Labklājības valsts
Labklājības valsts ir politiska ideoloģija un valsts un sabiedrības modelis, kas paredz valsts iesaistīšanos cilvēku ekonomiskās un sabiedriskās labklājības veicināšanā. Tas ir veidots uz iespēju vienlīdzības un godīga bagātības sadalījuma principiem. Tiek uzskatīts, ka sabiedrība ir atbildīga par tiem, kuri nav spējīgi sev nodrošināt minimālus izdzīvošanas apstākļus.
Par labklājības valstīm uzskata Ziemeļvalstis — Īslandi, Norvēģiju, Dāniju, Zviedriju un Somiju —, kā arī vairākas Rietumeiropas valstis, piemēram, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju un Nīderlandi.
Labklājības valstī valsts līdzekļi tiek novirzīti sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī pabalstiem. To finansē, izmantojot progresīvo nodokli. Labklājības valsts aizstāvji uzskata, ka tā tiek samazināta ienākumu nevienlīdzība.
Skatīt arī
labot šo sadaļuŠis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |