Likud
Šajā rakstā nav minēta būtiska informācija saistībā ar raksta tematu vai arī ne tik nozīmīga informācija ir pārāk uzsvērta. Teksts var radīt nepareizu priekšstatu par raksta tematu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Likud ir labēji centriska partija Izraēlā. Likud tika dibināta kā sekulāra partija 1973. gadā, un tā uzvarēja 1977. gada vēlēšanās, kas atstāja zīmīgu punktu Izraēlas vēsturē, jo iepriekš pie varas vienmēr bijušas kreisās partijas. Partijas ideoloģiskā nostāja balstās uz stingras valsts drošības politikas. Vēsturiski partija izrādījusi nepatiku pret tām valstīm, kas atsakās atzīt Izraēlu kā ebreju valsti, tomēr 1979. gadā panāca miera līgumu ar Ēģipti.[1] Zināmākie līderi ir bijuši Menahems Begins, Ichaks Šamirs, Benjamins Netanjahu un Ariels Šarons.
| Likud | |
|---|---|
 | |
| Priekšsēdētājs | Benjamins Netanjahu |
| Dibinātāji | Menahems Begins, Ichaks Šamirs |
| Dibināta |
1973 (alianse) 1988 (vienota partija) |
| Politiskā pozīcija | labēji centriska partija |
| Starptautiskās filiāles | Nav |
| Vēlēšanu simbols | |
| מחל | |
| Mājaslapa | |
|
www | |
Attiecības ar Palestīnu
labot šo sadaļuAttiecībā uz Palestīnu tā ir visai skaidri noformulējusi savu nostāju un tā neredz Palestīnu kā neatkarīgu valsti, tomēr ārējā spiediena rezultātā partijas nostāja nav tik viennozīmīga. 2013. gadā septiņi šīs partijas līderi nosūtīja lūgumu aizsardzības ministram, kur bija lūgts sasaukt konferenci ar jautājumu, lai tiktu pārtrauktas miera sarunas ar Palestīnu. Tāpēc partijas iekšienē nav pilnības vienprātības par nākotnes scenārijiem Palestīnas jautājumā.[2] Likud partijas biedrs Moše Feiglins piedāvājis samaksāt palestīniešu ģimenēm, lai tās emigrētu no tā sauktās "Rietumkrasta" zonas. Summa varētu būt pat 500 000 katrai ģimenei, lai tā pamestu šo teritoriju. Moše Feiglins to pamatoja, ka 10% no budžeta Izraēla tērē, lai risinātu šo konfliktu, par atdalīšanas žogiem, par drošības joslām pie mērijām, par policistiem kafejnīcās — vieglāks risinājums būtu samaksāt šo summu par to, lai viņi pamet teritoriju.
Likud pozīcija bieži tiek uztverta caur nesenā premjerministra Benjamina Netanjahu nostāju, kurš ir slavens ar saviem "Trīs Nē". Netanjahu vienmēr ir uzsvēris, ka nekad neizvedīs Izraēlas spēkus un apmetņu iedzīvotājus no Sīrijai formāli piederošajām Golānas augstienēm, nekad nenoslēgs mieru ar palestīniešiem ar papildu nosacījumiem, kā arī nekad nepieļaus Jeruzalemes sadalīšanu. Tomēr Izraēla saņem lielu starptautisko spiedienu, sevišķi no ASV, un tas licis atzīt, ka Izraēla varētu piekrist divu valstu principam, ja tiek saņemtas garantijas par demilitarizāciju un to, ka Palestīna no savas puses atzīst Izraēlu kā ebreju valsti.
Likud partijas oficiālā nostāja 2015. gadā bija, ka ilgstošie centieni panākt mieru starp Izraēlu un Palestīnu nav izdevušies, tāpēc viņi redz, ka šis process būtu jāpārvalda, nevis uzreiz jāatrisina, kas prasītu arī lielāku citu arābu valstu iesaisti. Ja palestīnieši patiesi vēlas dzīvot mierā un harmonijā ar Izraēlu, tad tam jābūt trīs valstu risinājumam, kas būtu pamatojams ar starpvalstu līgumiem starp Izraēlu, Jordāniju un Ēģipti. Ir svarīga visa Izraēlas valsts teritorijas drošība, kas attiecas uz Palestīnu, tad Izraēla ir gatava tuvākajā laikā nodrošināt pilntiesīgu ceļošanu no pilsētas uz pilsētu bez vairākiem drošības pārbaudes posteņiem. Tā arī ir vērsta uz to, lai Palestīnu sasniegtu pilntiesīgu autonomijas statusu, kur tai būtu jāspēj kontrolēt terorisma izpausmes, izbeigt tautas naidošanu pret ebrejiem u.c, un tikai pie šādiem nosacījumiem varētu sākt runāt par Palestīnas valsti.[3]
Līderi
labot šo sadaļu- Menahems Begins, 1973 — 1983
- Ichaks Šamirs, 1893 — 1993
- Benjamins Netanjahu, 1993 — 1999
- Ariels Šarons, 1999 — 2005
- Benjamins Netanjahu, 2005 — pašlaik
Vēlēšanu rezultāti
labot šo sadaļu| Vēlēšanu gads | Partijas līderis | Kopējais balsu skaits | % balsu skaits | kopējais vietu skaits | +/- | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1973 | Menahems Begins | 473,309 | 30.2 (#2) | 39 / 120 |
▲ 7 | |
| 1977 | Menahems Begins | 583,968 | 33.4 (#1) | 45 / 120 |
▲ 4 | |
| 1981 | Menahems Begins | 718,941 | 37.1 (#1) | 48 / 120 |
▲ 3 | |
| 1984 | Ichaks Šamirs | 661,302 | 31.9 (#2) | 41 / 120 |
▼ 7 | |
| 1988 | Ichaks Šamirs | 709,305 | 31.1 (#1) | 40 / 120 |
▼ 1 | |
| 1992 | Ichaks Šamirs | 651,229 | 24.9 (#2) | 32 / 120 |
▼ 8 | |
| 1996 | Benjamins Netanjahu | 767,401 | 25.1 (#2) | 32 / 120 |
▬ 0 | ar vienošanos kopā ar Gešer un Tzomet |
| 1999 | Benjamins Netanjahu | 468,103 | 14.1 (#2) | 19 / 120 |
▼ 8 | |
| 2003 | Ariels Šarons | 925,279 | 29.4 (#1) | 38 / 120 |
▲ 19 | |
| 2006 | Benjamins Netanjahu | 281,996 | 09.0 (#4) | 12 / 120 |
▼ 26 | |
| 2009 | Benjamins Netanjahu | 729,054 | 21.6 (#2) | 27 / 120 |
▲ 15 | |
| 2013 | Benjamins Netanjahu | 884,631 | 23.3 (#1) | 20 / 120 |
▼ 7 | kopā ar Jisraēlu Beiteinu |
| 2015 | Benjamins Netanjahu | 984,966 | 23.4 (#1) | 30 / 120 |
▲ 10 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Baskin, Judith Reesa, ed. (2010). The Cambridge Dictionary of Judaism and Jewish Culture. Cambridge University Press. p. 304. To overcome Labor Party dominance, the bulk of center-right parties formed Likud.... In the early twenty-first century, Likud remains a major factor in the center-right political bloc.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 26. martā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. augustā. Skatīts: 2015. gada 26. martā.