Badmintons

sporta veids, kurā izmanto raketes un īpašu bumbiņu

Badmintons ir sporta veids, kuru spēlē viens pret vienu (vienspēlēs) vai divi pret diviem (dubultspēlēs), izmantojot stīgotu raketi. Spēles mērķis ir pārsist volānu (badmintona bumbiņu) pāri tīklam tā, lai pretinieks to nespētu atspēlēt atpakaļ. Volāns sastāv no korķa gala un 16 spalvām.[1] Badmintonu raksturo ātrums, precizitāte un stratēģiskā domāšana, padarot to par vienu no fiziski un tehniski prasīgākajiem sporta veidiem.

Badmintons
{{{nosaukums}}}
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns Pasaules badmintona federācija (BWF)
Pirmsākumi 18. gadsimta vidus
Īpašības
Kontakts starp
sportistiem
Komandas vienspēles vai dubultspēles
Veids rakešu sports
Olimpiskās spēles 1992—pašlaik

Badmintons ir īpaši populārs Āzijas valstīs, piemēram, Ķīnā, Indonēzijā un Indijā, kā arī Eiropā, īpaši Dānijā. Tas kopš 1992. gada ir iekļauts olimpisko spēļu programmā un tiek spēlēts visā pasaulē gan profesionālā, gan amatieru līmenī. Sporta veida saknes meklējamas ar 18. gadsimta vidu Britu Indijā, kur tas bija zināms ar nosaukumu ‘pūna’ (poona), 19. gadsimtā tas tika ieviests Anglijā, iegūstot mūsdienu formu un nosaukumu. Šo sporta veidu starptautiski pārvalda Pasaules badmintona federācija (Badminton World Federation, BWF).

Latvijā badmintons sāka attīstīties 20. gadsimta otrajā pusē, un šobrīd tas kļūst arvien populārāks, pateicoties Latvijas Badmintona federācijas aktivitātēm un vietējiem turnīriem, kas veicina jauniešu un pieaugušo interesi par šo sporta veidu.

Badmintona saknes meklējamas Britu Indijā, kur 19. gadsimta sākumā līdzīga spēle bija pazīstama kā ‘pūna’ (poona). Spēles nosaukums saistīts ar Pūnas pilsētu (mūsdienās Pune), un tā tika spēlēta, izmantojot raketes un volānu. Britu armijas virsnieki, dienējot Indijā, iepazinās ar šo spēli un ieviesa to arī Anglijā. 1873. gadā sporta veids ieguva nosaukumu ‘badmintons’, jo spēlē tika organizēta Badmintona muižā Glosteršīrā, Anglijā. Drīz vien tika izstrādāti pirmie noteikumi, kas kalpoja par pamatu mūsdienu badmintona reglamentam.

Badmintons sāka strauji attīstīties 20. gadsimtā, īpaši Āzijā un Eiropā. 1934. gadā tika dibināta Starptautiskā badmintona federācija (International Badminton Federation, IBF), kuru vēlāk pārdēvēja par Pasaules badmintona federāciju (Badminton World Federation, BWF). Federācija organizē nozīmīgākos starptautiskos turnīrus, piemēram, Tomasa kausu (vīriešu komandu sacensības) un Ūberes kausu (sieviešu komandu sacensības).

1992. gadā Barselonas olimpiskajās spēlēs badmintons tika iekļauts olimpisko spēļu programmā. Kopš tā laika šis sporta veids ir nostiprinājis savu vietu olimpiskajās spēlēs, un Āzijas valstis, piemēram, Ķīna, Indonēzija un Dienvidkoreja, ir dominējušas šajā sporta veidā.

Latvijā badmintons parādījās 20. gadsimta vidū. Pirmie entuziasti sāka spēlēt šo sporta veidu amatieru līmenī, un 1964. gadā tika dibināta Latvijas Badmintona federācija, kas veicināja sporta attīstību un organizēja pirmos turnīrus. Padomju Savienības laikā badmintons bija daļa no tautas sporta kustības, bet pēc neatkarības atgūšanas federācija atjaunoja savu darbību, aktīvi popularizējot badmintonu gan bērnu un jauniešu, gan pieaugušo vidū. Mūsdienās Latvijā tiek organizēti dažādi turnīri un treniņnometnes, piesaistot arvien vairāk dalībnieku un veicinot šī sporta veida attīstību.

Spēles laukums

labot šo sadaļu
 
Badmintona spēles laukuma izmēri (vācu valodā)

Badmintona spēles tiek aizvadītas sporta zālē, jo, spēlējot laukā, pat mazākās gaisa plūsmas var ietekmēt bumbiņas lidojumu. Zāles minimālais augstums no grīdas līdz griestiem ir 5 metri. Ja izspēles laikā bumbiņa pieskaras griestiem vai griestu konstrukcijai, tad tā ir kļūda.

Spēles laukums ir līdzīgs tenisa laukumam, bet tikai ar daudz mazākiem izmēriem. Spēles laukums ir taisnstūrveida, kura izmēri ir 13,40 m un 6,10 m. Laukumu uz pusēm sadala tīkls. Tīkla augstumam laukuma centrā jābūt 1,524 m virs laukuma virsmas un 1,55 m virs dubultspēļu līnijas. Laukuma līnijas ir 4 cm platas.

Badmintons olimpiskajās spēlēs

labot šo sadaļu

1972. gada olimpiskajās spēlēs badmintons bija demonstrācijas sporta veids. 1988. gada spēlēs bija izrādes (exhibition) sporta veids. Kopš 1992. gada badmintons oficiāli ir viens no olimpiskajiem sporta veidiem. Pirmajās spēlēs (1992) tika sadalīti četri medaļu komplekti (nebija jauktās dubultspēles), bet kopš 1996. gada spēlēm tiek sadalīti pieci medaļu komplekti: vīriešu un sieviešu vienspēlēs, dubultspēlēs un jauktajās dubultspēlēs.

Pēc 2024. gada olimpiskajām spēlēm visvairāk medaļu badmintonā ir ieguvusi Ķīna (22 zelta, 15 sudraba un 15 bronzas medaļas). Tālāk seko Indonēzija (8 zelta, 6 sudraba un 8 bronzas) un Dienvidkoreja (7 zelta, 8 sudraba un 7 bronzas).

Olimpiskajās spēlēs nekad nav piedalījušies Latvijas badmintonisti, toties Igaunija un Lietuva ir tikusi pārstāvēta.

  1. «Badmintona noteikumi». www.badminton.lv. Skatīts: 2018-12-10.

Ārējās saites

labot šo sadaļu