Kandavas fogteja
Kandavas fogteja (vācu: Vogtei von Kandau) bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312. līdz 1560. gadam.
Fogtejas administratīvais centrs un fogtu rezidence bija Kandavas ordeņa pils pie Prūsijas ceļa Abavas labajā krastā, no kuras saglabājies vienīgi Pulvertornis. Pils būvi ap 1259. gadu pabeidza mestrs Burhards fon Hornhūzens un 1312. gadā tā kļuva par Kandavas fogtu mītni. 1334. gadā mestrs Eberhards fon Monheims pili paplašināja. Fogtu pils tika izpostīta Otrā Ziemeļu kara laikā, bet Lielā Ziemeļu kara laikā zviedri 1703. gadā no jauna ieņēma pili un uzbūvēja skanstis. Pēc tam pils zaudēja savu militāro nozīmi un 1750. gadā tika pamesta.
-
Skats uz Kandavas fogtu rezidences pilsdrupām ar Pulvertorni pāri Abavai (1790)
Draudžu novadi
labot šo sadaļuKandavas fogtejā ietilpa
Kandavas fogtu saraksts
labot šo sadaļuNo 1383. līdz Livonijas ordeņa likvidācijai 1560. gadā ir zināmi šādi fogtu vārdi:
- 1383.—1389 Everts no Garatas (Evert von Garath)
- 1401. Vesels no Aldinhofelas (Wessel von Aldinchovel)
- 1418. Dītrihs no Limburgas (Dietrich von Limburg)
- 1422.—1423. Jānis no Marves (Johann von Marwe)
- 1447.—1469. Ludvigs no Hatcfeldes (Ludwig von Hatzfeld)
- 1470.—1476. Engelberts Lape no Rūras (Engelbert Lappe von dem Ruhr)
- 1476.—1483. Dītrihs no Altenbokumas (Dietrich von Oldenbockum) (arī Kuldīgas komturs)
- 1492.—1494. Heinrihs no Gālenas (Heinrich von Galen) (arī Kuldīgas komturs)
- 1502.—1519. Gerhards no Rosemas (Gerhard von Rossem)
- 1519.—1529. Heinrihs no Gālenas
- 1529.—1535. Dītrihs no Altenbokumas
- 1540.—1549. Heinrihs Līdinghauzens-Vulfs (Heinrich Lüdinghausen-Wulff)
- 1550.—1556. Heinrihs Štedings (Heinrich Steding)
- 1557.—1560. Kristaps no Zīburgas pie Bušas (Christoph von Syburg zum Busch)