Skandināvijas pussala
Skandināvijas pussala (zviedru: Skandinaviska halvön, somu: Skandinavian niemimaa, norvēģu: Den skandinaviske halvøya) ir pussala Eiropas ziemeļos. To apskalo Baltijas, Norvēģu, Barenca un Ziemeļjūra. Tā izstiepusies ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 1900 km garumā. Tās platums ir ap 800 km. Pussala aizņem ap 800 000 km2 lielu platību. Tā ir Eiropas lielākā pussala pēc platības. Pussalas teritorijā atrodas Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas rietumdaļas teritorija.
Ziemeļu un rietumu krasta līnija ir stipri izrobota, tajās ir daudz fjordu. Piekrastē atrodas liels daudzums salu un arhipelāgu. Austrumu un dienvidu krasti ir lēzeni un zemi. Krastu tuvumā ir daudz sīku salu un zemūdens klinšu - šēru, kuras stipri apgrūtina kuģošanu.
Pussalas rietumu daļā ir Skandināvijas kalni, kuru augstākā virsotne Galhēpigens (2469 m) ir arī visas pussalas augstākā virsotne.
Lielākā pussalas daļa atrodas mērenajā klimata joslā, tomēr ziemeļdaļa atrodas subarktiskajā klimata zonā. Tā kā rietumos ir Skandināvijas kalni, kuri ir diezgan nopietns šķērslis Atlantijas okeāna cikloniem un pussala ir izstiepta meridiānu virzienā, tad klimats tajā ir daudzveidīgs. Rietumos Atlantijas okeāna ietekmē ir jūras klimats ar maigu ziemu (vidējā temperatūra no -4 °C ziemeļos līdz +2 °C dienvidos), vēsu vasaru (jūlijā atbilstoši no 8 līdz 14 °C) un lielu nokrišņu daudzumu (1000 - 3000 mm gadā). Skandināvijas kalnu ziemeļdaļā janvāra vidējā temperatūra ir -16 °C, jūlija 6-8 °C. 5000 km2 liela teritorija šeit ir noklāta ar ledāju. Austrumos klimats ir mērens, tas pāriet kontinentālajā, janvāra vidējā temperatūra no -15 °C ziemeļos līdz -3 °C dienvidos, bet jūlijā tā ir no 10 °C ziemeļos līdz 17 °C dienvidos, nokrišņu daudzums 300 - 800 mm gadā, bet tā kā ūdens šeit ļoti maz iztvaiko, mitruma daudzums ir vai nu pietiekams vai arī pārāk liels, tāpēc ir daudz purvu. Upju tīkls pussalā arī ir liels, upes pārsvarā ir īsas, ūdeņainas, straujas, tām ir lielākais enerģijas potenciāls Rietumeiropā. Daudz ir arī ezeru. Lielākie no tiem ir Vēnerns un Veterns.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skandināvijas pussala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)