Solovku salas

Solovku salas (krievu: Соловецкие острова) ir Krievijas federācijai piederošs arhipelāgs Oņegas līcī, Baltajā jūrā. Ietilpst Piejūras rajonā, Arhangeļskas apgabalā. Pēc 2010. gada datiem arhipelāgā dzīvo 861 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa dzīvo administratīvajā centrā Soloveckā.[1]

Solovku salas
Соловецкие острова
Solovku salas
Kislajas līcis Lielajā Solovku salā
Solovku salas (Arhangeļskas apgabals)
Solovku salas
Solovku salas
Solovku salas (Krievija)
Solovku salas
Solovku salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Oņegas līcis, Baltā jūra
Koordinātas 65°05′N 35°53′E / 65.083°N 35.883°E / 65.083; 35.883Koordinātas: 65°05′N 35°53′E / 65.083°N 35.883°E / 65.083; 35.883
Salu skaits 6
Platība 347 km²
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Arhangeļskas apgabals
Rajons Piejūras rajons
Lielākā pilsēta Solovecka
Demogrāfija
Iedzīvotāji 861 (2010)
Oficiālais nosaukums: Solovku salu kultūras un vēstures ansamblis
Tips Kultūra
Kritērijs iv
Iekļauts 1992 (16. sesija)
Aizsardzības nr. 632
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Reģions Āzija
Solovku salas Vikikrātuvē

Arhipelāga kopējā platība ir 347 km2 Tas sastāv no vairāk kā 100 salām, no kurām sešas lielākās ir:

  • Lielā Solovku sala (246 km2);
  • Anzeras sala (47 km2);
  • Lielā Muksalma (17 km2);
  • Mazā Muksalma (0,57 km2);
  • Lielā Zajackas sala (1,25 km2);
  • Mazā Zajackas sala (1,02 km2).

Salu reljefs ir kalnains, tās pārsvarā klāj priežu un egļu meži.

Vēsturiski salā atradies pareizticīgo baznīcas klosteris, kas ticis dibināts 15. gadsimtā. Pēc Oktobra revolūcijas un Krievijas pilsoņu kara klosteris tika slēgts, tā vietā tika ierīkota darba nometne, ko uzskata par gulaga priekšteci.[2] Tā tika slēgta 1939. gadā, neilgi pirms 2. pasaules kara, jo atradās pārāk tuvu Somijas robežai, tā tika pārvērsta par flotes bāzi un kadetu apmācības nometni.

1992. gadā Solovku salu kultūras un vēstures ansamblis tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.[3]

Mūsdienās Solovku salas ir viens no galvenajiem tūrisma objektiem Krievijas ziemeļos. Tās apkalpo Solovku lidosta, kā arī jūras transports.

AtsaucesLabot

  1. https://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm
  2. Aleksandr Solzhenitsyn. The Gulag Archipelago. Collins & Harvill Press, 1975. Vol. 2, Part III, Chapter 2. lpp.
  3. «Cultural and Historic Ensemble of the Solovetsky Islands». UNESCO World Heritage Centre. Skatīts: 2011. gada 10. augusts.

Ārējās saitesLabot