Balduīns no Alnas

Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (vācu: Baldwin von Alna; franču: Baudoin d’Aulne, miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).

Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs

Dzīvesgājums

Alnas klostera drupas mūsdienās

Balduīns bija valoņu izcelsmes cisterciešu mūks no Alnas (Aulne-sur-Sambre) klostera Ljēžas bīskapijā.

1230. gadā tika nosūtīts uz Rīgu kā pāvesta Gregorija IX legāta kardināla Oto pilnvarnieks, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas domkapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu. Balduīns izšķīra strīdu par labu Rīgas domkapitulam un apstiprināja tā iecelto bīskapu Nikolaju. 1230. gada 28. decembrī Balduīns parakstīja līgumu ar kuršu ķēniņu Lamekinu (rex Lammekinus) un pārstāvjiem no Ezertuves (Esestua), proti Durbes (Durpis) zemes, Sagares (Saggara) zemes un 14 kiligundām (novadiem) Ventas abās pusēs. Līgums paredzēja, ka kurši pieņems kristietību, pieņems un apgādās vicelegāta Balduīna ieceltos katoļu priesterus, kā arī maksās pāvesta ieceltajam bīskapam un prelātiem tādas pašas nodevas, kādas maksāja Gotlandes iedzīvotāji. Pēc līguma kuršiem bija jāpiedalās visos aizsardzības un uzbrukuma karos pret pagāniem, visās lietās jāklausa vicelegātam un tad viņiem ir tiesības palikt brīviem, kamēr vien viņi paliek pie katoļu ticības. 1231. gada 17. janvārī Balduīns parakstīja līdzīgu līgumu ar 12 Austrumkursas novadu (Bandavas un Vanemas) pārstāvjiem. Līgumi paredzēja ļoti nelielas nodevas un pasargāja kuršus no Livonijas vācu virskundzības. Tas radīja Balduīna konfliktu ar vāciešiem. Vācieši ar militāru spēku ieņēma Kursu un daļu Zemgales, bet Gotlandē sagūsīija kuršu delegātus, kas bija ceļā pie pāvesta.

1232. gada 28. janvārī pāvests iecēla Balduīnu par legātu Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē un apmēram tad pat iecēla viņu arī par Zemgales bīskapu. 1233. gada 20. aprīlī Balduīns pārņēma Zemgali savā personīgajā aizsardzībā. Kad Balduīns savā pārziņā pārņēma arī Hariju, Vīriju un Rēveli, Zobenbrāļu ordenis ar brutālu militāru varu izpostīja Balduīna panākumus un apcietināja vai nogalināja viņa atbalstītājus. Pats Balduīns bija spiests meklēt patvērumu pie saviem Cisterciešu ordeņa brāļiem Daugavgrīvas klosterī.

1234. gada 9. janvārī viņu atcēla no legāta posteņa, bet 1236. gadā Balduīns pats atteicās no Zemgales bīskapa amata un 1237. gadā uzņēmās Ķelnes līdzbīskapa pienākumus. 1239. gadā viņš piedalījās krusta karā un pārņēma Vizī (Varisas) virsbīskapa pienākumu Latīņu impērijā, tagadējā Turcijas teritorijā starp Adrianopoli un Kostantinopoli.

Senās Kursas karte 13. gadsimtā.

Informācijas avoti

• Balduins, Alnas, Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 1595. sleja.
• Balduins no Alnas, Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 131.-132.lpp.

Ārējās saites

• Anti Selart. Livland und die Rus' im 13. Jahrhundert. Böhlau, Köln 2007. Quellen und Studien zur baltischen Geschichte; Band 21. — 126 lpp. (vāciski)
• Lamekina kuršu līguma ar Balduīnu tulkojumi latviešu valodā — J.Krodznieka tulkojums^{[novecojusi saite]}, A.Švābes tulkojums
• Bandavas kuršu līguma ar Balduīnu tulkojums latviešu valodā^{[novecojusi saite]}
• Ar Alnas Balduīnu saistītie oriģināldokumenti un to tulkojumi no www.herder-institut.de

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:	Romas pāvesta vicelegāts 1230—1232	Pēctecis:
Priekštecis: kardināls Oto	Romas pāvesta legāts 1232—1234	Pēctecis: Vilhelms no Modenas
Priekštecis: Lamberts	Zemgales bīskaps 1232—1236	Pēctecis: Arnolds (Zemgales bīskaps)