šķirne 'Ziedture'.

1999. gada 27. februārī ar Latvijas Nacionalās Šķirņu padomes lēmumu reģistrētas sekojošas šķirnes:

• aveņu šķirne ‘Ivars’ ( līdzautore S.Strautiņa) - reģ.apl.Nr. AVE3
• saldo ķiršu šķirne ‘Aija’ (līdzautore S.Ruisa) - reģ.apl.Nr KIR1
• ābeļu šķirne ‘Ilga’ (līdzautore M.Skrīvele)- reģ.apl.Nr ABE1
• ābeļu šķirne ‘Ausma’ (līdzautore L.Ikase)- reģ.apl.Nr ABE2
• bumbieru šķirne ‘Jumurda’ (līdzautors M.Blukmanis)- reģ.apl.Nr BUM1
• hibrīdplūmju šķirne ‘Agrā Dzeltenā’ (līdzautore L.Ikase)- reģ.apl.Nr PLU3
• hibrīdplūmju šķirne ‘Inese’ (līdzautore L.Ikase)- reģ.apl.Nr PLU4
• mājas plūmju šķirne ‘Minjona’ (līdzautore E.Kaufmane)- reģ.apl.Nr PLU2
• aprikožu šķirne ‘Daiga’ (līdzautore E.Kaufmane)- reģ.apl.Nr APR1
• aprikožu šķirne ‘Velta’ (līdzautore E.Kaufmane)- reģ.apl.Nr APR2
• aprikožu šķirne ‘Lāsma’ (līdzautore E.Kaufmane)- reģ.apl.Nr APR3

Literatūra

• L.Cirse. Pēteris Upītis. Rīga, 1996, 176 lpp.

Ārējās saites

• Informācija lapā "Latvijas izgudrotāji" Arhivēts 2012. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
• Labāko šķirņu īsi apraksti un fotogrāfijas Arhivēts 2012. gada 18. augustā, Wayback Machine vietnē.
• Latvijas Valsts Augļkopības institūta mājas lapa Arhivēts 2010. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē.