Jakuti vai saha (jakutu: саха, сахалар) ir tjurku tauta, kas dzīvo galvenokārt Sahas Republikā Krievijas Federācijā, arī Amūras apgabalā, Magadanas un Sahalīnas reģionos, kā arī Taimira un Evenku nacionālajos apvidos. Jakutu valoda pieder tjurku valodu Sibīrijas zaram.

Jakuti

Sakha family.jpg

Jakutu ģimene
Visi iedzīvotāji
500 000–600 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Valodas
jakutu, krievu
Reliģijas
pareizticība, šamanisms
Radnieciskas etniskas grupas
dolgani, burjati, tivieši, hakasi, altajieši, kalmiki, mongoļi, inuiti, jupiki, aleuti

Jakuti nodarbojas ar lopkopību, koncentrējoties uz zirgu un liellopu audzēšanu.

Izcelsme un vēstureLabot

 
Jakutu sirmgalvis, 20. gs. sākums

Jakutu senči bija kurikāni, kas migrēja no Jeņisejas uz Baikāla ezeru.[7] Jakuti sākotnēji apdzīvoja Baikāla ezera reģionu. Sākot ar 13. gadsimtu, viņi mongoļu spiediena ietekmē migrēja uz Vidējās Ļenas, Aldanas un Viļujas upju baseiniem. Jakuti apdzīvotā reģiona ziemeļdaļā lielākoties bija mednieki, zvejnieki un ziemeļbriežu gani, savukārt dienvidu jakuti audzēja liellopus un zirgus.[8][9]

 
Jakutu procenti Jakutijas apgabalos pēc 2010. gada tautas skaitīšanas

Tiek lēsts, ka jakutu populācija no 1642. līdz 1682. gadam ir samazinājusies par 70 procentiem, galvenokārt baku un citu infekcijas slimību dēļ.[10][11]

 
Jakutu ceļotāji 1890. gados

18. gadsimtā zelta atklāšana jakutu apdzīvotajā reģionā un vēlāk arī Transsibīrijas dzelzceļa būve ieveda reģionā arvien vairāk krievu. Līdz 18. gadsimta divdesmitajiem gadiem gandrīz visi jakuti apgalvoja, ka ir pārgājuši pareizticībā, taču viņi saglabāja (un joprojām saglabā) šamanismu. Jakutu literatūra sāka attīstīties 19. gadsimta beigās, un 20. gadsimta sākumā notika nacionālā atmoda.

1922. gadā jaunā Padomju valdība jakutu apdzīvoto apgabalu nosauca par Jakutijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. Pēdējais Krievijas pilsoņu kara konflikts, kas pazīstams kā Jakutu sacelšanās, notika šeit, kad Baltās kustības virsnieks Mihails Korobeiņikovs vadīja sacelšanos un pēdējo pretošanos Sarkanajai armijai.

 
Jakuti Saha, 20. gs. sākums

No 1920. gadu līdz 1930. gadu beigām, kad Staļins uzsāka kolektivizācijas kampaņu, jakuti tika sistemātiski vajāti.[12] Iespējams, ka bada un nepietiekama uztura dēļ šajā periodā kopējais jakutu iedzīvotāju skaits samazinājās no 240 500 1926. gadā līdz 236 700 1959. gadā. Ap 1972. gadu iedzīvotāju skaits sāka atjaunoties.[13]

 
Jakutu sieviete tradicionālā tērpā
 
Krievijas prezidents Medvedevs Sahas Republikā 2011. gadā

Saskaņā ar Krievijas tautas skaitīšanas rezultātiem 2010. gadā Sahas Republikā dzīvoja 466 492 jakuti jeb 49,9% no visiem republikas iedzīvotājiem.

ValodaLabot

Saskaņā ar 2010. gada tautas skaitīšanu aptuveni 87% jakutu Sahas Republikā brīvi pārvalda jakutu valodu, bet 90% — krievu valodu.[14] Jakutu valoda pieder Sibīrijas tatāru valodu ziemeļu grupai. Tā visciešāk saistīta ar dolganu valodu, kā arī mazākā mērā ar tiviešu un šoru valodām.

VirtuveLabot

Sahas virtuvē atrodams tradicionālais dzēriens kumiss, govs, ķēves un ziemeļbriežu piena produkti, sasmalcināta sālīta zivju stroganīna,[15] brieža gaļa, saldētas zivis, biezas pankūkas un salamat - prosas putra ar sviestu un zirga taukiem. No govs piena vai krējuma un dažādām ogām tiek gatavots deserts kierchekh. Indigirka ir tradicionālie zivju salāti.

AtsaucesLabot

  1. «ВПН-2010». Skatīts: 2015. gada 18. marts.
  2. «Yakuts in Canada».
  3. «Yakuts in China». Skatīts: 2015. gada 18. marts.
  4. «Қазақстан 2009 жылы». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. februārī. Skatīts: 2015. gada 18. marts.
  5. Агентство Республики Казахстан по статистике. Перепись 2009. Archived 2013-08-10 Wayback Machine vietnē. (Национальный состав населения Archived 2011-07-23 Wayback Machine vietnē..rar)
  6. Всеукраїнський перепис населення 2001. Русская версия. Результаты. Национальность и родной язык. Archived 2010-07-01 Wayback Machine vietnē.
  7. V.A. Stepanov "Origin of Sakha: Analysis of Y-chromosome Haplotypes" Molecular Biology, 2008, Volume 42, No 2, p. 226-237,2008
  8. Народы Сибири, 1956
  9. История Якутской АССР, 1963
  10. John F. Richards. The Unending Frontier: An Environmental History of the Early Modern World. University of California Press, 2003. 538. lpp. ISBN 0520939352.
  11. The massacre in history, 1999, p. 155
  12. Book of Peoples of the World: A Guide to Cultures, ed. by Davis, Harrison, Howe, National Geographic Books, ç2008, p.141
  13. Martin Lewis. «The Yakut Under Soviet Rule». GeoCurrents, 2012. gada 14. maijs. Skatīts: 2014. gada 4. oktobris.
  14. http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-07.pdf
  15. Irina. «Stroganina no zivīm - 4 receptes». lv.womanexpertus.com (latviešu), 2018-11-12. Skatīts: 2019-11-09.

Ārējās saitesLabot