1894. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1894. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Pasaulē:	1891 1892 1893 - 1894 - 1895 1896 1897
Latvijā:	1891 1892 1893 - 1894 - 1895 1896 1897
Laikapstākļi:	1891 1892 1893 - 1894 - 1895 1896 1897
Sportā:	1891 1892 1893 - 1894 - 1895 1896 1897
Kino:	1891 1892 1893 - 1894 - 1895 1896 1897

Notikumi

Marts

• 21. marts — Jelgavā tika izdots Krišjāņa Barona sakārtotā "Latvju Dainu" 1. burtnīca.

Nezināms datums

• Saldum un Talsiem tika piešķirtas ierobežotas pilsētas tiesības.
• Administratīvi apvienojot Vecsubates un Jaunsubates miestus tika izveidota Subate.
• Apvienojot Jaunjērcēnu, Vecjērcēnu un Ķeižu muižu pagastus tika izveidots Jērcēnu pagasts.
• Apvienojot Valmiermuižas un Valmieras mācītāja muižas pagastus tika izveidots Valmieras pagasts.
• Apvienojot Vaidavas, Veļķu, Podzēnu un Briežu muižu pagastus tika izveidots Vaidavas pagasts.
• Valsts Īpašuma ministrija piešķīra zemes gabalu netālu no Jelgavas (Valgundē) Pustiņkas sieviešu klostera izveidošanai.
• Atpērkot no dažādām dzelzceļa sabiedrībām tām piederošās dzelzceļa līnijas (izņemot, Rīgas—Tukuma dzelzceļu), valsts īpašumā pāriet Latvijas teritorijā esošais dzelzceļš.
• Tika nodibināta Vidzemes guberņas Rīgas vaislas ērzeļu novietne, kas bija nozīmīgs faktors Latvijas zirgu šķirņu veidošanai.
• Tiek pabeigti, Liepājas arhitekta Paula Maksa Berči projektētās, Skaistkalnes muižas jaunās kungu mājas būvdarbi.

Kultūra

• Janvāris — Rīgas Latviešu teātrī izrādīja Aspazijas lugu "Vaidelote".
• Aprīlis — tika iestudēta Aspazijas luga "Zaudētās tiesības".
• No Vācijas uz Rīgu atgriezās Jānis Poruks.
• Tika izdota Jāņa Poruka novele Perpetuum mobile.

Zinātne

• Janvāris — Kārlis Reinholds Kupfers sāka strādāt par asistentu Rīgas Politehnikumā.
• Kārlis Reinholds Kupfers devās uz Grīvu un pētīja Sēlijas austrumdaļas floru.
• Tika rīkotas ekspedīcijas uz Rietum un Ziemeļvidzemi, kā arī Dienvidkurzemi (Liepāja—Palanga), kurās tika vākti sadzīves priekšmeti Latviešu etnogrāfiskajai izstādei sakarā ar X Viskrievijas arheoloģisko kongresu Rīgā.

Dzimuši

• 30. janvāris — Jānis Liepiņš, ģenerālis (miris 1942. gadā)
• 2. aprīlis — Ēvalds Valters, strēlnieks, aktieris un literāts (miris 1994. gadā)
• 7. aprīlis — Kārlis Zemdega, tēlnieks (miris 1963. gadā)
• 17. maijs — Jānis Sudrabkalns, dzejnieks un akadēmiķis (miris 1973. gadā)
• 8. augusts — Jānis Liepiņš, gleznotājs (miris 1964. gadā)
• 6. oktobris:
  • Pēteris Voldemārs Pommers, latviešu virsnieks (miris 1957. gadā)
  • Niklāvs Strunke, latviešu mākslinieks (miris 1966. gadā)
• 28. decembris — Hermanis Matisons, Latvijas šahists (miris 1932. gadā)

Miruši

• 9. jūnijs — Vasilijs Oknovs, pareizticīgais virspriesteris, kalpojis Kokneses Pētera un Pāvila pareizticīgo latviešu draudzē. (dzimis 1830. gadā)

Skatīt arī

• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats