Tokajas vīna reģions
Tokajas vīna reģions (ungāru: Tokaji borvidék,[1] slovāku: Vinohradnícka oblasť Tokaj[2]) ir vēsturisks vīna reģions Ungārijas ziemeļaustrumu un Slovākijas dienvidaustrumu daļā. Tas ir viens no septiņiem Ungārijas vīna reģioniem.
| Tokajas vīna reģiona vēsturiskā ainava | |
|---|---|
| UNESCO Pasaules mantojuma saraksts | |
 | |
| Valsts |
 Ungārija |
| Tips | Kultūra |
| Kritērijs | iii, v |
| Atsauce | 1063 |
| UNESCO reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
| Iekļaušanas vēsture | |
| Iekļaušana | 2002 (26. sesija) |
Reģions sastāv no 28 uzskaitītiem ciematiem un 11 149 hektāriem vīna dārzu, no kuriem šobrīd iekopti ir 5500 hektāri. 2002. gadā Tokaja tika atzīta par UNESCO Pasaules mantojuma objektu ar nosaukumu Tokajas vīna reģiona vēsturiskā ainava.[3] Tomēr reģions bija pazīstams jau iepriekš kā Tokaji vīna izcelesmes vieta. Tas ir pasaulē vecākais vīns, kura gatavošanā izmanto vīnogas, kuras skārusi cēlā puve (Botrytis cinerea).[4]
Saskaņā ar Trianonas līgumu neliela daļa vēsturiskā vīna reģiona šobrīd pieder Slovākijai.
Raksturīgās iezīmes
labot šo sadaļuDažas no iezīmēm, kas Tokajas vīna reģionu padara unikālu:
- Augsne un mikroklimats. Tokajas zeme sastāv no māla vai lesa uz vulkāniskas apakšaugsnes. Mikroklimatu nosaka saulainās, uz dienvidiem vērstās nogāzes un Tisas un Bodrogas upju tuvums, kas ir labvēlīgs Botrytis (cēlā puve) attīstībai un sekojošajai vīnogu sažūšanai.
- Vietējās vīnogu šķirnes. Jau gadsimtiem ilgi reģionā tiek kultivētas Furmint un Hárslevelü šķirnes, kas kopā ar dzelteno muskatu (ungāru: Sárgamuskotály), Kabar, Kövérszőlő un Zéta ir vienīgās vīnogu šķirnes, ko oficiāli reģionā drīkst audzēt.
- Pagrabi. No 1400. līdz 1600. gadiem klintīs tika izveidota plaša pagrabu sistēma. Tā nodrošina nemainīgu 10-12 °C temperatūru. Pagrabi ir pārklāti ar raksturīgu pelējumu, kas barojas no nogatavināšanas laikā izgarotā alkohola un uztur gaisa mitrumu 85-90% robežās, kas raksturīga Tokaji vīniem.
- Apelācijas sistēma. 1757. gadā tika izdots karaļa dekrēts, kas noteica slēgtu vīna ražošanas rajonu Tokajā. Tā bija otra vecākā vīna apelācijas sistēma (pēc Chianti 1716. gadā). Vīna dārzu klasifikācija tika uzsākta 1730. gadā un noslēgta ar valsts līmeņa skaitīšanām 1765. un 1772. gadā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «127/2009. (IX. 29.) FVM rendelet a szőlészeti és a borászati adatszolgáltatás, valamint a származási bizonyítványok kiadásának rendjéről, továbbá a borászati termékek előállításáról, forgalomba hozataláról és jelöléséről» (ungāru). Nemzeti Jogszabálytár. 2012. gada 16. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 16. decembris.
- ↑ E-Bacchus — Register of designations of origin and geographical indications protected in the EU
- ↑ «Tokaj wine region». House of Hungarian Wines. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. janvārī. Skatīts: 2012. gada 28. decembris.
- ↑ Daiga Ozola. «Tokaji vīni un reģions». bar.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 24. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tokajas vīna reģions.- UNESCO apraksts
