Kuresāre

pilsēta Igaunijā, Sāmsalā

Kuresāre (igauņu: Kuressaare, lībiešu: Sārma jālgab) ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā. Tā ir Sāremā apriņķa lielākā pilsēta un apriņķa centrs. Pēc 2011. gada datiem Kuresārē dzīvoja 14 706 iedzīvotāji. Tajā atrodas labi saglabājusies viduslaikos celtā Kuresāres pils.

Kuresāre
pilsēta
Kuressaare
Ārensburgas pils
Karogs: Kuresāre
Karogs
Ģerbonis: Kuresāre
Ģerbonis
Kuresāre (Igaunija)
Kuresāre
Kuresāre
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 58°15′N 22°29′E / 58.250°N 22.483°E / 58.250; 22.483Koordinātas: 58°15′N 22°29′E / 58.250°N 22.483°E / 58.250; 22.483
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Sāremā apriņķis
Pirmoreiz minēta 1154
Pilsētas tiesības 1563
Platība
 • Kopējā 14,95 km2
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 13 185
 • blīvums 983,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.kuressaare.ee
Kuresāre Vikikrātuvē

Līdz 1917. gadam latviski un vāciski pilsētu sauca par Ārensburgu (vācu: Arensburg, no senvācu: Aar — ‘ērglis’),[2] bet kopš 1918. gada tās nosaukums bija Kuresāre (iespējams, no vārdiem kurg (ģenitīvā kure) — ‘dzērve’, un saare — ‘sala’). Igaunijas PSR laikā pilsēta pārsaukta igauņu komunistu aktīvista Viktora Kingisepa vārdā par Kingisepu. 1988. gadā tai atjaunots Kuresāres nosaukums.

Kuresāre atrodas Rīgas līča krastā, tajā ir neliela jahtu osta. Pilsētai ir arī sava lidosta, regulāri pasažieru reisi to savieno ar Tallinu un Roņu salu.

Viduslaikos šeit bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bīskapa rezidence.

19. gadsimtā Kuresāre kļuva par kūrortpilsētu. 1858. gadā tika izveidota tvaikoņu līnija starp Sāmsalu un Rīgu, 1889. gadā — starp Muhu un cietzemi.

Kopš 1998. gada viena no Kuresāres sadraudzības pilsētām ir Talsi.

  • FC Kuressaare (futbola klubs)
  • Kuresāres pilsētas stadions (ietilpība: 2000 cilvēki)

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu

Kuresārē dzimuši vai dzīvojuši:

  • Luiss Kāns (angļu: Louis Isadore Kahn, dzimis Ice-Leibs Šmuilovskis (Itze-Leib Schmuilowsky) 1901—1974), Amerikas Savienoto Valstu arhitekts

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu