Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas. Latvijas ģeoloģiskajai uzbūvei ir divi atšķirīgi stāvi — senā Baltikas kontinenta kristāliskais pamatklintājs un platformas sega, kas galvenokārt ietver ordovika, silūra, devona un kvartāra nogulumus. Latvijas reljefa detaļas nosaka kvartāra perioda apledojumu laikā radušies smilšainie, aleirītiskie un mālainie nogulumi, senākie ieži zemes virspusē atsedzas vienīgi dziļākajās upju ielejās.

Ziemeļeiropas Baltijas reģiona pamatiežu virsmas ģeoloģiskā karte. PtA — proterozojs/arhajs, pCm — prekembrijs, Cm — kembrijs, O — ordoviks, S — silūrs, D — devons, C — karbons, P — perms, Tr — triass, J — jura, Pg — paleogēns, N — neogēns.

Nogulumiežu biezums ir atšķirīgs, tas krasi palielinās no aptuveni 300 metriem Latvijas ziemeļaustrumos līdz pat 1900 metriem dienvidrietumos.

Ģeoloģiskie slāņi

labot šo sadaļu
  • ediakara nogulumieži (smilšakmeņi, gravelīti, aleirolīti un māli) ar vulkāniskā materiāla piejaukumu pārsedz proterozoja pamatklintāju apmēram 30 metru biezā slānī Latvijas rietumos un līdz 170 metru biezā slānī austrumos. Ediakara slāņkopā ir atrodamas Vendotaenia tipa aļģu plēvītes un akritarhi.
  • silūra nogulumieži atrodami gandrīz visā Latvijā, to biezums mainās no 634 metriem pie Jūrkalnes līdz 50 metriem pie Ludzas. Silūra slāņkopu veido kaļķakmeņi, merģeļi, māli, argilīti un dolomīti. Silūra perioda jūras siltajā ūdenī Latvijā dzīvoja daudzveidīgi čaulainie bezmugurkaulnieki, koraļļi un stromatoporāti.
  • devona nogulumieži biezā slānī atrodami visā Latvijā, to kopējais biezums mainās no 100—220 metriem ziemeļu un austrumu daļā līdz 815 metriem rietumu daļā. Apakšējā un vidējā devona slāņkopu veido smilšakmens, aleirolīts un māls, bet augšējā devona griezumam raksturīga karbonātiežu un drupiežu slāņmija. Šī perioda dziļākajās nogulās atrodamas bruņuzivis, bezžokleņi, daivspurzivis, akantodes, bet augšējās nogulās — arī četrkājainie.
  • karbona nogulumieži Latvijā sastopami vienīgi Kurzemes dienvidos. Karbonu slāņkopu veido līdz 80 metrus biezi smilšakmeņi, māli, aleirolīti, dolomītmerģeļi un dolomīti, kuros atrodamas senās zivis, sporas un akritarhi.
  • perma nogulumiežus Kurzemes dienvidos veido kaļķakmeņi un dolomīti, 15—35 metrus biezi kaļķakmeņu atsegumi ir atrodami karjeros. Perma nogulumiežos atrodamas gliemenes, foraminīferas, brahiopodi un gliemeņvēži.
  • triasa nogulumiežus Kurzemes dienvidos līdz 74 metru biezumā veido māli ar smektītu, mazāk ir aleirītu, smiltis un smilšakmens. Šajos nogulumos ir atrodami lapkājvēzīši, sīki gliemeži, ganoīdu zivju zvīņas, kā arī sporas.
  • juras nogulumiežus Kurzemes dienvidos līdz 25 metru biezumā veido baltās un gaišpelēkās kvarca smiltis, pelēki un melni kaolinīta māli un brūnogles. Nogulumos ir daudz augu atlieku un jūras bezmugurkaulnieku fosilijas — amonīti, gliemenes un foraminīferas. Juras nogulumi Latvijā ir ievērojami pārveidoti pleistocēna apledojumos.
  • kvartāra nogulumi atrodami visā Latvijā, to biezums ir 5—20 metri zemienēs un 40—60 metri augstienēs, sasniedzot 210 metrus Vidzemes augstienē un 310 metrus pie Aknīstes. Senāko Zāles un Elsteres apledojumu nogulumi pārsvarā izplatīti augstienēs, bet zemienēs tie atrasti apraktajās ielejās. Tos klāj augšējā pleistocēna Vislas apledojuma morēnas nogulumi, ledāja kušanas ūdeņu straumju smilts un grants nogulumi, kā arī ledāja kušanas ūdeņu baseinu māli un aleirīti. Leduslaikmeta beigu posmā izveidojās lokālo pieledāja sprostezeru un Baltijas ledus ezera smilšainie, aleirītiskie un mālainie nogulumi. Holocēna nogulumus veido Litorīnas jūras un Baltijas jūras akmeņainie, granšainie un smilšainie nogulumi, ezeru smiltis, gitija (sapropelis) un kaļķieži, upju grants un smilts, kāpu smiltis, augsto, zemo un pārejas tipa purvu kūdra, avotu kaļķieži un dzelzs oksīdu sakopojumi.[1]
  • Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2018, 31.—225. lpp.
  • Brangulis, A. J. un S. Kaņevs, S. Latvijas tektonika. Rīga: Valsts ģeoloģijas dienests, 2002.
  • Brangulis, A. J. Latvijas ģeoloģija: 1:500 000 mēroga ģeoloģiskā karte un pirmskvartāra nogulumu apraksts. Rīga: Valsts ģeoloģijas dienests, 1998.
  1. Latvijas ģeoloģiskā uzbūve Ģirts Stinkulis, atjaunots 2020. gada 27. oktobrī