UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bulgārijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Bulgārijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Bulgārijas ir iekļautas 9 vietas (7 kultūras objekti un 2 dabas objekti), savukārt 14 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.^[1] Bulgārija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1974. gada 7. martā.

Sarakstā iekļautie objekti

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Bojanas baznīca	Sofija 42°39′0″N 23°16′0″E / 42.65000°N 23.26667°E / 42.65000; 23.26667	1979	Kultūra	ii, iii	Šī vieta atrodas Sofijas nomalē un sastāv kopā no trim ēkām. Austrumu baznīca ir uzcelta 10. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā tā ir paplašināta ar Sebastocrator Kaloyan, kas ir otra divu stāvu ēka un atrodas tieši blakus tai. Baznīcas freskas, kas veidotas 1259. gadā ir viena no svarīgākajām viduslaiku gleznu kolekcijām. Ansambli noslēdz trešā baznīca, kas būvēta 19. gadsimta sākumā. Šī vieta ir viens no pilnīgākajiem un lieliski saglabājušajiem pieminekļiem Eiropas austrumu viduslaiku mākslā.^[2]	42
Madaras jātnieks	Šumenas apgabals 43°18′0″N 27°9′0″E / 43.30000°N 27.15000°E / 43.30000; 27.15000	1979	Kultūra	i, iii	Madaras jātnieks, attēlo bruņinieka triumfu pār lauvu. Šīs piemineklis ir izgrebts 100 m augstā klintī netālu no Madaras ciema, Bulgārijas ziemeļaustrumos. Madaras ciems bija galvenā svētvieta Pirmās Bulgārijas caristes laikā pirms Bulgārijas pārejas uz kristietību 9. gadsimtā. Uzraksti blakus skulptūrai liecina par notikumiem, kas notika starp 705. un 801. gadu.^[3]	43
Trāķiešu kapenes Kazanlakā	Stara Zagoras apgabals 42°37′0″N 25°24′0″E / 42.61667°N 25.40000°E / 42.61667; 25.40000	1979	Kultūra	i, iii, iv	Šī vieta atklāta 1944. gadā un ir hellēnisma periodā apbedījuma vieta no 4. gadsimta p.m.ē. beigām. Tā atrodas netālu no Trāķijas galvaspilsētas Seutopolis un ir daļa no lielā, Traķijas kapsētām. Tholos ir šaurs koridors ar apļveida kamerām, kur sienas ir rotājas ar dažādiem gleznojumiem, kas pārstāv Trāķijas apbedīšanas rituālus un kultūru. Šie zīmējumi Bulgārijā ir vislabāk saglabājušies mākslas darbi no hellēnisma perioda.^[4]	44
Ivanovas klinšu baznīcas	Ruses apgabals 43°43′0″N 25°58′0″E / 43.71667°N 25.96667°E / 43.71667; 25.96667	1979	Kultūra	ii, iii	Šī vieta atrodas Ruses upes ielejā, Bulgārijas ziemeļaustrumos. Kompleksā ir akmenī izcirstas baznīcas, kapelas, klosteri, kas atrodas netālu no Ivanovas ciema. Pirmie veidojumi šajā vietā tika veidoti 12. gadsimtā. 14. gadsimta gleznojumi liecina par māksliniecisko prasmi, kas pārstāv Tarnovas glezniecības skolu.^[5]	45
Rilas klosteris	Kjustendilas apgabals 42°7′0″N 23°24′0″E / 42.11667°N 23.40000°E / 42.11667; 23.40000	1983	Kultūra	vi	Rilas klosteris tika dibināts 10. gadsimtā ar Svētā Jāņa no Rilas palīdzību, kas pareizticīgo baznīcas kanonizēts vientuļnieks. Viņa askētiskais mājoklis un kaps kļuva par svētvietu un vēlāk tika pārveidots par klostera kompleksu, kam bija nozīmīga loma garīgajā un sociālajā dzīvē Viduslaiku Bulgārijā. 19. gadsimta sākumā to iznīcināja uguns, bet starp 1834. un 1862. gadu komplekss tika pārbūvēts. Klosteris ir Bulgārijas renesanses raksturīgs piemērs.^[6]	216
Senā Nesebaras pilsēta	Burgasas apgabals 42°39′22″N 27°43′48″E / 42.65611°N 27.73000°E / 42.65611; 27.73000	1983	Kultūra	iii, iv	Nesebara atrodas uz akmeņainas pussalas Melnajā jūrā un ir vairāk nekā 3000 gadus sena. 6. gadsimtā p.m.ē. pilsēta kļuva par grieķu koloniju. Pilsētas paliekas, kas datējamas galvenokārt no hellēnisma perioda ietver Akropoles templi Apollo, agoras un Trāķijas sienu nocietinājumus. Starp citiem pieminekļiem ir Stara Mitropolia bazilika un cietoksnis, kas būvēts viduslaikos. Pilsēta bija viena no svarīgākajām Bizantijas pilsētām Melnās jūras rietumu krastā. Apkārtnē atrodamas arī koka mājas, kas būvētas 19. gadsimtā un ir tipisks Melnās jūras arhitektūras piemērs.^[7]	217
Srebarnas dabas rezervāts	Silistras apgabals 44°6′52″N 27°4′41″E / 44.11444°N 27.07806°E / 44.11444; 27.07806	1983	Daba	x	Srebarnas dabas rezervāts atrodas Srebarnas ezerā blakus Donavai un tā platība ir 600 ha. Rezervātā dzīvo gandrīz 100 putnu sugas, no kurām daudzas ir retas un apdraudētas. 80 citas putnu sugas migrē uz šejieni katru ziemu. Starp interesantākajām putnu sugām, kas sastopamas rezervātā ir pelikāns, lielais baltais gārnis, rudais gārnis, spīdīgais ibiss u.c.^[8]	219
Pirinu nacionālais parks	Blagojevgradas apgabals 41°40′0″N 23°30′0″E / 41.66667°N 23.50000°E / 41.66667; 23.50000	1983	Daba	vii, viii, ix	Parka kopējā platība pārsniedz 27 000 ha un atrodas starp 1008 un 2914 metru augstumu Pirinu kalnos, Bulgārijas dienvidrietumos. Vieta ietver daudzveidīgas kaļķakmens kalnu ainavas ar ezeriem, ūdenskritumiem, alām un galvenokārt skujkoku mežiem. Vēlāk vietas teritorija tika paplašināta un pašlaik kopējā platība ir aptuveni 40000 ha.^[9]	225
Trāķiešu kapenes Sveštaros	Razgradas apgabals 43°40′0″N 26°40′0″E / 43.66667°N 26.66667°E / 43.66667; 26.66667	1985	Kultūra	i, iii	Šīs kapenes atklātas 1982. gadā netālu no Sveštari ciema un ir 3. gadsimta p.m.ē. Trāķijas kaps. Kaps ir unikāls arhitektūras dekors. Kapenēs ir 10 izcirstas sieviešu figūras. Tās ir vienīgās tāda vaira skulptūras, kas ir atrastās kādreizējā Trāķijas teritorijā.^[10]	359

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Senā Nesebaras pilsēta

Bojanas baznīca

Madaras jātnieks

Ivanovas klinšu baznīcas

Trāķiešu kapenes Kazanlakā

Rilas klosteris

Trāķiešu kapenes Sveštaros

Pirinu nacionālais parks

Srebarnas dabas rezervāts

Vietas Bulgārijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

— Pārrobežu objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Divi pilnībā saglabājušies neolīta laika mājokļi ar savu interjeru, sadzīves mēbelēm un piederumiem	Stara Zagoras apgabals 42°25′27″N 25°36′36″E / 42.42417°N 25.61000°E / 42.42417; 25.61000	1984	Kultūra	iii, iv	44
Maguras ala ar bronzas laikmeta zīmējumiem	Vidinas apgabals 43°43′6″N 22°36′1″E / 43.71833°N 22.60028°E / 43.71833; 22.60028	1984	Kultūra		45
Nikopolisas ad Istrumas senā pilsēta	Veliko Tarnovas apgabals 43°13′1″N 25°36′39″E / 43.21694°N 25.61083°E / 43.21694; 25.61083	1984	Kultūra	iii, iv	47
Silistras senās kapenes	Silistras apgabals 44°7′0″N 27°16′0″E / 44.11667°N 27.26667°E / 44.11667; 27.26667	1984	Kultūra	i, iii	48
Bačkovo klosteris	Plovdivas apgabals 41°56′35″N 24°48′52″E / 41.94306°N 24.81444°E / 41.94306; 24.81444	1984	Kultūra	i, iv, vi	49
Melnikas pilsēta un Roženas klosteris	Blagojevgradas apgabals 41°31′49″N 23°25′35″E / 41.53028°N 23.42639°E / 41.53028; 23.42639	1984	Kultūra	i, iv	50
Rusenski Lomas nacionālais parks	Ruses apgabals	1984	Daba		54
Senā Plovdiva	Plovdivas apgabals 42°9′0″N 24°45′0″E / 42.15000°N 24.75000°E / 42.15000; 24.75000	2004	Kultūra	ii, iv, vi	1948
Trāķiešu kaps ar sienu gleznojumiem blakus Aleksandrovas ciemam	Haskovas apgabals 41°58′48″N 25°44′24″E / 41.98000°N 25.74000°E / 41.98000; 25.74000	2004	Kultūra		1949
Vracas karsta dabas rezervāts	Vracas apgabals 43°10′1″N 23°35′20″E / 43.16694°N 23.58889°E / 43.16694; 23.58889	2011	Daba	vii, viii, ix, x	5639
Belogradčikas klintis	Vidinas apgabals 43°36′46″N 22°40′58″E / 43.61278°N 22.68278°E / 43.61278; 22.68278	2011	Daba	vii, viii	5640
Centrālbalkānu nacionālais parks	Gabrovas, Lovečas, Plovdivas un Stara Zagoras 42°46′37″N 24°36′50″E / 42.77694°N 24.61389°E / 42.77694; 24.61389	2011	Daba	vii, viii, ix, x	5641
Pobiti Kamani dabas piemineklis	Varnas apgabals 43°14′13″N 27°42′3″E / 43.23694°N 27.70083°E / 43.23694; 27.70083	2011	Daba	vii, viii	5642
Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.)	Bulgārija 42°46′16″N 24°29′43″E / 42.77111°N 24.49528°E / 42.77111; 24.49528 (kopā ar Albāniju, Austriju, Beļģiju, Horvātiju, Itāliju, Poliju, Rumāniju, Slovēniju, Spāniju un Ukrainu)	2015	Dabas	IX	6023

Atsauces

[1] Bulgārija

[2] Boyana Church, UNESCO

[3] Madara Rider, UNESCO

[4] Thracian Tomb of Kazanlak, UNESCO

[5] Rock-Hewn Churches of Ivanovo, UNESCO

[6] Rila Monastery, UNESCO

[7] Ancient City of Nessebar, UNESCO

[8] Srebarna Nature Reserve, UNESCO

[9] Pirin National Park, UNESCO

[10] Thracian Tomb of Sveshtari, UNESCO

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]