Trompete
Trompete (vācu: Trompete) ir metāla pūšamais mūzikas instruments ar trim ventiļiem, to veido divkārši saliekta misiņa caurule, kas pakāpeniski pāriet piltuvē, un puslodes veida iemutnis. Visbiežāk izmanto dzelteno misiņu, specifiskos gadījumos trompeti izgatavo no zelta vai sudraba.[1] Tai ir trīs kulises — katram ventilim pa vienai. Trompetes garums no iemutņa līdz piltuvei ir no 47 līdz 50 cm, bet visas saliektās caurules garums no 130 līdz 150 cm.[2] Trompetei ir raksturīgs spilgts un spožs skanējums.[3] Tā ir attāla radiniece metāla taurēm.
| Trompete | |
|---|---|
 Trompete tās tradicionālajā izskatā | |
| Klasifikācija | metāla pūšamais mūzikas instruments |
| Hornbostela—Zaksa klasifikācija | (423.233) |
| Spēlēšanas diapazons | |
 | |
| Citi saistīti instrumenti | |
| kornete, flīgerhorns, fanfaras | |
Trompešu veidi
labot šo sadaļuPastāv vairāki trompešu veidi, piemēram, parastā trompete, pikolotrompete, basa trompete, soprāna trompete, arī digitālā trompete. Pastāv arī dažādi trompetes paveidi, piemēram, kornete, flīgerhorns un fanfaras.
Pikolotrompetei atšķirībā no parastās trompetes ir četri vārsti, līdz ar to tā skan oktāvu augstāk.
Vēsture
labot šo sadaļuTrompete bija pazīstama jau senatnē. To spēlēja svinībās un galma pasākumos, mednieki, kareivji un pastnieki to lietoja arī kā signāla instrumentu. 16. gadsimtā plaši izplatīta bija dabiskā trompete, kurai nereti pievienoja arī nelielas papildu caurulītes. Šādas trompetes izmantoja arī operu orķestros. 18. gadsimta beigās tika izgudrota trompete ar kulisi. Pirmās hromatiskās trompetes parādījās 1816. gadā, aizstājot visu citu veidu trompetes. Mūsdienās šis instruments visbiežāk ir C vai B skaņojumā. Orķestrī ir 2-3, bet atsevišķos gadījumos pat 5 trompetes. Trompetes izmanto visāda veida orķestros un arī kā solo instrumentu.
Trompetisti
labot šo sadaļuCilvēku, kurš spēlē trompeti, sauc par trompetistu. Viens no pasaulē slavenākajiem trompetistiem ir Lūiss Ārmstrongs. Latvijā ievērojamākie trompetisti ir Gunārs Rozenbergs, Andris Ābelīte, Egons Kliesmets un citi.[nepieciešama atsauce]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «How trumpet is made - material, making, history, parts, ...» (angļu). madehow.com. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī.
- ↑ «Труба» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. Oktobris. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 22. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trompete.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |