UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļeiropā
Šajā rakstā ir apkopoti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti, kas atrodas Ziemeļeiropā. UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir noteikusi 36 Pasaules mantojuma vietas (32 kultūras, 3 dabas, un 1 jaukta tipa objektu/vietu)[1][2] astoņās valstīs. Ziemeļeiropā tiek ietvertas šādas valstis: Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija, tas ir, apvienojot Ziemeļvalstis un Baltijas valstis.[3] Sarakstā nav iekļauta arī Grenlande, jo lai gan tā ir viena no Dānijas daļām tā ir pieskaitīta Ziemeļamerikai. Atsevišķos gadījumos Lielbritānija un Īrija tiek pieskaitītas pie Ziemeļvalstīm, taču šeit šīs valstis ir iekļautas Rietumeiropā.[4] Pēc UNESCO Pasaules mantojuma ģeogrāfiskajām zonām Ziemeļeiropa ietilpst Eiropas un Ziemeļeiropas zonā.
Zviedrijā atrodas visvairāk UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kopā 15 vietas/objekti, to tiem 2 objekti/vietas atrodas arī citās valstīs. Trīs UNESCO Pasaules mantojuma vietas atrodas vairākās valstīs: Kuršu kāpas (Krievijā un Lietuvā), Augstais krasts/ Kvarkena arhipelāgs (Somijā un Zviedrijā) un Strūves ģeodēziskais loks (10 Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstīs). Pirmās vietas, kas no šī reģiona tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma vietas sarakstā bija Urnes koka baznīca un Brigene, 1979. gadā UNESCO komijas 3. sesijas laikā.[5][6] Katru gadu, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var ierakstīt jaunu vietu iekļaušanu sarakstā, vai iepriekš iekļauto vietu svītrošanu no saraksta, ja tās vairs neatbilst kritērijiem. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: 6 kultūras mantojuma (i-vi) un 4 dabas mantojuma (vii-x) kritēriji.[7] Dažas vietas/objekti, kas apzīmēti "jaukta tipa vietas," gan kultūras un dabas mantojums.
Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt, ka vieta/objekts ir apdraudēts, atsaucoties uz "apstākļiem, kas apdraud pašus raksturlielumus, pēc kuriem šīs objekts/vieta ticis iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā." Nevienā no vietām Ziemeļeiropā esošajām vietām nav atzīta kā apdraudēta.[1][2]
Vietu/objektu sadalījums pa valstīm un tipiem
labot šo sadaļuValstis | Kultūra | Daba | Jaukti | Kopā | Diagramma | Raksts | Atsauce |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Dānija | 5 | 2 | — | 7 | Raksts | [8] | |
Igaunija | 2 | — | — | 2 | Raksts | [9] | |
Islande | 1 | 1 | — | 2 | Raksts | [10] | |
Latvija | 2 | — | — | 2 | Raksts | [11] | |
Lietuva | 4 | — | — | 4 | Raksts | [12] | |
Norvēģija | 7 | 1 | — | 8 | Raksts | [13] | |
Somija | 6 | 1 | — | 7 | Raksts | [14] | |
Zviedrija | 13 | 1 | 1 | 15 | Raksts | [15] | |
Dublējošie | 8 | 3 | — | 11 | |||
Kopā | 32 | 3 | 1 | 36 |
Sarakstā iekļautās vietas/objekti
labot šo sadaļuKarte
labot šo sadaļuVietu/objektu sadalījums pa iekļaušanas gadiem
labot šo sadaļuGads | Kultūra | Daba | Jaukti | Kopā |
---|---|---|---|---|
1978 | — | — | — | 0 |
1979 | 2 | — | — | 2 |
1980 | 1 | — | — | 1 |
1981 — 1984 | — | — | — | 0 |
1985 | 1 | — | — | 1 |
1986 — 1990 | — | — | — | 0 |
1991 | 3 | — | — | 3 |
1992 | — | — | — | 0 |
1993 | 2 | — | — | 2 |
1994 | 5 | — | — | 5 |
1995 | 2 | — | — | 2 |
1996 | 1 | — | 1 | 2 |
1997 | 2 | — | — | 2 |
1998 | 1 | — | — | 1 |
1999 | 1 | — | — | 1 |
2000 | 3 | 1 | — | 4 |
2001 | 1 | — | — | 1 |
2002 — 2003 | — | — | — | 0 |
2004 | 4 | — | — | 4 |
2005 | 1 | 1 | — | 2 |
2006 — 2007 | — | — | — | 0 |
2008 | — | 1 | — | 1 |
2009 | — | 1 | — | 1 |
2010 — 2011 | — | — | — | 0 |
2012 | 1 | — | — | 1 |
2013 | — | — | — | 0 |
2014 | — | 1 | — | 1 |
2015 | 3 | — | — | 3 |
2016 — 2017 | — | — | — | 0 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «World Heritage in Danger». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
- ↑ 2,0 2,1 «Decision - 28COM 15B.75». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 23. oktobris.
- ↑ «Number of World Heritage Properties by region». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.
- ↑ «Composition of macro geographical (continental) regions, geographical sub-regions, and selected economic and other groupings». Geographical region and composition of each region. United Nations Statistics Division. 2010. Skatīts: 2011. gada 20. oktobris.
- ↑ «Number of World Heritage properties inscribed each Year». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 8. septembris.
- ↑ Intergovernmental Committee for the Protection of the World Cultural and Natural Heritage, Second Session, Final Report (PDF) (Report). Vašingtona : UNESCO. 5–8 September 1978. 7–8. lpp. Skatīts: 2011. gada 8. septembris.
- ↑ «The Criteria for Selection». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.
- ↑ Dānija
- ↑ Igaunija
- ↑ Islande
- ↑ Latvija
- ↑ Lietuva
- ↑ Norvēģija
- ↑ Somija
- ↑ Zviedrija
- ↑ «Rock Art of Alta». UNESCO.
- ↑ «High Coast / Kvarken Archipelago». UNESCO.
- ↑ «Birka and Hovgården». UNESCO.
- ↑ «Bryggen». UNESCO.
- ↑ «Agricultural Landscape of Southern Öland». UNESCO.
- ↑ «Royal Domain of Drottningholm». UNESCO.
- ↑ «Engelsberg Ironworks». UNESCO.
- ↑ «Mining Area of the Great Copper Mountain in Falun». UNESCO.
- ↑ «Church Town of Gammelstad, Luleå». UNESCO.
- ↑ «Grimeton Radio Station, Varberg». UNESCO.
- ↑ «Hanseatic Town of Visby». UNESCO.
- ↑ Decorated Farmhouses of Hälsingland, UNESCO
- ↑ Jelling Mounds, Runic Stones and Church, UNESCO
- ↑ «Naval Port of Karlskrona». UNESCO.
- ↑ Kernavė Archaeological Site (Cultural Reserve of Kernavė), UNESCO
- ↑ Christiansfeld, a Moravian Church Settlement, UNESCO
- ↑ Kronborg Castle, UNESCO
- ↑ Curonian Spit, UNESCO
- ↑ «Laponian Area». UNESCO.
- ↑ «Røros Mining Town and the Circumference». UNESCO.
- ↑ West Norwegian Fjords – Geirangerfjord and Nærøyfjord, UNESCO
- ↑ Historic Centre of Riga, UNESCO
- ↑ «Rjukan-Notodden Industrial Heritage Site». UNESCO.
- ↑ Roskilde Cathedral, UNESCO
- ↑ «Old Rauma». UNESCO.
- ↑ «Skogskyrkogården». UNESCO.
- ↑ Struve Geodetic Arc, UNESCO
- ↑ Stevns Klint, UNESCO
- ↑ «Fortress of Suomenlinna». UNESCO.
- ↑ Surtsey, UNESCO
- ↑ Historic Centre (Old Town) of Tallinn, UNESCO
- ↑ «Rock Carvings in Tanum». UNESCO.
- ↑ Þingvellir National Park, UNESCO
- ↑ «Urnes Stave Church». UNESCO.
- ↑ Wadden Sea, UNESCO
- ↑ «Petäjävesi Old Church». UNESCO.
- ↑ «Vegaøyan -- The Vega Archipelago». UNESCO.
- ↑ «Verla Groundwood and Board Mill». UNESCO.
- ↑ «Bronze Age Burial Site of Sammallahdenmäki». UNESCO.
- ↑ Vilnius Historic Centre, UNESCO
- ↑ The par force hunting landscape in North Zealand, UNESCO