Ukraiņi (ukraiņu: українці; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji.

Ukraiņi
Ukraiņi pasaulē

ukraiņi

T. Ševčenko · N. Mahno · L. Ukrainka · B. Hmeļnickis
S. Timošenko · O. Dovženko · S. Koroļovs · A. Ševčenko
Visi iedzīvotāji
44—45 miljoni[1][2][3]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Ukraina Ukraina
Karogs: Polija Polija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Karogs: Vācija Vācija
Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Kanāda Kanāda
Valodas
ukraiņu, krievu
Reliģijas
pareizticība, grieķu katoļticība
Radnieciskas etniskas grupas
baltkrievi, krievi, poļi
Etnogrāfiskās grupas
rusīni, gucuļi

Kā etniskā grupa veidojās mūsdienu Ukrainas zemēs un daļās kaimiņzemju: Polijas, Baltkrievijas, Moldovas, Krievijas, Rumānijas, Ungārijas, Slovākijas. Kopienas dzīvo arī ārvalstīs, tostarp Latvijā. To kopējais skaits pārsniedz 46 miljonus cilvēku, no tiem 37 miljoni dzīvo Ukrainā (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aiz krieviem un poļiem.

Par ukraiņiem sauc arī Ukrainas pilsoņus neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes.

Valoda labot šo sadaļu

Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotāju dzimtā valoda ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā ''ukrainis'', par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77% — krievu valodu. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9% Ternopiļas apgabalā līdz 40,4% Krimas Autonomajā Republikā. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievu bilingvisms: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3 %, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērots Kijivā — 58,1 %, minimālais Ļvivas apgabalā — 17,7 %.

Ukraiņu valoda pieder indoeiropiešu saimes austrumslāvu grupai, pamatā ir kirilicas alfabēts.

Ukraiņu valodā izšķir šādus teritoriālos dialektus:

Ukraiņu diaspora labot šo sadaļu

1,8 miljoni ukraiņu dzīvo Krievijas Federācijā, bet 2,3 miljoni — Ziemeļamerikā (1,3 miljoni Kanādā un 1 miljons ASV). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī Brazīlijā (400 000), Kazahstānā (aptuveni 500 000), Moldovā (450 000), Polijā (aptuveni 1,5 miljoni), Portugālē, Slovākijā arī Apvienotajā karalistē, Austrālijā, Vācijā, Rumānijā, Igaunijā un Latvijā.

Ukraiņi Latvijā labot šo sadaļu

 
Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim Latvijas Nacionālajai operai
Pamatraksts: Latvijas ukraiņi

Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc Otrā pasaules kara, kad uz Latvijas PSR strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas migrācijas ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā atkal palielinājās bēgļu pieplūduma dēļ.

Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas Dnipro, “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.[4]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu