Āzijas Olimpiskā padome

Āzijas Olimpiskā padome (angļu: Olympic Council of Asia (OCA)) ir Kuveitā bāzēta starptautiska olimpiska organizācija, kas apvieno 45 Āzijas valstu Nacionālās Olimpiskās komitejas (NOK).

Āzijas Olimpiskā padome
OCAmembers.png
OCA dalībvalstis
Izveidots 1982. gada 16. novembrī
Tips Sporta federācija
Galvenā mītne Kuveita, Kuveita
Dalībnieki
45 Nacionālās Olimpiskās komitejas
Oficiālās valoda
angļu
Prezidents
Ahmed Al-Fahad Al-Ahmed Al-Sabah
Tīmekļa vietne OCAsia.org

VēstureLabot

1948. gadā Londonā, olimpisko spēļu laikā, Āzijas valstu Nacionālās Olimpiskās komitejas nolēma organizēt Āzijas spēles. Nākamajā gadā tika organizēta Āzijas spēļu federācija. Tās galvenā mītne atradās Ņūdeli (Indija). 1981. gadā Āzijas sporta līderi nolēma mainīt nosaukumu no "Āzijas Spēļu federācija" uz "Āzijas Olimpiskā padome". 1982. gadā Āzijas Olimpiskās padomes galvenā mītne tika pārvietota no Indijas uz Kuveitu.[1]

SimboliLabot

HimnaLabot

OCA himna tika pieņemta organizācijas 15. Ģenerālajā asamblejā, kas notika Bangkokā 1996. gada 9. decembrī. Himna ir visu Āzijas kontinenta skaņu un kultūru apvienojums, lai pārstāvētu viņu sadarbību un vienotību.[2]

LogotipsLabot

OCA logotips ir spilgti sarkana saule ar 16 stariem un baltu apli saules diska centrā.[3] Emblēma tika oficiāli apstiprināta un pieņemta organizācijas 25. Ģenerālajā asamblejā, kas notika Dohā, 2006. gada 2. decembrī.[4]

KarogsLabot

OCA karogam ir balts fons. Centrā ir spilgti sarkana saule ar 16 stariem un baltu apli saules diska centrā, ko ieskauj pūķis augšējā daļā un Āzijas piekūns apakšējā daļā. Zem aprakstītās figūras novietoti olimpiskie gredzeni un tiem seko teksts "Olympic Council of Asia".[5]

Pūķis, kura kults pastāv Āzijas austrumos un dienvidaustrumos, pārstāv: veiksmi, spēku, muižniecību, drosmi, pārpilnību, panākumus, daudzpusību un dinamiku. Lielais piekūns, kas dzīvo Himalaju kalnu reģionos, Dienvidāfrikā un Vidusāzijā, norāda: precizitāti, lojalitāti, ātrumu, žēlastību, spēku, redzi un sportisko izturību.[5]

Sākotnēji organizācijai bija cits karogs. Tam bija arī balts fons bez apmales, centrā bija spilgti sarkanā saule ar 16 stariem un balts aplis saules diska centrā. Bet atšķirībā no pašreizējā, zem saules puslokā bija virkne gredzenu, kas savstarpēji sapīti ar zeltu. Gredzenu skaits atbilda Āzijas valstu olimpisko komiteju skaitam. Karogam bija arī pieci olimpiskie gredzeni, taču tie atradās augšpusē, kā arī bija iekļauts sauklis "vienmēr uz priekšu".[4]

DalībvalstisLabot

Šajā tabulā ir uzskaitītas Āzijas valstis, kuru Nacionālās Olimpiskās komitejas ir Āzijas Olimpiskās padomes locekles.[6] Ceturtajā slejā pirmais datums nozīmē attiecīgās valsts Nacionālās Olimpiskās komitejas izveidošanas gadu, ja datumi nesakrīt, tad otrais - tā atzīšanu Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā.

Valsts Kods Nacionālā olimpiskā komiteja Dibināta/Atzīta Atsauces
  Afganistāna AFG Afganistānas Olimpiskā komiteja 1935/1936 [1]
  Bahreina BRN Bahreinas Olimpiskā komiteja 1978/1979 [2]
  Bangladeša BAN Bangladešas Olimpiskā komiteja 1979/1980 [3]
  Butāna BHU Butānas Olimpiskā komiteja 1983 [4]
  Bruneja BRU Brunejas Darusalamas Nacionālā Olimpiskā padome 1984 [5]
  Kambodža CAM Kambodžas Olimpiskā komiteja 1983/1994 [6]
  Taivāna TPE Kīnas Taipejas Olimpiskā komiteja 1960 [7]
  Korejas TDR PRK Korejas TDR Olimpiskā komiteja 1953/1957 [8]
  Honkonga HKG Honkongas Olimpiskā komiteja un sporta federācija 1950/1951 [9]
  Indija IND Indijas Olimpiskā komiteja 1927 [10]
  Indonēzija INA Indonēzijas Olimpiskā komiteja 1946/1952 [11]
  Irāka IRQ Irākas Nacionālā Olimpiskā komiteja 1948 [12]
  Irāna IRI Irānas Islāma Republikas Olimpiskā komiteja 1947 [13]
  Japāna JPN Japānas Olimpiskā komiteja 1911/1912 [14]
  Jordānija JOR Jordānijas Olimpiskā komiteja 1957/1963 [15]
  Kazahstāna KAZ Kazahstānas Republikas Nacionālā Olimpiskā komiteja 1990/1993 [16]
  Dienvidkoreja KOR Korejas Republikas Olimpiskā komiteja 1946/1947 [17]
  Kuveita KUW Kuveitas Olimpiskā komiteja 1957/1966 [18]
  Kirgizstāna KGZ Kirgīzu Republikas Nacionālā Olimpiskā komiteja 1991/1993 [19]
  Laosa LAO Laosas Olimpiskā komiteja 1975/1979 [20]
  Libāna LIB Libānas Olimpiskā komiteja 1947/1948 [21]
  Malaizija MAS Malaizijas Olimpiskā komiteja 1953/1954 [22]
  Maldīvija MDV Maldīvijas Olimpiskā komiteja 1985 [23]
  Mongolija MGL Mongolija Nacionālā Olimpiskā komiteja 1956/1962 [24]
  Mjanma MYA Mjanmas Olimpiskā komiteja 1947 [25]
  Nepāla NEP Nepālas Olimpiskā komiteja 1962/1963 [26]
  Omāna OMA Omānas Olimpiskā komiteja 1982 [27]
  Pakistāna PAK Pakistānas Olimpiskā asociācija 1948 [28]
  Palestīna PLE Palestīnas Valsts Olimpiskā komiteja 1995 [29]
  Ķīna CHN Ķīnas Tautas Republikas Olimpiskā komiteja 1910/1979 [30]
  Filipīnas PHI Filipīnu Olimpiskā komiteja 1911/1929 [31]
  Katara QAT Kataras Olimpiskā komiteja 1979/1980 [32]
  Saūda Arābija KSA Saūda Arābijas Olimpiskā komiteja 1964/1965 [33]
  Singapūra SIN Singapūras Nacionālā Olimpiskās komiteja 1947/1948 [34]
  Šrilanka SRI Šrilankas Nacionālā Olimpiskā komiteja 1937 [35]
  Sīrija SYR Sīrijas Olimpiskā komiteja 1948 [36]
  Tadžikistāna TJK Tadžikistānas Olimpiskā komiteja 1992/1993 [37]
  Taizeme THA Taizemes Olimpiskā komiteja 1948/1950 [38]
  Austrumtimora TLS Austrumtimoras Nacionālā Olimpiskā komiteja 2003 [39]
  Turkmenistāna TKM Turkmenistānas Olimpiskā komiteja 1990/1993 [40]
  Apvienotie Arābu Emirāti UAE Apvienoto Arābu Emirātu Olimpiskā komiteja 1979/1980 [41]
  Uzbekistāna UZB Uzbekistānas Nacionālā Olimpiskā komitejai 1992/1993 [42]
  Vjetnama VIE Vjetnamas Olimpiskā komiteja 1976/1979 [43]
  Jemena YEM Jemenas Olimpiskā komiteja 1971/1981 [44]

Āzijas Olimpiskās padomes dalībvalstis ir visas vispāratzītas Āzijas valstis, izņemot Krieviju un Turciju, kuru lielākā daļa atrodas Āzijā, Azerbaidžānu un Gruziju, kas gandrīz pilnībā atrodas Āzijā, Armēniju, Kipru un Izraēlu, kas pilnībā atrodas Āzijā, Ēģipti, kurai Āzijā atrodas neliela tās daļa, kā arī tās locekļi ir daļēji atzītās Taivānas, Palestīnas un divas Ķīnas teritorijas ar īpašu statusu — Honkonga un Makao (Makao Sporta un Olimpiskā komiteja). Taivāna piedalās ar nosaukumu "Ķīnas Taipeja" (Chinese Taipei).

Bijušās dalībvalstisLabot

Valsts Kodi Nacionālā olimpiskā komiteja Dibināta/Atzīta Likvidēta
  Izraēla ISR Izraēlas Olimpiskā komiteja 1933 1952

Izraēla bija Āzijas Spēļu federācijas locekle, taču arābu un Izraēlas konflikta dēļ tika izslēgta. Pēc tās atkārtotas inkorporācijas 1981. gadā Izraēla ir Eiropas Olimpisko komiteju (EOK) locekle.

SacensībasLabot

Āzijas Olimpiskā padome izved šādas sacensības:

kontinentālās:

reģionālās:

  • Centrālāzijas spēles
  • Austrumāzijas spēles (tagad vairs nenotiek)
  • Austrumāzijas jaunatnes spēles
  • Dienvidāzijas spēles
  • Dienvidaustrumu Āzijas spēles
  • Rietumāzijas spēles

Skatīt arīLabot

Atsauces un piezīmesLabot

  1. HISTORY OF THE ASIAN GAMES (angliski)
  2. «Consejo Olímpico de Asia (OCA)». Olympic Council of Asia. 2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 23. oktobris. Skatīts: 2020. gada 28. novembris.
  3. «Logotipo: Olympic Council of Asia» (angļu). Consejo Olímpico de Asia. 2009. Skatīts: 2020. gada 20. novembris.
  4. 4,0 4,1 «OCA; OCASIA / Asian Games» (angļu). FOTW homepage. 2008. gada 8. marts. Skatīts: 2020. gada 28. novembris.
  5. 5,0 5,1 «Bandera: Olympic Council of Asia» (angļu). Consejo Olímpico de Asia. 2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. maijs. Skatīts: 2020. gada 28. novembris.
  6. «Annexure III». Olympic Council of Asia. Constitution and Rules. (angļu). March 2019. 103. lpp. Skatīts: 2020-11-03.
  7. 7,0 7,1 7,2 «OCA to consider calendar changes» (angļu). OCA's official website. 2009. gada 29. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. februāris. Skatīts: 2020. gada 28. novembris.
  8. «Asian Indoor & Martial Arts Games» (angļu). Olympic Council of Asia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 28. novembris.

Ārējās saitesLabot