Ledus laikmets Latvijā
Ledus laikmets Latvijā ir daļa no kainozoja ēras kvartāra perioda apledojuma, kas sakās pirms 2,58 miljoniem gadu pleistocēna epohā. Latvijas teritoriju kopš tā laika secīgi pārklājuši un atstājuši savus nogulumus 4 apledojumi. Starpledus jeb interglaciālajos periodos, kad klimats kļuva siltāks ledājs, lēnam kūstot, atkāpās uz ziemeļiem. Klimatam kļūstot vēsākam, ledājs atkal uzvirzījās un visu Latvijas teritoriju klāja ļoti biezs monolīts ledājs, kas būtiski ir ietekmējis mūsdienu Latvijas reljefu un to veidojušus nogulumus.
Pēc Vislas apledojuma atkāpšanās holocēna epohas sākumā pirms aptuveni 12 000 gadu iestājies relatīvi siltāks periods, no ledāja kušanas ūdeņiem izveidojās Baltijas ledus ezers tagadējās Baltijas jūras dienvidu un centrālajā daļā. Baltijas ledus ezera maksimālā uzplūduma josla veido Piejūras zemieni ar sekliem ezeriem (piemēram, Liepājas ezeru), kas ir pati jaunākā Latvijas zemes virsmas daļa. Ledājam strauji kūstot, veidojās lieli kušanas ūdeņu daudzumi. Ūdens straumes pirmām kārtām plūda pašā ledājā – pārvietojoties pa ledāja virsu, ar lielu ātrumu un spiedienu tecēja pa ledāja plaisām un kanāliem. Izplūduši no ledāja, ūdeņi varenu upju veidā tecēja pa ledus atstāto teritoriju un veidoja senielejas (piemēram, Gaujas senleju). Straumes nesa sev līdzi iežu daļiņas no ledāja, kas akumulējās sprostezeros un ledus ezeros (piemēram, Zemgales līdzenumā).[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Latvijas fiziskā ģeogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. maijā. Skatīts: 2015. gada 5. janvārī.
Skatīt arī
labot šo sadaļu | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |