Graptolīti (Graptolithina) ir paleozojā dzīvojošu koloniālu jūras organismu pushordaiņu tipa klase vai apakšklase. Organismi dzīvoja piestiprinoties pie substrāta, vai arī planktona vai pseidoplanktona dzīvesveidu. Graptolīti parādījās kembrija perioda vidū un izzuda agrajā karbonā, savu uzplaukumu piedzīvojot ordovikā un silūrā. Arī Latvijas teritorijā graptolīti ir plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.[1] Graptolītu pārakmeņojumi bieži tiek lietoti paleozoja stratigrāfijā, kā nozīmīgas vadfosīlijas. 2013. gadā iznāca publikācija, kurā mūsdienu pushordaiņu ģints Rhabdopleura pārstāvji (spārnžauņu klase) tika pieskaitīti graptolītiem un attiecīgi graptolītu klase tika pazemināta kā spārnžauņu klases apakšklase.

Graptolīti
Graptolīts Tetragraptus fruticosus.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
NodalījumsBilaterāļi (Bilateria)
ApakšnodalījumsOtrmutnieki (Deuterostomia)
TipsPushordaiņi (Hemichordata)
KlaseSpārnžauņi (Pterobranchia)
ApakšklaseGraptolīti (Graptolithina)
Iedalījums
Graptolīti Vikikrātuvē

Graptolītu kolonijām (rabdosomām) bija daudzveidīgas formas: kokveida, krūmveida, tīklveida, restveida vai arī sastāvošu no viena vai dažiem zariem. Kolonija sākās no sīkulozooīda, kas izveidoja sākotnējo kameru jeb sīkulu. Visi pārējie zooīdi, mono- vai polimorfie, dzīvoja kamerās jeb tēkās. Zooīdi savā starpā bija savienoti ar stoloniem, kas ne vienmēr saglabājās fosilā veidā. Skelets bija ārējs, organisks (no skleroproteīna), veidoja divus slāņus - fjuzellāro un kortikālo. Pie substrāta pieaugošie un pseidoplanktona graptolīti piestiprinājās ar sīkulu un īpašiem kortikalā slāņa izaugumiem, bet planktona formām bija pneimatofors jeb pludiņš. Graptolīti vairojās dzimumvairošanās vai bezdzimumvairošanās veidā. Bezdzimumvairošanās rezultātā radās kolonijas, reizēm ļoti sarežģītas.

  1. Latvijas daba. 2. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 120. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu