Aleksandrs Dubčeks (slovāku: Alexander Dubček; dzimis 1921. gada 27. novembrī, miris 1992. gada 7. novembrī) bija Čehoslovākijas politiskais līderis (Komunistiskās partijas pirmais sekretārs) no 1968. līdz 1969. gadam, kas kopā ar domubiedriem mēģināja reformēt komunistisko režīmu valstī jeb radīt t.s. "sociālismu ar cilvēcīgu seju" (socialismus s lidskou tváří). Šie notikumi ieguvuši nosaukumu Prāgas pavasaris. Vēlāk, pēc komunistiskā režīma gāšanas 1989. gadā, Dubčeks kļuva par Čehoslovākijas federālā parlamenta priekšsēdētāju.

Aleksandrs Dubčeks
Alexander Dubček
Dubčeks 1990. gadā
Čehoslovākijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs
Amatā
1968. gada 5. janvāris — 1969. gada 17. aprīlis
Priekštecis Antonīns Novotnijs
Pēctecis Gustavs Husāks

Dzimšanas dati 1921. gada 27. novembrī
Uhroveca (Uhrovec), Čehoslovākija
(Bānovces pie Bebravas apriņķis, Karogs: Slovākija Slovākija)
Miršanas dati 1992. gada 7. novembrī (70 gadu vecumā)
Prāga, Čehoslovākija
(Karogs: Čehija Čehija)
Tautība slovāks
Politiskā partija Slovākijas Komunistiskā partija (1939-1948), Čehoslovākijas Komunistiskā partija (1948–1970), Sabiedrība pret vardarbību (1989-1992), Slovākijas Sociāldemokrātiskā partija (1992)
Paraksts

Dzīvesstāsts

labot šo sadaļu

Dzimis Čehoslovākijā, bet uzauga PSRS (tagad Kirgizstānā), uz kurieni vecāki emigrēja, lai strādātu esperantistu un ido kooperatīvā Interhelpo. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Gorkiju, bet 1938. gadā atgriezās Čehoslovākijā. 1939. gadā Dubčeks iestājās Komunistiskajā partijā. Otrā pasaules kara laikā Dubčeks darbojās pretošanās kustībā un tika ievainots Slovākijas Nacionālajā sacelšanās gaitā.

Pēc kara darbojās kā Komunistiskās partijas funkcionārs, pamazām izvirzīdamies par komunistu reformatoru spārna līderi. No 1955. līdz 1958. gadam mācījās Augstākajā partijas skolā Maskavā. 1963. gadā Dubčeks kļuva par partijas Slovākijas Komunistiskās partijas līderi un liberalizēja politisko un kultūras dzīvi šajā valsts daļā.

1968. gada 5. janvārī Dubčeks kļuva par Čehoslovākijas līderi. 1968. gada aprīlī Komunistiskā partija publicēja "Darbības programmu", kas paredzēja režīma liberalizāciju. Šīs reformas ar entuziasmu tika uzņemtas sabiedrībā. 1968. gada 27. jūnijā žurnālā "Literārie jaunumi" tika publicēts intelektuāļu uzsaukums "Divi tūkstoši vārdu" (Dva tisíce slov, které patří dělníkům, zemědělcům, úředníkům, umělcům a všem), kurā bija aicinājums demokratizēt politisko iekārtu.

Šie notikumi ar bažām tika uztverti PSRS vadībā. Jūlijā Černā pie Tisas notika Čehoslovākijas un PSRS līderu tikšanās, kurā Dubčeks centās pārliecināt PSRS vadību, ka reformas neapdraud Čehoslovākijas atrašanos Austrumu blokā. Tomēr naktī no 20. uz 21. augustu Varšavas pakta karaspēks iebruka Čehoslovākijā, un Dubčeks kopā ar citiem valsts līderiem tika izvests uz PSRS. PSRS tika parakstīts t.s. Maskavas protokols, kurā tika ierobežotas Prāgas pavasara veiktās reformas. Dubčeks saglabāja partijas līdera amatu līdz 1969. gada aprīlim, kad tika atcelts no amata, par ieganstu izmantojot nekārtības valstī pēc Čehoslovākijas hokejistu uzvaras pār PSRS Pasaules čempionātā Stokholmā. 1970. gadā Dubčeks tika izslēgts no partijas.

Pēc Prāgas pavasara neveiksmes Dubčeks strādāja Mežu dienestā līdz pat pensijai 1981. gadā. Samta revolūcijas laikā 1989. gadā atkal kļuva politiski aktīvs. No 1989. gada 28. decembra līdz 1992. gada 25. jūnijam bija Čehoslovākijas Federālās sapulces priekšsēdētājs. Nodibināja Slovākijas Sociāldemokrātisko partiju. Tomēr 1992. gada 1. septembrī cieta autokatastrofā un 7. novembrī mira.

Ārējās saites

labot šo sadaļu