Vikipēdija

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā apkopotas tās vietas Rumānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir oficiāli iekļautas 7 vietas (6 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 15 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Rumānija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1990. gada 16. maijā.

Sarakstā iekļautie objekti

labot šo sadaļu
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
  Donavas delta Tulčas žudecs
45°4′59″N 29°30′0″E / 45.08306°N 29.50000°E / 45.08306; 29.50000		 1991 Daba vii, x Donavas ūdeņi, kas ietek Melnajā jūrā, veido lielāko un vislabāk saglabājušo upes deltu Eiropā. Deltā dzīvo vairāk nekā 300 putnu sugas, kā arī 4 saldūdens zivju sugas ezeros un purvos.[2] 588
  Transilvānijas ciemi ar to nocietinātajām baznīcām Albas, Brašovas, Hargitas, Murešas un Sibiu žudeti
46°8′9″N 24°46′23″E / 46.13583°N 24.77306°E / 46.13583; 24.77306		 1993 Kultūra iv Šie Transilvānijas ciemi ar savām nocietinātajām baznīcām sniedz spilgtu priekštatu par kultūras ainavu Transilvānijas dienvidos. Pasaules mantojumu sarakstā ir iekļauti 7 ciemi. Ciemi ir raksturīgi ar īpaši zemes izmantošanas sistēmu, tirdzniecības saitēm un saimju sētu organizāciju. Nocietinātās baznīcas sniedz priekšstatu par būvniecības stilu no 13. līdz 16. gadsimtam.[3] 596
  Horezu klosteris Vilčas žudecs
45°10′7″N 24°0′25″E / 45.16861°N 24.00694°E / 45.16861; 24.00694		 1993 Kultūra ii Klosteri 1690. gadā dibināja princis Konstantīns Brancovans. Klosteris celts "Brancovan" stilā, un tas pazīstams ar sabu arhitektūras tīrību un līdzsvaru. Sienu un ikonu gleznojumu skola, kas tika izveidota 18. gadsimtā bija pazīstama visā Balkānu reģionā.[4] 597
  Moldāvijas baznīcas Sučavas žudecs
47°44′0″N 25°56′0″E / 47.73333°N 25.93333°E / 47.73333; 25.93333		 1993 Kultūra i, iv 8 baznīcas, kas atrodas Senās Moldāvijas ziemeļos, būvētas no 15. līdz 16. gadsimta beigām. Baznīcu ārsienās ir fresku gleznas, ko iedvesmoja Bizantijas šedevri. Freskas ir autentiskas un īpaši labi saglabājušās līdz mūsdienām.[5] 598
  Sigišoaras vēsturiskais centrs Murešas žudecs
46°13′1″N 24°47′28″E / 46.21694°N 24.79111°E / 46.21694; 24.79111		 1999 Kultūra iii, v Pilsētu dibinājušo vācu amatnieki un tirgotāji. Sigišoara ir labs piemērs nelielai, nocietinātai Viduslaiku pilsētiņa, kas vija nozīmīgs tirdzniecības centrs šajā reģionā vairākus gadsimtus.[6] 902
  Maramurešas koka baznīcas Maramurešas žudecs
47°49′15″N 24°3′21″E / 47.82083°N 24.05583°E / 47.82083; 24.05583		 1999 Kultūra iv Pasaules mantojuma sarakstā ir iekļautas 8 koka baznīcas ,kuras ir izcili arhitektūras pieminekļi no dažādiem periodiem. Baznīcām ar augstu pulksteņa torni un interesantu jumtu konstrukciju. Šis baznīcas atspoguļo Rumānijas ziemeļu kultūrainavu izpausmes.[7] 904
  Oreštjes kalnu dāķiešu cietoksņi Hunedoaras žudecs
45°37′23″N 23°18′43″E / 45.62306°N 23.31194°E / 45.62306; 23.31194		 1999 Kultūra ii, iii, iv Cietokšņu veidoti 1. gadsimtā p.m.ē., tos veidoja dāķieši. Cietoksni atspoguļo militārās un reliģiskās arhitektūras saplūšanu Eiropas vēlajā dzlezs laikmetā. Šie cietokšni ir Dāķijas Karalistes centrs, līdz to 2. gadsimtā m.ē. iekaroja romieši.[8] 906

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

labot šo sadaļu
Vietas Rumānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
  — kultūras objekts;   — dabas objekts;   — jauktais objekts;   — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

labot šo sadaļu
   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
  Njamcas klosteris Njamcas žudecs
46°55′39″N 26°22′15″E / 46.92750°N 26.37083°E / 46.92750; 26.37083		 1991 Kultūra i, ii, iv 544
  Kurtja de Ardžeša bizantieši un post-bizantiešu baznīcas Ardžešas žudecs
45°7′0″N 24°40′0″E / 45.11667°N 24.66667°E / 45.11667; 24.66667		 1991 Kultūra i, ii, iv 545
Tirgužiu skulpturālais komplekss Goržas žudecs
45°2′3″N 23°16′29″E / 45.03417°N 23.27472°E / 45.03417; 23.27472		 1991 Kultūra i, ii 548
  Basarabi alu komplekss Konstancas žudecs
44°10′25″N 28°24′30″E / 44.17361°N 28.40833°E / 44.17361; 28.40833		 1991 Kultūra 549
  Triju svēto klosteris Jasi Jasu žudecs
47°9′44″N 27°35′20″E / 47.16222°N 27.58889°E / 47.16222; 27.58889		 1991 Kultūra i, iv 551
Meža būves Mazajā Valahijā Goržas, Dolžas, Mehedincu, Vilčas, Ardžešas un Teleormanas žudeci 1991 Kultūra iv, v 552
  Densušas Svētā Nikolaja banīca Hunedoaras žudecs 1991 Kultūra i, iv 553
  Albajulijas vēsturiskais centrs Albas žudecs
46°4′35″N 23°34′22″E / 46.07639°N 23.57278°E / 46.07639; 23.57278		 1991 Kultūra iv, v, vi 555
  Retezatas masīvs Hunedoaras un Karašas-Severinas žudeci 1991 Daba 557
  Rodņas nacionālais parks Sučavas, Bistricas-Neseudas un Maramurešas žudeci 1991 Daba 558
Sinpetru paleontoloģijas vieta Sučavas žudecs 1991 Kultūra 559
  Slatioras gadsimtu senais mežs Sučavas žudecs 1991 Kultūra 560
  Sibiu vēsturiskais centrs un tā Skvēru ansamblis Sibiu žudecs
45°48′0″N 24°9′0″E / 45.80000°N 24.15000°E / 45.80000; 24.15000		 2004 Kultūra ii, iii, iv, v 1929
  Senie ciemi Holloko and Rimeteja un to apkārtne Albas žudecs 2012 Kultūra v 5683
  Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.)   Rumānija (kopā ar   Albāniju,   Austriju,   Beļģiju,   Bulgāriju,   Horvātiju,   Itāliju,   Poliju,  Slovēniju,   Spāniju un   Ukrainu) 2015 Dabas IX 6023

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Rumānija
  2. ↑ Danube Delta, UNESCO. Atjaunināts: 2016. gada 27. februārī
  3. ↑ Villages with Fortified Churches in Transylvania, UNESCO
  4. ↑ Monastery of Horezu, UNESCO
  5. ↑ Churches of Moldavia, UNESCO
  6. ↑ Historic Centre of Sighişoara, UNESCO
  7. ↑ Wooden Churches of Maramureş, UNESCO
  8. ↑ Dacian Fortresses of the Orastie Mountains, UNESCO
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=UNESCO_Pasaules_mantojuma_vietas_Rumānijā&oldid=3964320"