Saharova balva

1990. gada laureāters Aunas Sana Su Či apbalvošana Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē Strasbūrā 2013. gadā.

Saharova balva par domas brīvību (angļu: The Sakharov Prize for Freedom of Thought), ko parasti dēvē arī par Saharova balvu, godina personas un personu grupas, kas veltījušas savu dzīvi cilvēktiesību aizstāvībai un domas brīvībai.[1] Tā tiek piešķirta par izcilu ieguldījumu cīņā par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē, pievēršot uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem un sniedzot atbalstu balvas saņēmējiem un viņu darbībai.[2] Balva nosaukta par godu krievu zinātniekam un disidentam Andrejam Saharovam. Pirmo reizi balva tika pasniegta 1988. gada decembrī un to pasniedz Eiropas Parlaments.

Saharova balvu un naudas prēmiju 50 000 eiro apmērā Eiropas Parlaments piešķir svinīgā sēdē Strasbūrā katra gada beigās. Kandidātus var izvirzīt katra Parlamenta politiskā grupa, kā arī atsevišķi deputāti, ja kandidātu atbalsta vismaz 40 deputāti. Ar kandidātiem iepazīstina kopīgā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas, kā arī Cilvēktiesību apakškomitejas sēdē, un to locekļi balso par atlases sarakstā iekļautiem trim kandidātiem. Galīgo Saharova balvas laureātu vai laureātus izvēlas Priekšsēdētāju konference, kas ir Eiropas Parlamenta struktūrvienība, kuru vada priekšsēdētājs un kurā darbojas visu Parlamentā pārstāvēto dažādo politisko grupu vadītāji.[3]

Saharova balva līdz šim ir piešķirta disidentiem, politiskiem līderiem, žurnālistiem, juristiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, rakstniekiem, mātēm, sievām, minoritāšu līderiem, pretterorisma grupai, miera aktīvistiem, aktīvistam, kurš iestājās pret spīdzināšanu, karikatūristam, disidentam, kurš ilgstoši ieslodzīts pārliecības dēļ, kinorežisoram, bērnam, kurš cīnās par tiesībām uz izglītību, un ANO kā organizācijai. Šī balva jo īpaši tiek piešķirta par vārda brīvību, minoritāšu tiesību aizsardzību, starptautisko tiesību ievērošanu, demokrātijas attīstīšanu un tiesiskuma īstenošanu.[4]

Pirmie cilvēki, kam tika pasniegta Saharova balva, bija dienvidāfrikānis Nelsons Mandela un krievs Anatolijs Marčenko. Anatolijs Marčenko ir vienīgais laureāts, kurš šo apbalvojumu ir saņēmis pēc nāves.[5] 1990. gadā Saharova balva tika piešķirta Auna Sana Su Či, bet viņa to nevarēja saņemt līdz 2013. gadam, jo atradās politiskajā ieslodzījumā Mjanmā. Balva ir tikusi pasniegta arī organizācijām, no kurām pirmā bija no Argentīnas Las madres de la Plaza de Majo.

Vairāki Saharova balvu ieguvēji joprojām saskaras ar skarbu politisko apspiešanu. Represijas piedzīvo tādi laureāti kā Baltkrievijas Žurnālistu savienība (2004), Damas de Blanco un Giljermo Farinjass (Kuba, 2005. un 2010. gadā), Alaksandrs Milinkevičs (Krievija, 2006) un Hu Dzja (Ķīna, 2008). Razans Zaitunehs (2011) 2013. gadā tika nolaupīts un joprojām nav atbrīvots. Nasrins Sotudehs (2012) tika atbrīvots no cietuma 2013. gada septembrī un viņam, kā arī viņa kolēģim, 2012. gada laureātam Džafaram Panahi joprojām ir aizliegts atstāt Irānu.

Trīs Saharova balvu ieguvēji ir saņēmuši arī Nobela Miera prēmiju: Nelsons Mandela, Auna Sana Su Či, un Malāla Jūsafzaja.

Laureātu uzskaitījumsLabot

Gads Attēls Laureāts Valsts Piezīmes Atsauces
1988   Nelsons Mandela   DĀR Anti-aparteīda aktīvists un vēlākais Dienvidāfrikas Republikas prezidents [6]
Anatolijs Marčenko   PSRS Padomju disidents, autors un cilvēktiesību aktīvists [7]
1989   Aleksandrs Dubčeks   Čehoslovākija slovāku politiķis, mēģināja reformēt komunistisko režīmu Prāgas pavasara laikā [8]
1990   Auna Sana Su Či   Mjanma (Birma) opozīcijas politiķe un bijusī Nacionālās līgas par demokrātiju ģenerālsekretāre [9]
1991 Adems Demači   Kosova Kosovas albāņu politiķis un ilgtermiņa politiski ieslodzītais [10]
1992   Las Madres de Plaza de Mayo   Argentīna Argentīnas Māšu asociācija kuru bērni pazuda t.s. "Netīrā kara" laikā [11]
1993 Oslobodjenje   Bosnijas un Hercegovinas laikraksts, kas aizstāvēja Bosniju un Hercegovinu kā multietnisku valsti [12]
1994   Taslima Nasrīna   Bangladeša ārsts, feminisma autors [13]
1995   Leila Zana   Turcija kurdu sacelšanās politiķis no Turcijas dienvidaustrumiem, kas tika ieslodzīts uz 10 gadiem par to, ka bija Kurdistānas Darba partijas dalībnieks [14]
1996   Vei Dzjinšens   Ķīna Ķīnas demokrātiskās kustības aktīvists [15]
1997   Salima Gezali   Alžīrija žurnālists un rakstnieks, Alžīrijas sieviešu tiesību, cilvēktiesību un demokrātijas aktīvists [16]
1998   Ibrahims Rugova   Kosova Albāņu politiķis, 1. Kosovas prezidents [17]
1999   Šanana Gušmao   Austrumtimora bijušais kaujinieks, kurš bija 1. Austrumtimoras prezidents [18]
2000 ¡Basta Ya!   Spānija organizācija, kas apvieno indivīdus ar dažādu politisko pozīciju pret terorismu [19]
2001 Izats Gazavi   Palestīna rakstnieks un profesors [20]
  Nurita Peleda-Elhanana   Izraēla miera aktīviste [21]
  Zakariešs Kamveņu   Angola arhibīskaps un miera aktīvists [22]
2002 Osvaldo Hosē Paija Sardinjass   Kuba politiskais aktīvists un disidents [23]
2003   Kofi Annans   Gana Nobela Miera prēmijas saņēmējs un septītais ANO ģenerālsekretārs [24]
  Apvienoto Nāciju Organizācija Starptautiska Starptautiska organizācija
2004 Baltkrievijas Žurnālistu savienība   Baltkrievija Nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir nodrošināt vārda brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un veicināt žurnālistikas profesionālos standartus [25]
2005   Reportieri bez robežām Starptautiska Francijā bāzēta nevalstisku organizāciju, kas aizstāv preses brīvību [26]
Hauva Ibrahims   Nigērija Cilvēktiesību advokāts [27]
  Sievietes baltā   Kuba opozīcijas kustība, radinieki apcietināja disidentes [28]
2006   Alaksandrs Milinkevičs   Baltkrievija politiķis, Baltkrievijas Apvienoto demokrātisko spēku kopīgi izvēlēts prezidenta kandidāts 2006. gada vēlēšanās [29]
2007   Salihs Mahmuds Mohameds Osmans   Nigērija Cilvēktiesību advokāts [30]
2008   Hu Dzja   Ķīna aktīvists un disidents [31]
2009  
 
Memoriāls
(Oļegs Orlovs, Sergejs Kovaļovs un Ludmila Aleksejeva “Memoriāla” un visu pārējo cilvēktiesību aizstāvju Krievijā vārdā)
  Krievija Starptautiskās civilās tiesības un vēstures biedrība [32]
2010   Giljermo Farinjass   Kuba ārsts, žurnālists un politiskais disidents [33]
2011   Asma Mahfūza   Ēģipte pieci cilvēki no Arābu pavasara, kas atbalsta brīvības un cilvēktiesību centienus [34]
  Ahmeds El Senusi   Lībija [35]
Razans Zaitunehs   Sīrija [36]
  Ali Ferzats [37]
Muhameds Buazizi   Tunisija [38]
2012   Džafars Panahi   Irāna Irānas aktīvisti, Sotudeha ir juriste un Panahi ir kinorežisors [39]
  Nasrina Sotudeha [40]
2013   Malala Jusafzaja   Pakistāna Cīnītāja par sieviešu tiesībām uz izglītību [41]
2014   Deniss Mukvege   Kongo Demokrātiskā Republika Ginekologs, ārstē grupveida izvarošanas upurus [42]
2015   Raifs Badāvi   Saūda Arābija Saūda Arābijas rakstnieks un aktīvists un tīmekļa vietnes Free Saudi Liberals radītājs [43]
2016 Nadja Murada Basī Taha   Irāka Jazidi cilvēktiesību aktīvistu un bijušās Islāma valsts nolaupītās personas [44]
Lamija Adži Bašara
2017 Venecuēlas Demokrātiskā opozīcija   Venezuela
2018   Oļehs Sencovs   Ukraina
2019   Ilhams Tohti   Ķīna Uiguru ekonomists, cilvēktiesību aktīvists

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. «1986: Sakharov comes in from the cold». BBC News. 1986. gada 23. decembris. Skatīts: 2010. gada 21. oktobris.
  2. «Eiropas Parlaments atbalsta cilvēktiesības».
  3. «Sakharov Prize for Freedom of Thought». European Parliament. Skatīts: 2013. gada 10. decembris.
  4. «Saharova balvas saņēmēju grāmata 2015». European Parliament.
  5. «Saharova balvas 20. gadadiena: par demokrātiju, pret apspiestību».
  6. «Nelson Rolihlahla Mandela - 1988, South Africa». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  7. «Anatoli Marchenko (posthumously) - 1988, Russia». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  8. «Alexander Dubček - 1989, Slovakia». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  9. «Aung San Suu Kyi - 1990, Burma/Myanmar». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  10. «Adem Demaçi - 1991, Kosovo». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  11. «Las Madres de Plaza de Mayo - 1992, Argentina». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  12. «Oslobodjenje - 1993, Bosnia and Herzegovina». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  13. «Taslima Nasreen - 1994, Bangladesh». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  14. «Leyla Zana - 1995, Turkey». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  15. «Wei Jingsheng - 1996, China». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  16. «Salima Ghezali - 1997, Algeria». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  17. «Ibrahim Rugova - 1998, Kosovo». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  18. «Xanana Gusmão - 1999, East Timor». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  19. «¡BASTA YA! - 2000, Spain». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  20. «Izzat Ghazzawi - 2001, Palestine». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  21. «Nurit Peled-Elhanan - 2001, Israel». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  22. «Dom Zacarias Kamwenho - 2001, Angola». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  23. «Oswaldo José Payá Sardiñas - 2002, Cuba». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  24. «United Nations Secretary-General Kofi Annan and all the staff of the UN - 2003, headquaters in New York, USA». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  25. «The Belarusian Association of Journalists - 2004, Belarus». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  26. «Reporters Without Borders - 2005, headquaters in France». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  27. «Hauwa Ibrahim - 2005, Nigeria». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  28. «Ladies in White - 2005, Cuba». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  29. «Aliaksandr Milinkevich - 2006, Belarus». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  30. «Salih Mahmoud Mohamed Osman - 2007, Sudan». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  31. «Hu Jia - 2008, China». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  32. «Memorial - 2009, Russia». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  33. «Guillermo Fariñas - 2010, Cuba». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  34. «Razan Zaitouneh - 2011, Syria». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  35. «Ahmed El Zuber El Senussi - 2011, Libya». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  36. «Asmaa Mahfouz - 2011, Egypt». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  37. «Ali Ferzat - 2011, Syria». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  38. «Mohamed Bouazizi - 2011, Tunisia». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  39. «Jafar Panahi - 2012, Iran». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  40. «Nasrin Sotoudeh - 2012, Iran». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  41. «Malala Yousafzai - 2013, Pakistan». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  42. «Denis Mukwege - 2014, Democratic Republic of Congo». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  43. «Raif Badawi - 2015, Saudi Arabia». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.
  44. «Nadia Murad and Lamiya Aji Bashar - 2016, Iraq». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2016. gada 27. oktobris.