Talsi

Talsi ir pilsēta Latvijā, Talsu novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Kurzemes ziemeļu daļā, Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Pēc iedzīvotāju skaita tā ir 20. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.

Talsi
Novada pilsēta
Karogs Ģerbonis
Talsi
Koordinātas: 57°14′48″N 22°35′19″E
Valsts	Latvija
Novads	Talsu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1917. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Talsen
Platība
• Kopējā	7,9 km2
• sauszeme	7,7 km2
• ūdens	0,2 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	8 649
• vieta	20
• blīvums	1 130,6 iedz./km2
Demonīms	talsnieks, talsenieks
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3201 LV-3203
Mājaslapa	www.talsunovads.lv
Talsi Vikikrātuvē

Vēsture

Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū (Štafenhāgena zīmējums)

Talsi kā Vanemas zemes ciems (villa Talse) pirmo reizi pieminēti 1231. gada kuršu līgumā ar Romas pāvesta sūtni Balduīnu no Alnas par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu Talsu pilskalna (vācu: pilsahten to Talsen), bet līdz 1434. gadam Livonijas ordenis uzcēla Talsu ordeņa pili Dzirnavkalnā, kas ietilpa Kandavas fogtejā. Talsus smagi skāra Otrais Ziemeļu karš, kura laikā 1657. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja.

Lielo mēra epidēmiju izraisīja Lielais Ziemeļu karš, kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. 1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Talsen) centru, kas bija padota Tukuma virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. 1905. gada revolūcijas laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija.

1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti šaursliežu dzelzceļi, kas Talsus savienoja ar Mērsragu un Roju, kā arī ar Dundagu, Mazirbi un gar jūras krastu ar Ventspili.

2009. gadā tika izveidots Talsu novads, kurā iekļāva lielāko daļu bijušā Talsu rajona pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu.

Ģeogrāfija

Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir Talsu pilskalns (uz kura atradās kuršu pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas Talsu luterāņu baznīca), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un Livonijas ordeņa mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns.

Vilkmuižas ezeram blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek Stendes pieteka Dzelzupe. Pie Talsu ezera, kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera.

Deviņu pakalnu pilsēta

Talsu pilskalns

Talsu pilskalns

Talsu pilskalns ir 30 m augsts un 0,4 ha liels kuršu pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem Kursas pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi:

1. No 1936.—1938. gadam A. Karnupa vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas.
2. No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis.
3. 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.

Ķēniņkalns

Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu Latvijas brīvības cīnītājiem. Tā autors ir Kārlis Zemdega, lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.

Tiguļu kalns

Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus.

Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko Raimonds Tiguls.

Sauleskalns

Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai.

Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā.

Baznīckalns

Baznīckalns

Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis Ludviga Van Bēthovena jaunības dienu draugs Kārlis Ferdinands Amenda.

Dzirnavkalns

Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā Livonijas ordenis uzcēla mūra pili.

Vilkmuižas kalns

Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un atrodas Vilkumuižas ezera pakājē. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera pakājē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par vilkati.

Vilkmuižas ezers ir savdabīga seno kuršu ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.

Krievragkalns

Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta pareizticīgo baznīca un skolas ēka. Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcā 1972. gadā tika uzspridzināta, lai izbūvēto administratīvo ēku kompleksu (pašreizējā Talsu novada dome).

Leču kalns

Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz Otrajam pasaules karam.

Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no Raiņa dzejojuma "Talsu tiesa".

Pilsētas simboli

Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — ģerbonis, karogs, svītrkods un "Talsu saulīte'".

Talsu ģerbonis

Ģerbonis

Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir ģerbonis, kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību.

Karogs

Karogā ir atainots pilsētas ģerbonis, kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē Kurzemi.

2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem.

Talsu svītrkods

Pilsētas karogs

Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc Talsu novada mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai.

Pašlaik šis simbols tiek atainots Talsu novada robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros. Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, Talsu novadam.

"Talsu saulīte" "Talsu saulīte" ir seno kuršu etnogrāfiskais raksts.

Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu.

Iedzīvotāji

Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas (Pastende, Dižstende, Mundigciems, Zvirgzdi, Paugurciems, Laidze, Valdgale, Vandzene, Talsciems u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1800 199 —     1844 852 +3.36% 1863 1 485 +2.97% 1881 3 424 +4.75% 1897 4 200 +1.28% 1914 5 100 +1.15% 1915 1 140 −77.65% 1920 2 978 +21.17% 1925 4 077 +6.48%	Gads Iedz. ±% g.p. 1930 4 192 +0.56% 1935 4 116 −0.37% 1943 3 727 −1.23% 1959 6 101 +3.13% 1970 8 515 +3.08% 1979 10 776 +2.65% 1989 13 031 +1.92% 2000 12 404 −0.45% 2011 10 297 −1.68%	Gads Iedz. ±% g.p. 2012 10 146 −1.47% 2013 9 980 −1.64% 2014 9 791 −1.89% 2015 9 712 −0.81% 2016 9 516 −2.02% 2017 9 264 −2.65% 2018 9 269 +0.05% 2019 9 126 −1.54% 2020 9 026 −1.10%

Etniskais sastāvs Talsos

gads	iedzīvotāju kopskats	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	čigāni	vācieši	igauņi	pārējie
1863	1485	239	2	0	0	0	0	0	538	0	1
1881	3424	1119	25	0	0	4	0	0	875	0	0
1897	4200	2088	49	3	0	23	5	0	623	1	5
1925	4077	3080	21	0	nez.	17	5	nez.	231	14	72
1930	4192	3296	19	4	nez.	8	4	nez.	166	8	78
1935	4116	3382	21	1	nez.	3	7	nez.	144	9	50
1970	8515	7342	657	74	103	75	24	nez.	nez.	nez.	240
1979	10776	9368	696	102	122	105	43	nez.	nez.	nez.	332
1989	13031	11469	747	134	147	89	52	303	13	18	43
2000	12404	11202	452	85	73	96	37	360	nez.	5	52
2011	10297	9567	264	62	40	62	30	nez.	nez.	nez.	241
2014	9791	9 081	276	54	38	66	32	145	9	4	86
2015	9712	9 014	273	57	36	65	33	139	9	4	82
2016	9516	8 836	261	60	48	64	31	123	9	4	80
2017	9264	8 605	249	57	44	59	29	126	9	4	82
2018	9269	8 615	248	55	41	61	28	130	8	3	80
2019	9126	8 490	244	53	46	58	30	116	7	2	80
2020	9026	8 410	233	55	40	58	30	111	7	2	80

Ekonomika

Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un smilts atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur.

Izglītība

Pirmsskolas izglītība

Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes:

• Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā;
• Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā;
• Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā;
• Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā;
• Talsu PII "Kastanītis".

Vispārējā izglītība

Talsu 2. vidusskola

Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt piecās iestādēs. Pilsētā darbojas pamatskola, attālinātā un neklātienes vidusskola.

• Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule.
• Talsu 2. vidusskola — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs.
• Talsu Valsts ģimnāzija — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam vidusskola, vēlāk ģimnāzija. Direktors Gundars Sebris.
• Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.
• Talsu novada vidusskola — dibināta 1946. gadā. Direktore Dana Kalašņikova.

Augstākā izglītība

Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību Biznesa augstskolas "Turība" Talsu filiālē. Šeit iespējams apgūt pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas: tiesību zinātnē, finansēs un grāmatvedībā, mārketingā un tirdzniecībā, viesmīlības servisā.

Profesionālās ievirzes un interešu izglītība

Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās.

• Talsu mākslas skola — iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Maira Freimane.
• Talsu mūzikas skola — dibināta 1955. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli (klavierspēli, akordeona spēli), stīgu instrumentu spēli (vijoles, čella spēli), pūšamo instrumentu spēli (trompetes, tubas, mežraga, trombona, eifonijas, klarnetes,saksafona, flautas spēli), sitaminstrumentu spēli, vokālo mūziku.
• Talsu novada sporta skola — iespējams apgūt 10 dažādus sporta veidus (basketbolu, badmintonu, biatlonu, florbolu, futbolu, hokeju, riteņbraukšanu, smaiļošanu un kanoe airēšanu, vieglatlētiku un volejbolu). Savu darbību skola sāka 1953. gadā, pašreizējais sporta skolas direktors no 2013. gada ir Kaspars Sakniņš.

Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:

• Lietišķā māksla
• Vizuālā māksla
• Tehniskā jaunrade
• Mūzika
• Dejas
• Sports
• Teātris
• Darbs ar jaunatni

Pieaugušo izglītības centrs

Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs.

Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova.

Kultūra

Talsu novada muzejs

Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. Tautas nama mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku koncertus, izstādes, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos. Talsos darbojas Talsu Krūmu mākslas grupa — mākslinieku apvienība, kas ik pa laikam veic kopīgu izstāžu darbību un sabiedriskas mākslas akcijas Latvijā un citur Eiropā.

Talsos ir darbojas kinoteātris "Auseklis", kas ir vienīgais pilsētā un novadā.

Pilsētā darbojas divi muzeji:

• Talsu novada muzejs — dibināts 1923. gadā; muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu;
• Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.

Mediji Talsos

• Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "Talsu Vēstis". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "Talsu Vēstis". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novadus.
• "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un LTV1 "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gad ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un Talsu novadā, veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.
• "Talsu Novada ziņas" ━ Talsu novada pašvaldības informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.
• "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists Arvīds Deģis. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta.
• "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu tīmekļa vietni un aktivitātēm sociālo mediju platformu vidē.
• "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā Facebook izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata pilsoniskās žurnalistikas žanra informāciju.

Attēlu galerija

• 
  Talsu ezera promenāde vakarā
• 
  Skats uz Talsu vecpilsētu
• 
  Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā.
• 
  Talsu 2. vidusskolas ēka.
• 
  Talsu Romas katoļu baznīcas ēka
• 
  Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis

Sadraudzības pilsētas

Talsiem ir sadraudzība ar astoņām pilsētām:

• Sēderšēpinga, Zviedrija
• Glostrupa, Dānija
• Kuresāre, Igaunija
• Prienu rajons, Lietuva
• Vehma, Igaunija
• Rālte, Heino, Nīderlande
• Alānija, Turcija
• Ščolkova, Krievija

Ievērojamas personības

Frederiks Fībigs (1885 — 1953) — gleznotājs Velta Skurstene (1930 — 2022) — aktrise Rita Meirāne (1935 — 2007) — aktrise Agris Māsēns (1947) — aktieris Silvija Radzobe (1950 — 2020) — teātra zinātniece Juris Bartkevičs (1950) — aktieris Mārcis Štrobinders (1966) — vieglatlēts, šķēpmetējs Raimonds Tiguls (1972) — mūziķis Uvis Helmanis (1972) — basketbolists Gatis Krūmiņš (1973 — 1998) — dzejnieks Jānis Stībelis (1975) — dziedātājs Intars Busulis (1978) — dziedātājs Linda Leen (1979) — dziedātāja Modris Sapuns (1979) — gleznotājs Andris Kalnozols (1980) — aktieris, dramaturgs, režisors

Edgars Samītis (1980) — aktieris Mārtiņš Labāns (1981) — režisors Rihards Zaļupe (1983) — mūziķis Rihards Lepers (1985) — aktieris Toms Liepājnieks (1985) — aktieris Kristīne Belicka (1985) — aktrise Mārtiņš Raitums (1985) — hokejists Krišjānis Zeļģis (1985) — dzejnieks Guntis Galviņš (1986) — hokejists Madara Saidī-Ndure (Madara Palameika, 1987) — vieglatlēte, šķēpmetēja Artis Raitums (1987) — florbolists Jānis Strēlnieks (1989) — basketbolists Rolands Čivčs (1990) — mūziķis Rolands Štrobinders (1992) — vieglatlēts, šķēpmetējs Rihards Lomažs (1996) — basketbolists

Ārējās saites

• Talsu mājaslapa
• "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem