Nesebara

Bulgārijas pilsēta

Nesebara (bulgāru: Несебър) ir sena pilsēta Bulgārijas austrumos pie Melnās jūras. Pilsētas-muzejs, dēvēta par "Melnās jūras pērli". Senākā pilsētas daļa atrodas uz pussalas, kas ar cietzemi savienota ar šauru strēli. Vasarā tā ir populārs tūrisma objekts, jo tūlīt uz ziemeļiem atrodas kūrortpilsēta Slančevbrjaga (Saulainais krasts). Nesebara 1983. gadā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Nesebara
Pilsētas kolāža
Pilsētas kolāža
Ģerbonis: Nesebara
Ģerbonis
Nesebara (Bulgārija)
Nesebara
Nesebara
Koordinātas: 42°39′33″N 27°44′09″E / 42.65917°N 27.73583°E / 42.65917; 27.73583Koordinātas: 42°39′33″N 27°44′09″E / 42.65917°N 27.73583°E / 42.65917; 27.73583
Valsts Karogs: Bulgārija Bulgārija
Apgabals Burgasas apgabals
Apmetne vismaz 6. gadsimts p.m.ē.
Platība
 • Kopējā 31,852 km2
Augstums 30 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • Pilsētā 13 347
 • Aglomerācijā 28 957
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa http://www.nessebarinfo.com/
Oficiālais nosaukums: Senā Nesebaras pilsēta
Tips Kultūra
Kritērijs iii, iv
Iekļauts 1987 (7. sesija)
Aizsardzības nr. 217
Valsts Karogs: Bulgārija Bulgārija
Reģions Eiropa un Ziemeļamerika
Nesebara Vikikrātuvē

Senajos laikos pilsēta bija pazīstama kā grieķu kolonija Mesembrija (grieķu: Μεσημβρία). Arī bulgāru valodā pilsētu līdz 1934. gadam sauca par Mesemvriju (bulgāru: Месемврия). Pilsēta attīstījās kā tirdzniecības punkts starp Grieķiju un Trāķiju. Būdama relatīvi neievērojama romiešu laikā, pilsēta atkal uzplauka Bizantijas laikā. Osmaņu impērijas laikā pamazām panīka, līdz 19. gadsimta beigās to izkonkurēja Burgasa.

Vecpilsētā saglabājušās vairāk nekā 40 baznīcas, daudzas no tām drupās. Vecākā no tām ir no 6. gadsimta, bet jaunākā - no 12. gadsimta beigām.

Ārējās saites labot šo sadaļu

  1. https://www.grao.bg/tna/t41nm-15-03-2024_2.txt.