Divvalodība

Divvalodība jeb bilingvisms (no latīņu: bi — 'divi' un lingua — 'valoda') ir parādība, kad cilvēks vai cilvēku kopums saziņā spēj izmantot divas valodas.[1] Izšķir agro un vēlo divvalodību (pēc cilvēka vecuma). Bilingvālus (cilvēkus, kas zina divas valodas) un poliglotus (cilvēkus, kas prot vairākas valodas) apskata psiholingvistika un sociolingvistika.

Aizvietojošā divvalodībaLabot

Aizvietojošā divvalodība ir divvalodības gadījums, kad otrās valodas vārdi tiek iestarpināti runā, kad trūkst izteiksmes līdzekļu pirmajā valodā.

AtsaucesLabot