Vikipēdija

Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums

Šis ir saraksts ar pasaules lielākajām politiskajām partijām. Par partijas biedru skaitu, parasti, ziņo pašas partijas, līdz ar to dati var būt neobjektīvi.

Aktīvo partiju uzskaitījums

labot šo sadaļu

Partijas, kuru biedru skaits pārsniedz 50 miljonus

labot šo sadaļu
Vieta Nosaukums Abr. Partijas logo Valsts Dibināšanas datums Biedru skaits (gads) Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem (gads)
1. Indijas Tautas partija BJP     Indija 1980. gada 6. aprīlī 180 miljoni (2019)[1][2][3]

[4][5]

13,31% (2019)
2. Ķīnas Komunistiskā partija CCP
CCR 		    Ķīna 1921. gada 23. jūlijā 98 miljoni (2023)[6] 6,95% (2023)
3. Indijas Nacionālais kongress INC     Indija 1885. gada 28. decembrī 95 miljoni (2023)[7][8] 6,70% (2023)

Partijas, kuru biedru skaits ir no 5 līdz 50 miljoniem

labot šo sadaļu
Vieta Nosaukums Abr. Partijas logo Valsts Dibināšanas datums Biedru skaits (gads) Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem (gads)
4. ASV Demokrātiskā partija D
DEM 		    ASV 1828. gada 8. janvārī 47 130 651 (2022)[9] 15,25% (2022)
5. ASV Republikāniskā partija R
GOP
REP 		    ASV 1854. gada 20. martā 36 019 694 (2022)[9] 11,91% (2022)
6. Taisnības un attīstības partija AK Parti
AKP 		  Turcija 2001. gada 14. augustā 11 241 230 (2023)[10] 13,18% (2022)
7. Visas Indijas Annas Dravidas progresīvā federācija AIADMK     Indija 1972. gada 17. oktobrī 11 000 000 (2020)[11] 0,88% (2018)

15,01% (2019)

Labklājības partija PP   Etiopija 2019. gada 1. decembrī 11 000 000 (2022)[12] 11% (2022)
9. Aam Aadmi partija AAP     Indija 2012. gada 26. novembrī 10,05 miljoni (2014)[13] 0,81% (2014)
10. Pakistānas kustība par taisnīgumu PTI     Pakistāna 1996. gada 25. aprīlī 10 miljoni (2012)[14] 5,34% (2012)
11. Revolūcijas partija CCM     Tanzānija 1977. gada 5. februārī 8,4 miljoni (2013)[15] 17,41% (2013)
12. Apvienotā Venecuēlas Sociālistu partija PSUV     Venecuēla 2007. gada 24. martā 7 632 606 (2014)[16] 27,33% (2013)
13. Korejas Strādnieku partija WPK     Ziemeļkoreja 1949. gada 30. jūnijā 6,5 miljoni (2021)[17] 25,07% (2021)
Telugu Desam partija TDP     Indija 1982. gada 29. martā 6,5 miljoni (2019)[18] 25,07% (2021)
15. Kambodžas Tautas partija CPP   Kambodža 1951. gada 28. jūnijā 6 miljoni (2020)[19] 35,89% (2020)
16. Vjetnamas Komunistiskā partija CPV     Vjetnama 1930. gada 3. februārī 5,2 miljoni (2014)[20] 5,73% (2014)

Partijas, kuru biedru skaits ir no 1 līdz 5 miljoniem

labot šo sadaļu
Vieta Nosaukums Abr. Partijas logo Valsts Dibināšanas datums Biedru skaits (gads) Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem (gads)
17. Korejas Demokrātiskā partija DPK     Dienvidkoreja 2014. gada 26. martā 4 053 466 (2021) 7,84% (2021)
18. Tieslietu partija PJ     Argentīna 1946. gada 21. novembrī 3 818 678 (2019)[21] 8,5% (2019)
19. Tautas Spēka partija PPP     Dienvidkoreja 2020. gada 17. februārī 3 475 372 (2020) 6,72% (2020)
20. Nacionālā Malaiziešu Apvienotā organizācija UMNO     Malaizija 1946. gada 11. maijā 3 391 236 (2022)[22] 10,1% (2022)
21. Angolas Tautas Atbrīvošanas kustība MPLA     Angola 1956. gada 10. decembrī 2 700 000 (2008)[23] 14% (2008)
22. Brazīlijas Demokrātiskā kustība MDB
 
   Brazīlija 1965. gada 4. decembrī 2 131 875 (2022)[24] 1,02% (2022)
23. Vienotā Krievija YR     Krievija 2001. gada 1. decembrī 2 073 772 (2013)[25] 1,45% (2013)
24. Kolorado partija ANR-PC     Paragvaja 1887. gada 11. septembrī 1 989 416 (2012)[26] 29,9% (2012)
25. Radikālā Pilsoņu savienība UCR     Argentīna 1891. gada 21. jūnijā 1 992 472 (2017)[21] 4,52% (2017)
26. Strādnieku partija PT     Brazīlija 1980. gada 10. februārī 1 631 907 (2022)[24] 0,72% (2022)
27. Insticionālā Revolucionārā partija PRI     Meksika 1929. gada 4. martā 1 587 242 (2020)[27] 1,26% (2020)
28. Filipīnu Federālā partija PFP   Filipīnas 2018. gada 5. oktobrī 1 500 000 (2021)[28] 1,35% (2021)
29. Republikāņu tautas partija CHP     Turcija 1923. gada 9. septembrī 1 369 430 (2023)[29] 1,60% (2022)
30. Brazīlijas Sociāldemokrātiskā partija PSDB     Brazīlija 1988. gada 25. jūnijā 1 353 238 (2022)[24] 0,65% (2022)
31. Progresīvie PP     Brazīlija 1995. gada 8. augustā 1 327 351 (2022)[24] 0,63% (2022)
32. Demokrātiskā Revolūcijas partija PRD     Meksika 1989. gada 5. maijā 1 250 034 (2020)[27] 0,99% (2020)
33. Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija – Sīrijas reģionā Ba'ath     Sīrija 1947. gada 7. aprīlī 1,2 miljoni (2010)[30] 5,68% (2010)
34. Demokrātiskā darba partija PDT     Brazīlija 1979. gada 17. jūnijā 1 152 970 (2022)[24] 0,55% (2022)
35. Autentiski Liberālradikālā partija PLRA     Paragvaja 1887. gadā 1 107 687 (2012)[26] 16,7% (2012)
36. Gomiņdan KMT     Taivāna 1919. gada 10. oktobrī 1 090 000 (2017)[31] 4,62% (2017)
37. Liberāldemokrātiskā partija LDP     Japāna 1955. gada 15. novembrī 1 086 298 (2019)[32] 0,86% (2019)
38. Brazīlijas savienība UNIÃO     Brazīlija 2021. gada 6. oktobrī 1 083 269 (2022)[24] 0,51% (2022)
39. Brazīlijas Darba partija PTB     Brazīlija 1945. gada 15. maijā 1 079 611 (2022)[24] 0,51% (2022)
40. Nacionālā Atbrīvošanas fronte FLN     Alžīrija 1954. gada 23. oktobrī 1 000 000 (2019)[33] 2,32% (2019)

Partijas, kuru biedru skaits ir no 100 000 līdz 1 miljonam

labot šo sadaļu
Vieta Nosaukums Abr. Partijas logo Valsts Dibināšanas datums Biedru skaits (gads) Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem (gads)
41. Indijas Komunistiskā partija (Marksistu) CPI(M)/CPM     Indija 1964. gada 7. novembrī 985 757 (2022)[34] 0,07% (2022)
42. Nepālas Kongress NC     Nepāla 1950. gada 9. aprīlī 870 106 (2021)[35] 3,1% (2021)
43. Amanat     Kazahstāna 1999. gada 12. februārī 850 000 (2015)[36] 4,84% (2015)
44. Golkar partija     Indonēzija 1964. gada 20. oktobrī 839 187 (2023)[37] 0,13% (2020)
45. Serbijas Progresīvā partija SNS     Serbija 2008. gada 21. oktobrī 800 000 (2020)[38] 11,13% (2020)
46. Liberālā partija PL     Brazīlija 2006. gada 21. decembrī 770 784 (2022)[24] 0,36% (2022)
47. Āfrikas Nacionālais kongress ANC     Dienvidāfrika 1912. gada 8. janvārī 769 000 (2015)[39] 1,39% (2015)
48. Jaunā Azerbaidžānas partija YAP   Azerbaidžāna 1992. gada 21. novembrī 760 580 (2021) 7,51% (2021)
49. ASV Libertāriešu partija LP     ASV 1971. gada 11. decembrī 693 634 (2021)[9][21] 0,20% (2021)
50. Kubas Komunistiskā partija PCC     Kuba 1965. gada 3. oktobrī 670 000 (2016)[40] 5,96% (2016)
51. Indijas Komunistiskā partija CPI     Indija 1925. gada 26. decembrī 650 000 (2022)[41][42] 0,05% (2022)
52. Brazīlijas Sociālistu partija PSB   Brazīlija 1947. gada 6. augustā 637 631 (2022)[24] 0,3% (2022)
53. Labā partija İYİ, İYİP, İP     Turcija 2017. gada 25. oktobrī 617 513 (2023)[43] 0,72% (2022)
54. Kanādas Konservatīvā partija CPC     Kanāda 2003. gada 7. decembrī vairāk kā 600 000 (2022)[44] 1,56% (2022)
55. Austrijas Tautas partija ÖVP     Austrija 1945. gada 17. aprīlī 600,000 (2017)[45] 6,80% (2017)
Nepālas Komunistiskā partija (Apvienotie Marksisti-Ļeņinisti) CPN (UML)     Nepāla 1991. gada 6. janvārī 600 000 (2021)[46] 2,13% (2018)
57. Nepakļāvīgā Francija FI
LFI 		    Francija 2016. gada 10. februārī 540 000 (2017)[47] 0,8% (2017)
58. Sociāldemokrātiskā partija PSD     Rumānija 2001. gada 16. jūnijā 509 000 (2014)[48] 2,55% (2014)
59. Jaunās idejas N, NI     Salvadora 2017. gada 25. oktobrī 507 677 (2019)[49] 7,64% (2019)
60. Podemos PODEMOS     Spānija 2014. gada 16. janvārī 507 250 (2018)[50] 1,09% (2018)
61. Nacionāli apvienotā fronte par neatkarīgu, mierīgu un apvienotu Kambodžu FUNCINPEC     Kambodža 1981. gada 21. martā 500 000 (2019)[51] 2,99% (2019)
62. Brazīlijas Republikāņu partija PRB
 
   Brazīlija 2005. gada 25. septembrī 498 103 (2022)[24] 0,22% (2022)
63. Komeito NKP     Japāna 1964. gada 17. novembrī 465 074 (2015)[52] 0,37% (2015)
64. Nacionālistu kustības partija MHP     Turcija 1969. gada 9. februārī 464 092 (2023)[53] 0,54% (2022)
65. Meksikas Ekoloģiski Zaļā partija V
PVEM
PVE 		    Meksika 1993. gada 14. maijā 460 554 (2020)[27] 0,37% (2020)
66. Cidadania     Brazīlija 1992. gada 19. martā 453 366 (2022)[24] 0,22% (2022)
67. Apvienotā Sabahas partija PBS
 
   Malaizija 1985. gada 5. martā 450 000 (2021)[54] 1,38% (2021)[a]

7,47% (2021)[b]

68. Vācijas Sociāldemokrātiskā partija SPD     Vācija 1863. gada 23. maijā 426 000 (2019)[55] 0,51% (2019)
69. Leiboristu partija LAB
 
   Apvienotā Karaliste 1900. gada 23. jūlijā 415 000 (2022)[56] 0,61% (2022)
70. Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība CDU     Vācija 1945. gada 20. jūnijā 415 000 (2019)[57] 0,5% (2019)
71. Brazīlijas Sociālā kristīgā partija PSC     Brazīlija 1985. gadā 414 298 (2022)[24] 0,2% (2022)
72. Demokrātiskā partija PD     Itālija 2007. gada 14. oktobrī 412 675 (2019)[58] 0,69% (2019)
73. Renesanse LREM     Francija 2016. gada 6. aprīlī 411 892 (2019)[59] 0,64% (2019)
74. Podemos PODE     Brazīlija 1995. gadā 410 081 (2022)[24] 0,19% (2022)
75. Honkongas Tirdzniecības Savienību federācija FTU   Honkonga 1948. gada 17. aprīlī 410 000 (2014)[60] 5,66% (2014)
76. Brazīlijas Komunistiskā partija PCdoB     Brazīlija 1962. gada 18. februārī 409 160 (2022)[24] 0,2% (2022)
77. Sociāldemokrātiskā partija PSD     Brazīlija 2011. gada 21. martā 407 453 (2022)[24] 0,19% (2022)
78. Uzbekistānas Tautas Demokrātiskā partija XDP     Uzbekistāna 1991. gada 1. novembrī 368,214 (2009) 1,33% (2009)
79. Demokrtātu partija DP   Turcija 2007. gada 27. maijā 364 444 (2023)[61] 0,42% (2022)
80. Zaļā partija PV     Brazīlija 1986. gadā janvārī 361 471 (2022)[24] 0,17% (2022)
81. Demokrātiski Progresīvā partija DPP     Taivāna 1986. gada 28. septembrī 335,643 (2014) 1,43% (2014)
82. Ķīnas Demokrātiskā līga CDL   Ķīna 1948. gada 17. aprīlī 330 600 (2020)[62] 0,02% (2020)
83. Patriota
 
   Brazīlija 2011. gada 9. augustā 331 576 (2022)[24] 0,16% (2022)
84. Uzbekistānas Liberāldemokrātiskā partija OʻzLiDeP     Uzbekistāna 2003. gada 15. novembrī 324 881 (2016) 1,01% (2016)
85. Nacionālā Atjaunošanās kustība MORENA     Meksika 2014. gada 10. jūlijā 319 449 (2020)[27] 0,22% (2020)
86. Japānas Komunistiskā partija JCP     Japāna 1922. gada 15. jūlijā 305 000 (2016)[63] 0,24% (2016)
87. Demokrātiski Patriotiskā Tautas partija "Auyl" AHDPP   Kazahstāna 2000. gada 30. janvārī 298 564 (2021) 1,60% (2021)
88. Jaunā Progresīvā partija PNP   Puertoriko 1967. gada 20. augustā 297 998 (2020)[64] 9,07% (2020)
89. Krievijas Liberāli demokrātiskā partija LDPR     Krievija 1992. gada 18. aprīlī 295 018 (2019)[65] 0,20% (2019)
90. Kanādas Liberālā partija LPC
 
   Kanāda 1861. gada 1. jūlijā 294 002 (2013)[66] 0,83% (2013)
91. Mongolijas Tautas partija MPP     Mongolija 1921. gada 25. jūnijā 287 283 (2023) 8,90% (2023)
92. Jaunā Labklājības partija YRP
 
   Turcija 2018. gada 23. novembrī 269 391 (2023)[67] 0,31% (2022)
93. Laimes partija SP     Turcija 2001. gada 20. jūlijā 265 738 (2023)[68] 0,31% (2022)
94. Solidaritāte
 
   Brazīlija 2013. gada 24. septembrī 257 850 (2022)[24] 0,12% (2022)
95. Nacionālā Liberālā partija PNL     Rumānija 1875. gada 24. maijā 253 895 (2018)[69] 1,3% (2018)
96. Kongoliešu darba partija PCT     Kongo Republika 1969. gada 29. decembrī 250 000 (2005)[70] 7,06% (2005)
97. Darba partija PT     Meksika 1990. gada 8. decembrī 249 384 (2020)[27] 0,20% (2020)
98. ASV Zaļā partija GPUS     ASV 2001. gadā aprīlī 246 377 (2020)[9][21] 0,07% (2020)
99. Republikāņu partija LR     Francija 2015. gada 30. maijā 234 556 (2017)[71] 0,36% (2017)
100. Nacionālā Rīcības partija PAN     Meksika 1939. gada 16. septembrī 234 450 (2020)[27] 0,19% (2020)
101. Doneckas Republika DR     Doneckas tautas republika 2005. gada 9. decembrī 231 979 (2021) 10,08% (2021)
102. Pilsoņu kustība MC     Meksika 1998. gada 1. augustā 229 474 (2020)[27] 0,18% (2020)
103. Sociālisma un Brīvības partija PSOL
 
   Brazīlija 2004. gada 6. jūnijā 223 036 (2022)[24] 0,1% (2022)
104. Avante
 
   Brazīlija 1989. gadā 220 953 (2022)[24] 0,1% (2022)
105. Horvatu Demokrātiskā savienība HDZ     Horvātija 1989. gada 17. jūnijā ~220 000 (2017)[72] 5,33% (2017)
Dienvidāfrikas Komunistiskā partija SACP     Dienvidāfrika 1921. gada 12. februārī 220 000 (2015)[73] 0,4% (2015)
107. Demokrātiskā Tautas partija PPD   Puertoriko 1938. gada 22. jūlijā 218 900 (2020)[74] 6,66% (2020)
108. Turkmenistānas Demokrātiskā partija TDP     Turkmenistāna 1991. gada 16. decembrī 211 000 (2019) 3,50% (2019)
109. Nacionālā Mobilizācijas partija PMN
 
   Brazīlija 1984. gada 21. aprīlī 211 189 (2022)[24] 0,1% (2022)
110. Rīcība
 
   Brazīlija 2000. gadā 195 979 (2022)[24] 0,09% (2022)
111. Tautas rīcība AP     Peru 1956. gada 7. jūlijā 194 472 (2020) 0,59% (2020)
112. Ķīnas Nacionālā demokrātiskā būvniecības asociācija CNDCA   Ķīna 1955. gada 22. martā 193 000 (2018)[75] 0,01% (2018)
113. Neatkarīgo Sociāldemokrātu aliance SNSD     Bosnija un Hercegovina 1996. gada 10. martā 192 707 (2019)[76] 5,64% (2019)
114. Laosas Tautas Revolucionārā partija LPRP     Laosa 1955. gada 22. martā 191 700 (2011) 3% (2011)
115. Radīt iespējas CREO     Ekvadora 2012. gada 20. augustā 184 299 (2016) 1,11% (2016)
116. Demokrātiski kreisie ID     Ekvadora 1970. gadā 184 284 (2016) 1,11% (2016)
117. Akadēmiskā sabiedrība JS   Ķīna 1945. gada 3. septembrī 183 710 (2019)[77] 0,01% (2019)
118. Belaya Rus (nereģistrēta)     Baltkrievija 2007. gada 17. novembrī vairāk kā 180 000 (2018)[78] 0,19% (2018)
Austrijas Sociāldemokrātiskā partija SPÖ     Austrija 1889. gada 1. janvārī 180 000 (2017)[45] 2,04% (2017)
120. Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija PSOE     Spānija 1879. gada 2. maijā 178 651 (2019)[79] 0,38% (2019)
121. Demokrātu partija DP     Taizeme 1946. gada 6. aprīlī 178 095 (2021) 0,25% (2021)
122. Ķīnas Zemnieku un Strādnieku Demokrātiskā partija CPWDP     Ķīna 1930. gada 9. augustā 177 943 (2019)[80] 0,01% (2019)
123. Kristīgo Demokrātija DC   Brazīlija 1995. gada 30. martā 177 663 (2022)[24] 0,08% (2022)
124. Demokrātijas un Progresa partija DEVA   Turcija 2020. gada 9. martā 177 454 (2023)[81] 0,20% (2022)
125. Pilsoņu Revolucionārā kustība RC   Ekvadora 2016. gada 18. augustā 174 700 (2016) 1,06% (2016)
126. Sociālkristīgā partija PSC     Ekvadora 1951. gada 13. novembrī 164 629 (2016) 1,00% (2016)
127. Aliance Progresam APP
A 		    Peru 2001. gada 8. decembrī 161 859 (2020) 0,49% (2020)
128. Konservatīvā partija Con   Apvienotā Karaliste 1834. gada 23. jūlijā 160 000 (2019)[82] 0,24% (2019)
Krievijas Komunistiskā partija CPRF     Krievija 1993. gada 14. februārī 160 000 (2015)[83] 0,11% (2015)
Itālijas brāļi FdI   Itālija 2012. gada 17. decembrī 160 000 (2017) 0,26% (2017)
131. Pačakutikas daudznacionālās vienotības kustība - Jauna valsts MUPP     Ekvadora 1995. gada 1. novembrī 159 961 (2016) 0,97% (2016)
132. Ķīnas Demokrātijas veicināšanas partija CAPD   Ķīna 1945. gada 30. decembrī 156 808 (2016)[84] 0,01% (2016)
133. Demokrātskā partija DP     Mongolija 1990. gadā 150 000 (2020) 4,47% (2020)
Nacionāli Demokrātiskā partija RPP
 
   Nepāla 1990. gada 29. maijā 150 000 (2021)[85] 0,57% (2021)
135. Brazīlijas Darba atjaunošanas partija PRTB   Brazīlija 1994. gadā 147 278 (2022)[24] 0,07% (2022)
136. Bavārijas Kristīgi Sociālā savienība CSU     Vācija 1945. gadā 140 000 (2019)[86] 0,17% (2019)[c]

1,07% (2019)[d]

Tiesību un Brīvību kustība DPS     Bulgārija 1990. gada 4. janvārī 140 000 (2018) 1,99% (2018)
138. Nepālas Komunistiskā partija (Apvienotie sociālisti) CPN (US)   Nepāla 2021. gada 18. augustā 136 000 (2023) 0,47% (2023)
139. Ķīnas Nacionālās partija Revolucionārā komiteja RCCK   Ķīna 1948. gada 1. janvārī 131 410 (2017)[87] 0,01% (2017)
140. Sociāldemokrātiskā partija PPD/PSD,
PSD 		    Portugāle 1974. gada 6. maijā 129 735 (2018)[88] 1,26% (2018)
141. Nacionalistisko Republikāņu aliance ARENA     Salvadora 1981. gada 30. septembrī 127 543 (2019)[89] 1,92% (2019)
142. Likud     Izraēla 1988. gadā 125 000 (2012) 1,57% (2012)
143. Sociālistiskā partija PS     Argentīna 1896. gada 28. jūnijā 124 934 (2012)[90] 0,03% (2012)
144. Jaunā Demokrātiskā partija NDP     Kanāda 1961. gada 3. augustā 124 620 (2017) 0,34% (2017)
145. Republikāņu sociālās kārtības partija PROS     Brazīlija 2010. gada 4. janvārī 123 595 (2022)[24] 0,06% (2022)
146. Ziemeļu līga LN   Itālija 1989. gada 4. decembrī 122 000 (2013)[91] 0,2% (2013)
147. Mēs esam Peru SP     Peru 1997. gada 11. septembrī 121 577 (2020) 0,37% (2020)
148. Liberālie demokrāti Lib Dems     Apvienotā Karaliste 1988. gada 3. martā 120 845 (2019)[92] 0,18% (2019)
149. Apvienotais Nacionālais kongress UNC     Trinidāda un Tobāgo 1989. gada 4. aprīlī 120 000 (2020)[93] 8,78% (2020)
150. Konsitūcijas partija CP
 
   ASV 1991. gadā 118 088 (2020)[9][21] 0,04% (2020)
151. Republikāņu solijums PRO     Argentīna 2010. gada 3. jūnijā 115 481 (2016)[21] 0,26% (2016)
152. Piecu Zvaigžņu kustība M5S     Itālija 2009. gada 4. oktobrī 115 372 (2019)[94] 0,19% (2019)
153. Apvienotās Karalistes Reformu partija RU   Apvienotā Karaliste 2018. gada 23. novembrī 115 000 (2019)[95][96] 0,17% (2019)
154. Albānijas Sociālistiskā partija PS     Albānija 1991. gada 13. jūnijā 112 000 (2021) 3,94% (2021)
155. Tunisijas balss NT     Tunisija 2012. gada 16. jūnijā 110 000 (2014)[97] 1% (2014)
156. Forza Italia FI     Itālija 2013. gada 16. decembrī 106 000 (2015) 0,18% (2015)
Reconquête R!     Francija 2021. gada 5. decembrī 106 000 (2022) 0,16% (2022)
158. Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija – Irākas reģionā Ba'ath     Irāka 1968. gada 17. jūlijā 102 900 (2019) 0,26% (2019)
159. Mieru Luhanskai     Luhanskas Tautas Republika 2014. gada 6. oktobrī vairāk kā 102 000 (2019) 6,97% (2019)
160. Apvienība 90./Zaļie B90/Grüne
Grüne 		    Vācija 1993. gada 14. maijā 101 561 (2020)[98] 0,12% (2020)
161. Polijas zemnieku partija PSL     Polija 1895. gadā[99] 101 000 (2020)[100][101] 0,27% (2020)
162. Nacionālā Tautas kustība PNM   Trinidāda un Tobāgo 1955. gada 22. jūnijā[102] 100 000 (2018)[103][104] 7,32% (2018)
Serbijas Sociālistiskā partija SPS     Serbija 1990. gada 17. jūlijā 100 000 (2019) 1,45% (2019)
Serbija apvienotā pensionāru, zemnieku un proletāriešu partija - Solidaritātei un Taisnīgumam PUPS — Solidarity and Justice     Serbija 2005. gada 10. maijā 100 000 (2015) 1,41% (2015)
Serbijas Jaunā Demokrātiskā partija NDSS     Serbija 1992. gada 26. jūlijā 100 000 (2011)[105] 1,38% (2011)
Brīvā Ēģiptiešu partija FEP     Ēģipte 2011. gada 3. aprīlī 100 000 (2011)[106] 0,12% (2011)
PDP–Laban PDP-Laban     Filipīnas 1983. gada 6. februārī 100 000 (2021)[107] 0,09% (2021)
Nākotnes Krievija     Krievija 2012. gada 15. decembrī 100 000 (2020)[108] 0,07% (2020)
Sīrijas Sociālnacionalistiskā partija SSNP     Sīrija 1932. gada 16. novembrī 100 000 (2016) 0,58% (2016)
  1. ↑ Malaizijā
  2. ↑ Sabahā
  3. ↑ Vācijā
  4. ↑ Bavārijā

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «BJP inducts 7 crore new members, creates membership drive record». India Today. 2019. gada 29. augusts. Skatīts: 2019. gada 29. augusts.
  2. ↑ «BJP to add 7 crore new members: J P Nadda». The Times of India. 2019. gada 29. augusts. Skatīts: 2019. gada 29. augusts.
  3. ↑ «BJP v CCP: The rise of the world’s biggest political party». Sydney Morning Herald (en-UK). 2022-10-16. Skatīts: 2023-07-01.
  4. ↑ «How BJP became world's largest political party in 4 decades». Times of India (en-IN). 2022-04-16. Skatīts: 2023-07-01.
  5. ↑ «Narendra Modi’s Message to America». National Review (en-US). 2022-06-23. Skatīts: 2023-07-01. His Bharatiya Janata Party (BJP, or “Indian People’s Party”) is on the right of the Indian political spectrum. It is the largest political party in the world, with more members than the Chinese Communist Party, and supports Hindu nationalist ideology and economic development.
  6. ↑ «中国共产党党内统计公报» [Communist Party of China Party Statistics Announcement]. Qiushi (Chinese). Xinhua News Agency. 2023. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 30. jūnijs.
  7. ↑ «Southern states ahead in Congress membership drive, Telangana unit leads». ThePrint. 2022. gada 28. marts.
  8. ↑ «Congress' Digital Membership Drive Gains Focus With Boost In Participation, South Contributes Significantly». ABP News. 2022. gada 27. marts.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 «December 2022 Ballot Access News Print Edition». Ballot Access News. Skatīts: 2022. gada 31. decembris.
  10. ↑ «Adalet ve Kalkınma Partisi». Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı (turku). Court of Cassation (Turkey). 2023. gada 5. janvāris. Skatīts: 2023. gada 13. marts.
  11. ↑ «AIADMK strength drops by 40 lakh». The Hindu (en-IN). 2018. gada 12. oktobris. ISSN 0971-751X. Skatīts: 2021. gada 31. oktobris.
  12. ↑ Lauriane Kana. «Ethiopian PM Abiy calls for peace at launch of party's first congress». Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  13. ↑ «AAP has a crore members and counting». 2014. gada 27. janvāris. Skatīts: 2019. gada 26. augusts.
  14. ↑ Mansoor Malik. «PTI marks 'Revolution Day'». Dawn, 2012. gada 31. oktobris.
  15. ↑ «Kikwete deplores divisive politics». Daily News (Tanzania). 2013. gada 4. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. februāris. Skatīts: 2013. gada 4. februāris.
  16. ↑ PSUV, July 2014 7.632.606 militantes del PSUV elegirán sus delegados este domingo
  17. ↑ 나혜윤. «北, 당원 대폭 늘었나 ... 당 대회 참석수로 '650만 명' 추정». 뉴스1 (korejiešu), 2021. gada 6. janvāris. Skatīts: 2021. gada 5. novembris.
  18. ↑ «TDP sets new record, enrolls 65 lakh members in Andhra Pradesh». The Times of India. 2019-01-13. ISSN 0971-8257. Skatīts: 2023-02-06.
  19. ↑ «Ruling Party's New Headquarters Funded by Members and Costs $40M: CPP Spokesperson». VOA. 2020. gada 7. maijs. Skatīts: 2020. gada 8. maijs.
  20. ↑ "Nâng cao chất lượng đảng viên - Vấn đề cốt lõi để xây dựng Đảng trong sạch, vững mạnh trong tình hình hiện nay". Communist Review. 19 August 2016.
  21. ↑ 21,0 21,1 21,2 21,3 21,4 21,5 «Estadística de Afiliados». Gobierno Electoral. 2020. gada 9. maijs.
  22. ↑ Nor Ain Mohamed Radhi, Adib Povera. «Umno has over three million members, says secretary-general». New Straits Times, 2022. gada 17. marts. Skatīts: 2023. gada 24. janvāris.
  23. ↑ «Angola, um país em construção, livre e soberano».
  24. ↑ 24,00 24,01 24,02 24,03 24,04 24,05 24,06 24,07 24,08 24,09 24,10 24,11 24,12 24,13 24,14 24,15 24,16 24,17 24,18 24,19 24,20 24,21 24,22 24,23 24,24 «Estatísticas do eleitorado – Eleitores filiados». www.tse.jus.br (pt-br). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. maijs. Skatīts: 2020. gada 4. jūlijs.
  25. ↑ ИНФОРМАЦИЯ о численности членов Всероссийской политической партии "ЕДИНАЯ РОССИЯ" в каждом из ее региональных отделений (по состоянию на 1 января 2011 года) [Information on the number of members of the political party "UNITED RUSSIA" in each of its regional offices (as at 1 January 2011)] (DOC) (krievu). minjust.ru. 2011. gada 1. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. oktobris. Skatīts: 2015. gada 30. marts.
  26. ↑ 26,0 26,1 «La ANR tiene 881.729 afiliados más que el PLRA en su padrón actualizado».
  27. ↑ 27,0 27,1 27,2 27,3 27,4 27,5 27,6 «Concluye INE procedimiento de actualización de padrones de militancia de los partidos políticos». 2020. gada 31. janvāris.
  28. ↑ «Federal party eyes Marcos as head». 2022. gada 27. maijs.
  29. ↑ «Cumhuriyet Halk Partisi». Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı (turku). Court of Cassation (Turkey). 2023. gada 5. janvāris. Skatīts: 2023. gada 13. marts.
  30. ↑ «Profile: Syria's ruling Baath Party». BBC. 2012. gada 9. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 13. augusts. Many posts in the public sector, the military and government were generally reserved for Baathists, which helped boost party membership. By 1981, some 375,000 people had joined the party. By 2010, this number had reportedly risen to 1.2 million - nearly 10% of the population.
  31. ↑ Stacy Hsu. «Hung urges for scrutiny of KMT leader elections». Taipei Times, 2017. gada 16. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. augustā. Skatīts: 2017. gada 16. janvāris.
  32. ↑ «自民党員7年ぶり減少 108万人、19年末時点». 日本経済新聞 (japāņu). 2020. gada 2. marts. Skatīts: 2020. gada 9. maijs.
  33. ↑ «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. maijs. Skatīts: 2021. gada 19. maijs.
  34. ↑ «CPI(M) report raises concerns over dwindling party membership and laxity of top leadership». 2022. gada 6. aprīlis.
  35. ↑ «Nepali Congress claims its membership size nearly doubled in the past 5 years» (en-GB). 2021. gada 27. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 8. decembris.
  36. ↑ Dena Sholk. «Understanding Kazakhstan's Politics». thediplomat.com (en-US). The Diplomat, 2015. gada 5. maijs. Skatīts: 2021. gada 6. jūnijs.
  37. ↑ «Info Pemilu - Partai GOLKAR». Komisi Pemilihan Umum RI. 2023. gada 6. janvāris. Skatīts: 2023. gada 15. februāris.
  38. ↑ Milan Lazarević. «Kako se zaposliti bez članstva u SNS». Danas (sr-RS), 2020-06-18. Skatīts: 2022-09-26.
  39. ↑ Mataboge, Mmanaledi. «Smaller provinces the saving grace for ANC membership». Mail & Guardian, 2015. gada 10. oktobris. Skatīts: 2015. gada 11. oktobris.
  40. ↑ «7th PCC Congress Central Report, presented by First Secretary Raúl Castro Ruz». en.cubadebate.cu. Skatīts: 2017. gada 21. septembris.
  41. ↑ «സിപിഐ തളർച്ചയിൽ; താങ്ങ് കേരളം, തമിഴ്നാട്; ബംഗാളിലും ത്രിപുരയിലും പടുകുഴിയിൽ».
  42. ↑ «Cpi continue to congress alliance».
  43. ↑ «İyi Parti». Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı (turku). Court of Cassation (Turkey). 2023. gada 5. janvāris. Skatīts: 2023. gada 13. marts.
  44. ↑ Christian Paas-Lang, John Paul Tasker. «Over 600K CPC members expected to be eligible to decide party's future: sources». CBC News, 2022. gada 4. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 4. jūnijs.
  45. ↑ 45,0 45,1 «Zwischen Nutzen und Idealen». orf.at. 2017. gada 17. jūlijs.
  46. ↑ «ईश्वर पोखरेलको प्रतिवेदन : ५ पुसपछि एमालेमा आकर्षण बढ्यो, साढे तीन लाख सदस्य थपिए». Online Khabar (en-US). Skatīts: 2021. gada 31. oktobris.
  47. ↑ «Partis politiques: les vrais chiffres des adhérents». franceinfo. 2017. gada 17. novembris. Skatīts: 2019. gada 26. septembris.
  48. ↑ «Cati membri au partidele din Romania. Ce partid a pierdut din adepti». Skatīts: 2019. gada 26. septembris.
  49. ↑ «Nuevas Ideas Supera el Medio Millón de Afiliados» [Nuevas Ideas Superasses Half a Million Members]. Últime Hora (spāņu). 2019. gada 2. decembris. Skatīts: 2021. gada 3. marts.
  50. ↑ «Iniciar sesión – Podemos». Podemos. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. janvārī. Skatīts: 2023. gada 2. jūlijā.
  51. ↑ «លោកណុប សុធារិទ្ធិ ៖ សមាជិកហ្វ៊ុនស៊ិនប៉ិចភាគច្រើនមិនព្រមរួបរួម» (khmeru). The Phnom Penh Post. 2019. gada 24. oktobris. Skatīts: 2019. gada 25. oktobris.
  52. ↑ (ja). 総務省. 25 November 2016. http://www.soumu.go.jp/main_content/000455745.pdf.
  53. ↑ «Milliyetçi Hareket Partisi». Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı (turku). Court of Cassation (Turkey). 2023. gada 5. janvāris. Skatīts: 2023. gada 13. marts.
  54. ↑ «450,000 Membership of United Sabah Party (PBS) since 2021, four month after won in Sabah Election 2020». Parti Bersatu Sabah. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. septembrī. Skatīts: 2023. gada 2. jūlijā.
  55. ↑ FOCUS Online. «Grüne feiern Mitglieder-Rekord – auch zwei andere Parteien können zulegen - Video». FOCUS Online. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. novembrī. Skatīts: 2023. gada 2. jūlijā.
  56. ↑ Fisher, Andrew, It was reported to the Labour NEC on Tuesday that membership had fallen to 415,000, including 33,000 members in arrears (e.g. ineligible to vote but may renew), so 382k paid-up members
    Membership was reported to be 570,000 in July 2020. That's a huge loss of members and revenue
  57. ↑ «Volksparteien verlieren Tausende Mitglieder». Welt. 2019. gada 26. februāris. Skatīts: 2019. gada 30. maijs.
  58. ↑ «Partito Democratico (Italia)». 2022. gada 22. novembris – caur Wikipedia.
  59. ↑ «La carte En Marche !». En Marche. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 21. janvāris.
  60. ↑ 簡介 (zh-hk). Hong Kong Federation of Trade Unions.
  61. ↑ «Demokrat Parti». Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı (turku). Court of Cassation (Turkey). 2023. gada 5. janvāris. Skatīts: 2023. gada 13. marts.
  62. ↑ 中国民主同盟. Dem-league.org.cn (zh-cn). Skatīts: 2021. gada 29. marts.
  63. ↑ "A Profile of the Japanese Communist Party" (2016). Retrieved 8 August 2017.
  64. ↑ «Primarias del Partido Nuevo Progresista Gobernador Resultados Isla» [Primaries of the New Progressive Party Governor Island Results]. Puerto Rico State Commission on Elections (spāņu). 2020-09-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-09-21. Skatīts: 2022-03-12.
  65. ↑ Партия — ЛДПР // архивировано 06.03.2019
  66. ↑ Gloria Galloway. «300,000 eligible to vote in federal Liberal leadership race: Party». The Globe and Mail, 2013. gada 6. marts.
  67. ↑ «Yeniden Refah Partisi». Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı (turku). Court of Cassation (Turkey). 2023. gada 5. janvāris. Skatīts: 2023. gada 13. marts.
  68. ↑ «Saadet Partisi». Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı (turku). Court of Cassation (Turkey). 2023. gada 5. janvāris. Skatīts: 2023. gada 13. marts.
  69. ↑ Narcis George Matache. «Top 30 partide politice din România». The New Federalist (rumāņu), 2018. gada 3. maijs.
  70. ↑ Emmanuel Mbengue, "La direction du Parti Congolais du Travail s'ouvre aux jeunes et aux femmes" Arhivēts 23 February 2012 Wayback Machine vietnē., Les Dépêches de Brazzaville, 30 December 2006.
  71. ↑ «Présidence des Républicains: à 17 heures, la participation a de quoi satisfaire Laurent Wauquiez». huffingtonpost.fr (franču). 2017. gada 10. decembris.
  72. ↑ «Plenković: Započinjemo novo poglavlje - HDZ će postati središnja snaga razvoja Hrvatske». Hrvatska radiotelevizija (horvātu). 2016. gada 17. jūlijs.
  73. ↑ Dirk Kotze. «Why communism appears to be gaining favour in South Africa». The Conversation (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. decembris. Skatīts: 2020. gada 24. maijs.
  74. ↑ «Primarias del Partido Popular Democrático Gobernador Resultados Isla» [Primaries of the New Progressive Party Governor Island Results]. Puerto Rico State Commission on Elections (spāņu). 2020-09-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-15. Skatīts: 2022-03-12.
  75. ↑ «中国民主建国会简介». www.cndca.org.cn (ķīniešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 22 November 2029. Skatīts: 2019. gada 20. marts.
  76. ↑ Slobodan Popadić. «SNSD slavi 23. rođendan, Dodik: Republika Srpska je epicentar našeg djelovanja». Srpskainfo (sr-ba), 2019. gada 5. marts. Skatīts: 2020. gada 30. jūlijs.
  77. ↑ «九三学社简介». www.93.gov.cn. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 29. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijs.
  78. ↑ «Belaya Rus: Lukashenka's "Ruling Party"?». Belarus Digest. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 2. jūlijā.«Съезд "Белой Руси": новый председатель, но прежний статус». ОНТ. 2018. gada 19. janvāris. Skatīts: 2018. gada 6. februāris.
  79. ↑ Juan Manuel Romero: Las bases dan un sí masivo a Sánchez (92%) para atar el pacto con UP y negociar con ERC El Confidencial, 23 November 2019.
  80. ↑ «简介_中国农工民主党». www.ngd.org.cn. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. maijs. Skatīts: 2019. gada 25. maijs.
  81. ↑ «Demokrasi ve Atılım Partisi». Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı (turku). Court of Cassation (Turkey). 2023. gada 5. janvāris. Skatīts: 2023. gada 13. marts.
  82. ↑ Edward Malnick. «Membership of UK political parties». Daily Telegraph, 2019. gada 25. maijs. Skatīts: 2019. gada 25. maijs.
  83. ↑ "About Us".
  84. ↑ 全国民进会员人数变化示意图（2012-2016）_中国民主促进会 (zh-cn). China Association for Promoting Democracy.
  85. ↑ «जनाधार बलियो बनाउँदै दल : कुन राजनीतिक दलका कति कार्यकर्ता ?». Lokaantar (Nepali). Skatīts: 2021. gada 8. decembris.
  86. ↑ «Grüne feiern Mitglieder-Rekord – auch zwei andere Parteien können zulegen». focus. 2019. gada 7. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. novembrī. Skatīts: 2019. gada 5. augusts.
  87. ↑ 中国国民党革命委员会简介. Minge.gov.cn (ķīniešu). 2018. gada 9. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijs. Skatīts: 2019. gada 26. maijs.
  88. ↑ «PSD tem 1201 novos militantes». Social Democratic Party. 2018. gada 28. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 6. oktobris. Skatīts: 2017. gada 17. decembris.
  89. ↑ Eugenia Velásquez. «Padrón de Afiliados de ARENA Bajaría de 127,543 a 60,000» [Register of ARENA Affiliates Could Drop from 127,543 to 60,000]. El Salvador.com (spāņu), 2019. gada 29. augusts. Skatīts: 2023. gada 9. janvāris.
  90. ↑ Estadística de Afiliados, Primer Semestre 2012 Arhivēts 18 January 2013 Wayback Machine vietnē., Registro Nacional de Afiliados a los Partidos Políticos, Cámara Nacional Electoral.
  91. ↑ G. Passarelli — D. Tuorto, Lega & Padania. Storie e luoghi delle camicie verdi, il Mulino.
  92. ↑ «Lib Dem membership rises to over 120,000». Cheltenham Liberal Democrats. 2019. gada 6. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 8. augusts. Skatīts: 2020. gada 2. jūlijs.
  93. ↑ «120,000 UNC members can vote Sunday». CNC3 (en-US). Skatīts: 2020. gada 4. decembris.
  94. ↑ «La verità sul voto su Rousseau. Le 10 fake news a cui non credere». ilblogdellestelle.it. 2019. gada 31. augusts. Skatīts: 2019. gada 4. septembris.
  95. ↑ «Brexit Party reveals 100 'new politics' MP candidates». Sky News. 2019. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 26. septembris.
  96. ↑ Peter Walker. «Nigel Farage: Brexit party is ready to fight every Westminster seat». The Guardian, 2019. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 26. septembris.
  97. ↑ «L'interview intégrale de Béji Caïd Essebsi à Leaders : J'irai jusqu'au bout!» (franču). 2014. gada 1. septembris. Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
  98. ↑ «Parteimitglieder: Grüne knacken 100.000er-Marke». Tagesschau. 2020. gada 27. aprīlis.
  99. ↑ «Historia Polskiego Stronnictwa Ludowego». Polskie Stronnictwo Ludowe (pl-PL). Skatīts: 2020. gada 1. aprīlis.
  100. ↑ «Ilu członków mają polskie partie? Liczba zapisanych do PiS wzrosła dwukrotnie - Polsat News». polsatnews.pl (poļu). Skatīts: 2020. gada 1. aprīlis.
  101. ↑ «polsatnews.pl». Facebook.com. Skatīts: 2022. gada 3. maijs.
  102. ↑ «The Formative Years of the PNM | People's National Movement». pnmtt.live (en-US). 2019. gada 4. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 18. janvāris.
  103. ↑ «PNM ready, not the UNC, for by-elections». Trinidad and Tobago Newsday. 2018. gada 11. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 18. janvāris.
  104. ↑ «PNM's .1M members ready for polls battle». Trinidad and Tobago Newsday. 2018. gada 19. septembris. Skatīts: 2021. gada 18. janvāris.
  105. ↑ «Partijsku knjižicu ima više od milion građana» (serbu). Blic. 2011. gada 30. decembris.
  106. ↑ «Liberal Egyptian party secures 100,000 members». Reuters. 2011. gada 25. augusts. Skatīts: 2013. gada 16. decembris.
  107. ↑ «PDP-Laban willing to accept Bongbong Marcos». Philippine Daily Inquirer. 2021. gada 6. augusts. Skatīts: 2021. gada 6. augusts.
  108. ↑ Tonya Samsonova. Партия Прогресса (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. janvāris. Skatīts: 2021. gada 24. janvāris.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pasaules_lielāko_politisko_partiju_uzskaitījums&oldid=4138601"