UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā

Wikimedia projekta saraksts

Šajā rakstā ir apkopoti visi UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas atrodas Austrumeiropā. UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir noteikusi 77 Pasaules mantojuma vietas (69 kultūras un 8 dabas objekti/vietas)[1] deviņās valstīs Austrumeiropā (Austrumeiropā šajā rakstā tiek iekļautas Austrumu bloka valstis, to skaitā nav Baltijas valstis (kas ir iekļautas Ziemeļeiropā), bijusī Dienvidslāvijas teritorija un Albānija (kas iekļauta Dienvideiropā) un Vācijas daļa, ko reiz veidoja Austrumvācija (kas iekļauta Rietumeiropā): Baltkrievija, Bulgārija, Čehija, Krievija, Moldova, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Ukraina.[2] Šajā sarakstā ie kļauti tikai tie Krievijas objekti/vietas, kas atrodas Eiropas daļā, pārējie objekti/vietas ir iekļauts Āzijas daļā (precīzāk Centrālāzijā). Lai gan atsevišķos gadījumos pie Austrumeiropas tiek pieskaitītas arī Turcija un Kaukāza reģions (Armēnija, Gruzija un Azerbaidžāna), nav iekļautas šajā sarakstā, bet gan Rietumāzijas sarakstā.[3]

Krievijā atrodas visvairāk UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kopā 17 vietas/objekti. Septiņas vietas un objekti atrodas vairāku valstu teritorijās, dažas no vietām daļēji Ziemeļeiropā vai Rietumeiropā: Kuršu kāpas (Krievija un Lietuva), Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas (Slovākija un Ungārija), Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā (Slovākija, Ukraina un Vācija), Belovežas gārša (Polija un Baltkrievija), Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava (Austrija un Ungārija), Mužakovska parks (Polija un Vācija) un Strūves ģeodēziskais loks (10 Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstīs). Pirmā vieta no šī reģiona, kas tika iekļauta Pasaules Mantojumu sarastā bija Polijas vietas/objekti — Krakovas vēsturiskais centrs un Veličkas sāls raktuves 1978. gadā UNESCO komijas 2. sesijas laikā.[4][5] Katru gadu, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var ierakstīt jaunu vietu iekļaušanu sarakstā, vai iepriekš iekļauto vietu svītrošanu no saraksta, ja tās vairs neatbilst kritērijiem. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: 6 kultūras mantojuma (i-vi) un 4 dabas mantojuma (vii-x) kritēriji.[6] Dažas vietas/objekti, kas apzīmēti "jaukta tipa vietas," gan kultūras un dabas mantojums.

Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt, ka vieta/objekts ir apdraudēts, atsaucoties uz "apstākļiem, kas apdraud pašus raksturlielumus, pēc kuriem šīs objekts/vieta ticis iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā." Nevienā no vietām Austrumeiropā esošajām vietām nav atzīta kā apdraudēta. Iepriekš 2 vietām/objektiem bija noteikts apdraudētā objekta statuss — Veličkas sāls raktuves un Srebarnas dabas rezervāts, bet zaudēja šo statusu pēc tam.[7][8]

Vietu/objektu sadalījums pa valstīm un tipiemLabot

Valstis Kultūra Daba Jaukti Kopā Diagramma Raksts Atsauce
  Baltkrievija 3 1 4   Raksts [9]
  Bulgārija 7 2 9 Raksts [10]
  Čehija 11 11 Raksts [11]
  Krievija (tikai Eiropas daļā esošie) 15 2 17 Raksts [12]
  Moldova 1 1 Raksts [13]
  Polija 13 1 14 Raksts [14]
  Rumānija 6 1 7 Raksts [15]
  Slovākija 5 2 7 Raksts [16]
  Ukraina 6 1 7 Raksts [17]
  Ungārija 7 1 8 Raksts [18]
Dublējošie 5 3 8
Kopā 69 8 77

Sarakstā iekļautās vietas/objektiLabot

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta
(valsts un koordinātas)
Iekļaušanas
datums
Tips Kritēriji Aizsardzības nr. Atsauce
  Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas   Slovākija
48°28′33″N 20°29′13″E / 48.47583°N 20.48694°E / 48.47583; 20.48694
  Ungārija
48°28′33″N 20°29′13″E / 48.47583°N 20.48694°E / 48.47583; 20.48694
1995 Daba vii № 725 [19]
  Aušvicas koncentrācijas nometne / Nacistiskās Vācijas koncentrācijas un nāves nometne (1940—1945)   Polija
50°2′9″N 19°10′42″E / 50.03583°N 19.17833°E / 50.03583; 19.17833
1979 Kultūra vi № 31 [20]
  Banska Štjavnica vēsturiskā pilsēta un tehniskie objekti tās tuvumā   Slovākija
48°27′29″N 18°53′47″E / 48.45806°N 18.89639°E / 48.45806; 18.89639
1993 Kultūra iv, v № 618 [21]
  Bardejovas pilsētas saglabāšanas teritorija   Slovākija
49°17′36″N 21°16′34″E / 49.29333°N 21.27611°E / 49.29333; 21.27611
2000 Kultūra iii, iv № 973 [22]
  Belovežas gārša   Baltkrievija,
  Polija
52°45′7″N 23°52′44″E / 52.75194°N 23.87889°E / 52.75194; 23.87889
1979 Daba vii № 33 [23]
  Bojanas baznīca   Bulgārija
42°39′0″N 23°16′0″E / 42.65000°N 23.26667°E / 42.65000; 23.26667
1979 Kultūra ii, iii № 42 [24]
  Budapešta, ieskaitot Donavas krastus, Budas pils kvartālu un Andraši avēniju   Ungārija
47°29′46″N 19°2′23″E / 47.49611°N 19.03972°E / 47.49611; 19.03972
1987
(paplašināts 2002)
Kultūra ii, iv № 400 [25]
  Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence   Ukraina
48°17′49″N 25°55′28″E / 48.29694°N 25.92444°E / 48.29694; 25.92444
2011 Kultūra ii, iii, iv № 1330 [26]
  Česki Krumlovas vēsturiskais centrs   Čehija
48°48′38″N 14°18′53″E / 48.81056°N 14.31472°E / 48.81056; 14.31472
1992 Kultūra iv № 617 [27]
  Derbentas Citadele, Senā pilsēta un Nocietinājuma ēkas   Krievija
42°3′10″N 48°17′49″E / 42.05278°N 48.29694°E / 42.05278; 48.29694
2003 Kultūra iii, iv № 1070 [28]
  Dienvidmazpolijas koka baznīcas   Polija
49°51′34″N 20°16′29″E / 49.85944°N 20.27472°E / 49.85944; 20.27472
2003 Kultūra iii, iv № 1053 [29]
  Donavas delta   Rumānija
45°4′59″N 29°30′0″E / 45.08306°N 29.50000°E / 45.08306; 29.50000
1991 Daba vii, x № 588 [30]
  Feraponta klostera komplekss   Krievija
59°57′23″N 38°34′3″E / 59.95639°N 38.56750°E / 59.95639; 38.56750
2000 Kultūra i, iv № 982 [31]
  Hollokē vēsturiskais ciems un tā apkārtne   Ungārija
47°59′40″N 19°31′45″E / 47.99444°N 19.52917°E / 47.99444; 19.52917
1987 Kultūra v № 401 [32]
  Horezu klosteris   Rumānija
45°10′7″N 24°0′25″E / 45.16861°N 24.00694°E / 45.16861; 24.00694
1993 Kultūra ii № 597 [33]
  Hortobāģas nacionālais parks — Pušta   Ungārija
47°35′40″N 21°9′24″E / 47.59444°N 21.15667°E / 47.59444; 21.15667
1999 Kultūra iv, v № 474 [34]
  Ivanovas akmenī izcirstās baznīcas   Bulgārija
43°43′0″N 25°58′0″E / 43.71667°N 25.96667°E / 43.71667; 25.96667
1979 Kultūra ii, iii № 45 [35]
  Jaroslavļas pilsētas vēsturiskais centrs   Krievija
57°39′10″N 39°52′34″E / 57.65278°N 39.87611°E / 57.65278; 39.87611
2005 Kultūra ii, iv № 1170 [36]
  Kalvarja Zebžidovska: Manierisma arhitektūra un parku komplekss un Svētceļojumu parks   Polija
49°51′37″N 19°40′14″E / 49.86028°N 19.67056°E / 49.86028; 19.67056
1999 Kultūra ii, iv № 905 [37]
  Kazaņas Kremļa vēstures un arhitektūras komplekss   Krievija
55°47′28″N 49°5′42″E / 55.79111°N 49.09500°E / 55.79111; 49.09500
2000 Kultūra ii, iii, iv № 980 [38]
 
 
Kijeva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Kijevas-Pečerskas Lavra   Ukraina
50°26′3″N 30°33′33″E / 50.43417°N 30.55917°E / 50.43417; 30.55917
1990 Kultūra i, ii, iii, iv № 527 [39]
  Kiži koka baznīcas   Krievija
62°4′0″N 35°13′30″E / 62.06667°N 35.22500°E / 62.06667; 35.22500
1990 Kultūra i, iv, v № 544 [40]
  Koka baznīcas Karpatu kalnu Slovākijas daļā   Slovākija
49°20′10″N 19°33′30″E / 49.33611°N 19.55833°E / 49.33611; 19.55833
2008 Kultūra iii, iv № 1273 [41]
  Koka cerkvas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā   Polija
49°57′10″N 23°0′10″E / 49.95278°N 23.00278°E / 49.95278; 23.00278
  Ukraina
50°12′31″N 23°33′3″E / 50.20861°N 23.55083°E / 50.20861; 23.55083
2013 Kultūra iii, iv № 1424 [42]
  Kolomenskojas Debesbraukšanas baznīca   Krievija
55°39′20″N 37°40′26″E / 55.65556°N 37.67389°E / 55.65556; 37.67389
1994 Kultūra ii № 634 [43]
  Komi pirmatnējie meži   Krievija
65°4′0″N 60°9′0″E / 65.06667°N 60.15000°E / 65.06667; 60.15000
1995 Daba vii, ix № 719 [44]
  Krakovas vēsturiskais centrs   Polija
50°4′1″N 19°57′36″E / 50.06694°N 19.96000°E / 50.06694; 19.96000
1978 Kultūra iv № 29 [45]
  Kromeržīžas pils un dārzi   Čehija
49°18′0″N 17°22′38″E / 49.30000°N 17.37722°E / 49.30000; 17.37722
1998 Kultūra ii, iv № 860 [46]
  Kuršu kāpas   Krievija
55°16′28″N 20°58′15″E / 55.27444°N 20.97083°E / 55.27444; 20.97083
  Lietuva
2000 Kultūra v № 994 [47]
  Kutna Hora: Pilsētas vēsturiskais centrs ar Svētās Barbaras baznīcu un Sedlecas Dievmātes katedrāli   Čehija
49°56′54″N 15°16′5″E / 49.94833°N 15.26806°E / 49.94833; 15.26806
1995 Kultūra ii, iv № 732 [48]
  Levoča, Spišas pils un saistītie kultūras pieminekļi   Slovākija
48°59′57″N 20°46′3″E / 48.99917°N 20.76750°E / 48.99917; 20.76750
1993 Kultūra iv № 620 [49]
  Lednices-Valtices kultūrainava   Čehija
48°46′32″N 16°46′30″E / 48.77556°N 16.77500°E / 48.77556; 16.77500
1996 Kultūra i, ii, iv № 763 [50]
  Litomišlas pils   Čehija
49°52′25″N 16°18′52″E / 49.87361°N 16.31444°E / 49.87361; 16.31444
1999 Kultūra ii, iv № 901 [51]
  Ļvovas vēsturiskā centra ansamblis   Ukraina
49°50′30″N 24°1′55″E / 49.84167°N 24.03194°E / 49.84167; 24.03194
1998 Kultūra ii, v № 865 [52]
  Madaras jātnieks   Bulgārija
43°18′0″N 27°9′0″E / 43.30000°N 27.15000°E / 43.30000; 27.15000
1979 Kultūra i, iii № 43 [53]
  Maramurešas koka baznīcas   Rumānija
47°49′15″N 24°3′21″E / 47.82083°N 24.05583°E / 47.82083; 24.05583
1999 Kultūra iv № 904 [54]
  Maskavas kremlis un Sarkanais laukums   Krievija
55°44′45″N 37°37′47″E / 55.74583°N 37.62972°E / 55.74583; 37.62972
1990 Kultūra i, ii, iv, vi № 545 [55]
  Miera baznīcas Javorā un Svidņicā   Polija
51°3′14″N 16°11′45″E / 51.05389°N 16.19583°E / 51.05389; 16.19583
1999 Kultūra iii, iv, vi № 1054 [56]
  Miras pils komplekss   Baltkrievija
53°27′4″N 26°28′22″E / 53.45111°N 26.47278°E / 53.45111; 26.47278
2000 Kultūra ii, iv № 625 [57]
  Moldāvijas baznīcas   Rumānija
47°44′0″N 25°56′0″E / 47.73333°N 25.93333°E / 47.73333; 25.93333
1993 Kultūra i, iv № 598 [58]
  Mužakovska parks   Polija
51°33′1″N 14°43′36″E / 51.55028°N 14.72667°E / 51.55028; 14.72667
  Vācija
2004 Kultūra i, iv № 1127 [59]
  Novgorodas vēsturiskie pieminekļi un apkārtne   Krievija
58°32′0″N 31°17′0″E / 58.53333°N 31.28333°E / 58.53333; 31.28333
1992 Kultūra ii, iv, vi № 604 [60]
  Novodevičjes klostera ansamblis   Krievija
55°43′34″N 37°33′22″E / 55.72611°N 37.55611°E / 55.72611; 37.55611
2004 Kultūra i, iv, vi № 1097 [61]
  Oreštjes kalnu dāķiešu cietoksņi   Rumānija
45°37′23″N 23°18′43″E / 45.62306°N 23.31194°E / 45.62306; 23.31194
1999 Kultūra ii, iii, iv № 906 [62]
  Pannonhalmas benediktiešu tūkstošgades abatija un tās dabas vide   Ungārija
47°33′10″N 17°45′40″E / 47.55278°N 17.76111°E / 47.55278; 17.76111
1996 Kultūra iv, vi № 758 [63]
  Pēčas (Sopiānas) pirmskristianizācijas nekropole   Ungārija
46°4′38″N 18°13′25″E / 46.07722°N 18.22361°E / 46.07722; 18.22361
2000 Kultūra iii, iv № 853 [64]
  Pirinu nacionālais parks   Bulgārija
41°40′0″N 23°30′0″E / 41.66667°N 23.50000°E / 41.66667; 23.50000
1983 Daba vii, viii, ix № 225 [65]
  Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā   Slovākija
49°5′10″N 22°32′10″E / 49.08611°N 22.53611°E / 49.08611; 22.53611
  Ukraina
48°9′37″N 24°30′1″E / 48.16028°N 24.50028°E / 48.16028; 24.50028
  Vācija
2007 Daba ix № 1133 [66]
  Prāgas vēsturiskais centrs   Čehija
50°5′19″N 14°25′17″E / 50.08861°N 14.42139°E / 50.08861; 14.42139
1992 Kultūra ii, iv, vi № 616 [67]
  Radvilu ģimenes arhitektūras, dzīvojamais un kultūras komplekss Ņasvižā   Baltkrievija
53°13′22″N 26°41′30″E / 53.22278°N 26.69167°E / 53.22278; 26.69167
2005 Kultūra ii, iv, vi № 1196 [68]
  Rietumkaukāzs   Krievija
44°0′0″N 40°0′0″E / 44.00000°N 40.00000°E / 44.00000; 40.00000
1999 Daba ix, x № 900 [69]
  Rilas klosteris   Bulgārija
42°7′0″N 23°24′0″E / 42.11667°N 23.40000°E / 42.11667; 23.40000
1983 Kultūra vi № 216 [70]
  Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un ar to saistītie pieminekļi   Krievija
59°56′20″N 30°18′56″E / 59.93889°N 30.31556°E / 59.93889; 30.31556
1990 Kultūra i, ii, iv, vi № 540 [71]
  Senā Nesebaras pilsēta   Bulgārija
42°39′22″N 27°43′48″E / 42.65611°N 27.73000°E / 42.65611; 27.73000
1983 Kultūra iii, iv № 217 [72]
  Senās tauriešu pilsēta Hersonēsa un tās Horas   Ukraina
44°36′42″N 33°29′36″E / 44.61167°N 33.49333°E / 44.61167; 33.49333
2013 Kultūra ii, iii, vi № 1411 [73]
  Sigišoaras vēsturiskais centrs   Rumānija
46°13′1″N 24°47′28″E / 46.21694°N 24.79111°E / 46.21694; 24.79111
1999 Kultūra iii, v № 902 [74]
  Simtgades zāle Vroclovā   Polija
51°6′26″N 17°4′37″E / 51.10722°N 17.07694°E / 51.10722; 17.07694
2006 Kultūra i, ii, iv № 1165 [75]
  Solovku salu kultūras un vēstures ansamblis   Krievija
65°5′0″N 35°40′0″E / 65.08333°N 35.66667°E / 65.08333; 35.66667
1992 Kultūra iv № 632 [76]
  Srebarnas dabas rezervāts   Bulgārija
44°6′52″N 27°4′41″E / 44.11444°N 27.07806°E / 44.11444; 27.07806
1983 Daba x № 219 [77]
 
 
Strūves ģeodēziskais loks   Baltkrievija
54°17′30″N 26°2′43″E / 54.29167°N 26.04528°E / 54.29167; 26.04528
53°33′38″N 24°52′11″E / 53.56056°N 24.86972°E / 53.56056; 24.86972
52°17′22″N 25°38′58″E / 52.28944°N 25.64944°E / 52.28944; 25.64944
52°12′28″N 25°33′23″E / 52.20778°N 25.55639°E / 52.20778; 25.55639
52°9′39″N 25°34′17″E / 52.16083°N 25.57139°E / 52.16083; 25.57139

  Krievija
60°4′27″N 26°58′11″E / 60.07417°N 26.96972°E / 60.07417; 26.96972
60°5′7″N 26°57′40″E / 60.08528°N 26.96111°E / 60.08528; 26.96111
  Ukraina
49°33′57″N 26°45′22″E / 49.56583°N 26.75611°E / 49.56583; 26.75611
49°19′48″N 26°40′55″E / 49.33000°N 26.68194°E / 49.33000; 26.68194
49°8′55″N 26°59′30″E / 49.14861°N 26.99167°E / 49.14861; 26.99167
45°19′54″N 28°55′41″E / 45.33167°N 28.92806°E / 45.33167; 28.92806
  Moldova
48°19′8″N 27°52′36″E / 48.31889°N 27.87667°E / 48.31889; 27.87667
  Igaunija,   Latvija,
  Lietuva,   Norvēģija,
  Somija un   Zviedrija
2005 Kultūra ii, iii, vi № 1187 [78]
  Svētā Jana Nepomuka svētceļojumu baznīca pie Zeleņa Horas   Čehija
49°33′54″N 15°56′26″E / 49.56500°N 15.94056°E / 49.56500; 15.94056
1994 Kultūra iv № 690 [79]
  Svētā Sergeja trīsvienības Lavras arhitektūras ansamblis Sergijevposadā   Krievija
56°18′37″N 38°7′46″E / 56.31028°N 38.12944°E / 56.31028; 38.12944
1993 Kultūra ii, iv № 657 [80]
  Svētās Trīsvienības kolonna Olomoucā   Čehija
49°35′38″N 17°15′1″E / 49.59389°N 17.25028°E / 49.59389; 17.25028
2000 Kultūra i, iv № 859 [81]
  Telčas vēsturiskais centrs   Čehija
49°11′4″N 15°28′11″E / 49.18444°N 15.46972°E / 49.18444; 15.46972
1992 Kultūra i, iv № 621 [82]
  Tokajas vīna reģiona vēsturiskā kultūrainava   Ungārija
48°9′0″N 21°21′0″E / 48.15000°N 21.35000°E / 48.15000; 21.35000
2002 Kultūra iii, v № 1063 [83]
  Toruņas viduslaiku pilsēta   Polija
53°2′0″N 18°37′0″E / 53.03333°N 18.61667°E / 53.03333; 18.61667
1997 Kultūra ii, iv № 835 [84]
  Transilvānijas ciemi ar to nocietinātajām baznīcām   Rumānija
46°8′9″N 24°46′23″E / 46.13583°N 24.77306°E / 46.13583; 24.77306
1993 Kultūra iv № 596 [85]
  Trāķiešu kapenes Kazanlakā   Bulgārija
42°37′0″N 25°24′0″E / 42.61667°N 25.40000°E / 42.61667; 25.40000
1979 Kultūra i, iii, iv № 44 [86]
  Trāķiešu kapenes Sveštari   Bulgārija
42°37′0″N 25°24′0″E / 42.61667°N 25.40000°E / 42.61667; 25.40000
1985 Kultūra i, iii № 359 [87]
  Tugendātas villa Brno   Čehija
49°12′26″N 16°36′57″E / 49.20722°N 16.61583°E / 49.20722; 16.61583
2001 Kultūra ii, iv № 1052 [88]
  Tršebīčas Ebreju kvartāls un Svētā Prokopija bazilika   Čehija
49°13′2″N 15°52′38″E / 49.21722°N 15.87722°E / 49.21722; 15.87722
2003 Kultūra ii, iii № 1078 [89]
  Varšavas vēsturiskais centrs   Polija
52°14′59″N 21°0′43″E / 52.24972°N 21.01194°E / 52.24972; 21.01194
1980 Kultūra ii, vi № 30 [90]
  Vācu ordeņa pils Malborkā   Polija
54°2′23″N 19°1′40″E / 54.03972°N 19.02778°E / 54.03972; 19.02778
1997 Kultūra ii, iii, iv № 847 [91]
  Veličkas un Bohņas karaliskās sāls raktuves   Polija
49°58′59″N 20°3′21″E / 49.98306°N 20.05583°E / 49.98306; 20.05583
1978 (paplašināts 2013) Kultūra iv № 32 [92]
  Vēsturiskais Holašovices ciema rezervāts   Čehija
48°58′0″N 14°16′0″E / 48.96667°N 14.26667°E / 48.96667; 14.26667
1998 Kultūra ii, iv № 861 [93]
  Vladimiras un Suzdaļas baltie pieminekļi   Krievija
56°9′0″N 40°25′0″E / 56.15000°N 40.41667°E / 56.15000; 40.41667
1992 Kultūra i, ii, iv № 633 [94]
  Vlkolineca   Slovākija
49°2′30″N 19°16′30″E / 49.04167°N 19.27500°E / 49.04167; 19.27500
1993 Kultūra iv, v № 622 [95]
  Zamoscas vecpilsēta   Polija
50°43′14″N 23°15′31″E / 50.72056°N 23.25861°E / 50.72056; 23.25861
1992 Kultūra iv № 564 [96]

KarteLabot

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vietas Austrumeiropā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
  — kultūras objekts;   — dabas objekts;   — jauktais objekts;   — apdraudēts objekts

Vietu/objektu sadalījums pa iekļaušanas gadiemLabot

Gads Kultūra Daba Jaukti Kopā
1978 2 2
1979 5 1 6
1980 1 1
1981 — 1982 0
1983 2 2 4
1984 0
1985 1 1
1986 0
1987 2 2
1988 — 1989 0
1990 4 4
1991 1 1
1992 7 7
1993 7 7
1994 2 2
1995 1 2 3
1996 2 2
1997 2 2
1998 3 3
1999 7 1 8
2000 7 7
2001 1 1
2002 1 1
2003 3 3
2004 2 2
2005 3 3
2006 1 1
2007 1 1
2008 1 1
2009 — 2010 0
2011 1 1
2012 0
2013 2 2
2014 — 2017 0

AtsaucesLabot

  1. «World Heritage List Nominations». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
  2. «Number of World Heritage Properties by region». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.
  3. «Composition of macro geographical (continental) regions, geographical sub-regions, and selected economic and other groupings». Geographical region and composition of each region. United Nations Statistics Division. 2010. Skatīts: 2011. gada 20. oktobris.
  4. «Number of World Heritage properties inscribed each Year». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 8. septembris.
  5. Intergovernmental Committee for the Protection of the World Cultural and Natural Heritage, Second Session, Final Report (PDF) (Report). Vašingtona : UNESCO. 5–8 September 1978. 7–8. lpp. Skatīts: 2011. gada 8. septembris.
  6. «The Criteria for Selection». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.
  7. «World Heritage in Danger». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
  8. «Decision - 28COM 15B.75». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 23. oktobris.
  9. Baltkrievija
  10. Bulgārija
  11. Čehija
  12. Krievija
  13. Moldova
  14. Polija
  15. Rumānija
  16. Slovākija
  17. Ukraina
  18. Ungārija
  19. Caves of Aggtelek Karst and Slovak Karst, UNESCO
  20. «Auschwitz Birkenau German Nazi Concentration and Extermination Camp (1940-1945)». UNESCO.
  21. Historic Town of Banská Štiavnica and the Technical Monuments in its Vicinity, UNESCO
  22. Bardejov Town Conservation Reserve, UNESCO
  23. «Białowieża Forest». UNESCO.
  24. Boyana Church, UNESCO
  25. Budapest, including the Banks of the Danube, the Buda Castle Quarter and Andrássy Avenue, UNESCO
  26. Residence of Bukovinian and Dalmatian Metropolitans, UNESCO
  27. Historic Centre of Český Krumlov, UNESCO
  28. Citadel, Ancient City and Fortress Buildings of Derbent, UNESCO
  29. «Wooden Churches of Southern Małopolska». UNESCO.
  30. Danube Delta, UNESCO. Atjaunināts: 2016. gada 2. oktobrī
  31. Ensemble of the Ferapontov Monastery, UNESCO
  32. Old Village of Hollókő and its Surroundings, UNESCO
  33. Monastery of Horezu, UNESCO
  34. Hortobágy National Park - the Puszta, UNESCO
  35. Rock-Hewn Churches of Ivanovo, UNESCO
  36. Historical Centre of the City of Yaroslavl, UNESCO
  37. «Kalwaria Zebrzydowska: the Mannerist Architectural and Park Landscape Complex and Pilgrimage Park». UNESCO.
  38. Historic and Architectural Complex of the Kazan Kremlin, UNESCO
  39. Kiev: Saint-Sophia Cathedral and Related Monastic Buildings, Kiev-Pechersk Lavra, UNESCO
  40. Kizhi Pogost, UNESCO
  41. Wooden Churches of the Slovak part of the Carpathian Mountain Area, UNESCO
  42. «Wooden Tserkvas of the Carpathian Region in Poland and Ukraine». UNESCO.
  43. Church of the Ascension, Kolomenskoye, UNESCO
  44. Virgin Komi Forests, UNESCO
  45. «Historic Centre of Kraków». UNESCO.
  46. Gardens and Castle at Kroměříž, UNESCO
  47. Curonian Spit, UNESCO
  48. Kutná Hora: Historical Town Centre with the Church of St Barbara and the Cathedral of Our Lady at Sedlec, UNESCO
  49. Levoča, Spišský Hrad and the Associated Cultural Monuments, UNESCO
  50. Lednice-Valtice Cultural Landscape, UNESCO
  51. Litomyšl Castle, UNESCO
  52. «L'viv – the Ensemble of the Historic Centre». UNESCO.
  53. Madara Rider, UNESCO
  54. Wooden Churches of Maramureş, UNESCO
  55. Kremlin and Red Square, Moscow, UNESCO
  56. «Churches of Peace in Jawor and Świdnica». UNESCO.
  57. «Mir Castle Complex». UNESCO.
  58. Churches of Moldavia, UNESCO
  59. «Muskauer Park / Park Mużakowski». UNESCO.
  60. Historic Monuments of Novgorod and Surroundings, UNESCO
  61. Ensemble of the Novodevichy Convent, UNESCO
  62. Dacian Fortresses of the Orastie Mountains, UNESCO
  63. Millenary Benedictine Abbey of Pannonhalma and its Natural Environment, UNESCO
  64. Early Christian Necropolis of Pécs (Sopianae), UNESCO
  65. Pirin National Park, UNESCO
  66. Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany, UNESCO
  67. Historic Centre of Prague, UNESCO
  68. Architectural, Residential and Cultural Complex of the Radziwill Family at Nesvizh, UNESCO
  69. Western Caucasus, UNESCO
  70. Rila Monastery, UNESCO
  71. Historic Centre of Saint Petersburg and Related Groups of Monuments, UNESCO
  72. Ancient City of Nessebar, UNESCO
  73. «Ancient City of Tauric Chersonese and its Chora». UNESCO.
  74. Historic Centre of Sighişoara, UNESCO
  75. «Centennial Hall in Wrocław». UNESCO.
  76. Cultural and Historic Ensemble of the Solovetsky Islands, UNESCO
  77. Srebarna Nature Reserve, UNESCO
  78. Struve Geodetic Arc, UNESCO
  79. Pilgrimage Church of St John of Nepomuk at Zelená Hora, UNESCO
  80. Architectural Ensemble of the Trinity Sergius Lavra in Sergiev Posad, UNESCO
  81. Holy Trinity Column in Olomouc, UNESCO
  82. Historic Centre of Telč, UNESCO
  83. «Tokaj Wine Region Historic Cultural Landscape». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 8. novembris.
  84. «Medieval Town of Toruń». UNESCO.
  85. Villages with Fortified Churches in Transylvania, UNESCO
  86. Thracian Tomb of Kazanlak, UNESCO
  87. Thracian Tomb of Sveshtari, UNESCO
  88. Tugendhat Villa in Brno, UNESCO
  89. Jewish Quarter and St Procopius' Basilica in Třebíč, UNESCO
  90. «Historic Centre of Warsaw». UNESCO.
  91. «Castle of the Teutonic Order in Malbork». UNESCO.
  92. «Wieliczka and Bochnia Royal Salt Mines». UNESCO.
  93. Holašovice Historic Village, UNESCO
  94. White Monuments of Vladimir and Suzdal, UNESCO
  95. Vlkolínec, UNESCO
  96. «Old City of Zamość». UNESCO.