Līgatnes papīrfabrikas ciemats

Līgatnes papīrfabrikas ciemats ir vēsturiska Līgatnes pilsētas daļa. Līgatnes papīrfabrikas ciemata centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas pieminekļu sarakstā iekļauts 1998. gadā. Tas ir 19. gadsimta koka arhitektūras un industriālās celtniecības vienots ansamblis, kas saplūst kopā ar apkārtējo dabu — kalnaino reljefu, Līgatnes upi, Ānfabrikas un Lustūža klintīm, kurās atrodami vietējo iedzīvotāju joprojām izmantotie alu pagrabi. Mūsdienās, pateicoties Tūrisma infrastruktūras labiekārtojumam, takām un skatu laukumiem, tūristiem un citiem interesentiem ir iespēja doties pa papīrfabrikas strādnieku pēdām un sajust vietas vēsturisko ietekmi, plašāku informāciju gūstot katrā apskates punktā izvietotajā informatīvajā norādē, kā arī Līgatnes Tūrisma informācijas centrā un informatīvajos materiālos. Līgatnes papīrfabrikas ciemats ir kā plašs brīvdabas muzejs.

Līgatnes papīrfabrikas ciemats
pilsētas daļa
Līgatnes papīrfabrikas ciemats
Līgatnes papīrfabrikas ciemats
Koordinātas: 57°11′11″N 25°02′02″E
Valsts	Latvija
Novads	Cēsu novads
Pasta indeksi	LV-4108
Līgatnes papīrfabrikas ciemats Vikikrātuvē

Ciemata apbūves aizsākumi

Ciemata apbūves izveides plānojums uzsākts 1888. gadā, kad Līgatnes papīrfabrikai attīstoties un paplašinoties, bija nepieciešamas dzīvojamās mājas tās darbiniekiem un viņu ģimenēm. Pēc vēsturiskajiem datiem, papīrfabrikai piederēja 500 ha zemes, kas arī tika izmantota dzīvojamo un sadzīvisko ēku celtniecībai Līgatnes papīrfabrikas ciemats tika sadalīts vairākās teritoriālās daļās — lielākoties apbūve izvietojusies Līgatnes upes lejteces ielejā, tajā skaitā Zaķusalā, un apkārtējo krastu pauguros — Skolaskalnā, Pluču kalnā, Remdenkalnā (Beiwerk), Spriņģukalnā, Ķiberkalnā un Rīgaskalnā. 1880. gados apbūvēts Spriņģu kalns, 1894. — 1896. gados Rīgaskalns, 1897. gadā — Plūču kalns. Centra apbūve veidojusies, no fabrikas ēku kompleksa ar raksturīgo ražošanas celtņu arhitektūru, no fabriku īpašnieku un administrācijas dzīvojamām mājām, kas izvietotas atsevišķi un ir celtas eklektikas stilā, kā arī no baraku tipa koka būvēm papīrfabrikas strādniekiem Toreiz katrai papīrfabrikas strādnieka ģimenei tika iedalīts atsevišķs dzīvoklis, malka, ūdens un elektrība par brīvu — Līgatnē ražoja ne tikai pasaules līmeņa kvalitātes papīru, bet gan arī savu elektroenerģiju. Ciematam bija sava slimnīca, biedrības nams, skola, dzemdību nams, peldiestāde, sporta laukums, aptieka, veco ļaužu patversme, tirgus laukums, fabrikas kapsēta, u.c.

Papīrfabrikas ciemata ēkas

Līgatnes papīrfabrikas ēku komplekss

Līgatnes papīrfabrika

Līgatnes papīrfabrikas aizsākumi meklējami 1815. gadā, kad Rīgas tirgoņi Konrāds Strohs un Kārlis Kībers savā īpašumā ieguva plašas teritorijas Līgatnes upes lejteces ielejā, ko nosauca par Konrādsrūi (Conradsruhe), kā arī ieguva Paltmales muižas dzirnavas. 1815. gadā dzirnavu ēka tika pārbūvēta, un tika atklāta papīra manufaktūra, kas no lupatām saražoja pirmos 1050 pudus jeb 17 tonnas Līgatnes papīra. Tika ražoti tādi papīra izstrādājumi kā rakstāmpapīrs, dažāda veida ietinamais papīrs un vēstuļu papīrs.

Handfabrika (Ānfabrika) 2017. gada pavasarī

Augot pieprasījumam, bija nepieciešamas lielākas telpas, līdz ar to 1815.-1816. gadā tika uzcelta vēl viena papīrfabrikas ēka, kas tiek dēvēta par Handfabriku jeb Ānfabriku, kur līdz pat 1871. gadam, saglabājot sākotnējo papīrfabrikas darbības principu, Līgatnes papīrs ticis ražots, izmantojot roku darbu. Pēc 1830. gada, kad tiek pabeigta Galvenās jeb Vidusfabrikas celtniecība, Ānfabrika kļūst par palīgēku kompleksu.

Pirmās papīrfabrikas ciemata ēkas — Zaķusalā

Zaķusala

Vecākās strādniekiem paredzētās mājas atrodas Zaķusalā, tās celtas ap 1884.-1886. gadu. Koka mājas projektējis Jānis Kampe, taču celtniecības darbus vadījis galvenais būvuzņēmējs Jānis Meņģelis. Precētiem papīrfabrikas strādniekiem šajās mājās piešķirti vienas istabas dzīvokļi. Dzīvoklī bijusi viena istaba, virtuve, pieliekamais kambaris. Kopš 1890. gada dzīvokļos bijusi pieejama bezmaksas elektrība, tāpat arī malku un ūdeni nodrošinājusi papīrfabrika. Mājas galos atradušies 2—3 dzīvokļi vadītājiem, savukārt bēniņos mituši neprecētie papīrfabrikas darbinieki. Arī mūsdienās šīs ēkas tiek apdzīvotas, pieder pašvaldības īpašumā, kaut arī to vizuālajā izskatā ir manāmi vairāki defekti, tās ir apbrīnojami labi saglabājušās.

Līdzās Zaķusalas dzīvojamām mājām atrodas brūzīši -tās ir īpatnējas saimniecības palīgēkas. Brūzīši sastāvējuši no divām daļām. Vienā daļā tika iebūvēti 2 lieli veļas vārāmie katli, kā arī veļas rullis, kur veļu gludināt. Otrā daļā bijusi telpa ar iebūvētām maizes krāsnīm.

Sardzes nams — Līgatnes Tūrisma Informācijas centrs.

Sardzes nams

1889. gadā kā viens no diviem tika uzbūvēts sardzes nams. Sarga galvenais uzdevums bija uzraudzīt satiksmi uz fabriku. Vēlāk ēka tikusi izmantota kā dzīvojamā māja, pēcāk tajā darbojies pasts. Mūsdienās ēka pieder pašvaldībai, 2010. gadā ēka pilnībā atjaunota tās senatnīgajā veidolā, un tagad šeit darbojas Līgatnes tūrisma informācijas centrs.

Dzemdību nams 2017. gada pavasarī

Dzemdību nams un slimnīca

1897. gadā tika uzcelts dzemdību nams, ko savu strādnieku ģimenēm uzcēla papīrfabrikas toreizējais īpašnieks Vilhelms Mencendorfs. Dzemdību nams tika ierīkots pēc tā laika vismodernākajām higiēnas un medicīnas prasībām. Par mazuļu piedzimšanu ciemata iedzīvotāji uzzinājuši pēc karoga, kas pacelts virs dzemdību nama jumta — zilā vai rozā krāsā, attiecīgi jaundzimušā dzimumam. Šobrīd dzemdību nams ir atjaunots un remontēts, un ēka ir pārdošanā, par ko vēstī ēkas logos novietotā informācija. Tāpat arī par V. Mencendorfa personīgajiem līdzekļiem 1897. gadā tika uzcelta pirmā slimnīca ar 32 gultasvietām. Tā tika celta pēc pirmā latviešu akadēmiski izglītotā arhitekta J. Frīdriha Baumaņa projekta. Slimnīca darbojusies līdz pat 1997. gadam. Šobrīd ēka pieder pašvaldībai un tajā iekārtots veco ļaužu pansionāts.

Saviesīgās Biedrības nams

Kultūras nama ēka 2017. gada pavasarī

1897. gadā papīrfabrikas vajadzībām, pirmais latviešu akadēmiski izglītotais arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis uzprojektē Saviesīgās biedrības namu. Tajā strādniekiem pēc darba bija iespēja atpūsties, skatīties teātra izrādes un izmantot bibliotēku, kā arī uzspēlēt biljardu un ķegļus. 1950. gadā ēka tika nopostīta, taču īsā laika sprīdī atjaunota. Mūsdienās ēka saukta par Kultūras namu un tajā funkcionē Līgatnes novada dome un Līgatnes bibliotēka. Zīmīgi piebilst, ka iepretim Kultūras namam atrodas Līgatnes pilsētas seja — Lustūzis jeb smilšakmens klints, kuru izrobojušas neskaitāmas (kopumā — ap 330) pagrabalas. Tā ir bijusi iemīļota tikšanās un lustēšanās vieta, klints virsotnē pulcējušies ļaudis, kas dziedājuši un dejojuši, tādēļ tā ieguvusi šādu nosaukumu.

Skolaskalna dzīvojamās ēkas 2017. gada pavasarī

Skolaskalns (Kroguskalns)

Skolaskalns jeb senais Kroguskalns ticis apdzīvots jau kopš 1889. gada, kad par Līgatnes papīrfabrikas līdzekļiem kalnā tika uzcelta astoņpadsmit dzīvokļu māja ar piebūvētu skolu fabrikas strādnieku bērnu vajadzībām. Pēc skolas uzcelšanas nosaukums Kroguskalns tika nomainīts uz Skolaskalnu. Vēlāk tika uzcelta vēl viena — divdesmit četru dzīvokļu māja. Skola kalnā tika atklāta 1891. gadā. Mūsdienās šīs baraku tipa dzīvokļu mājas ar savdabīgo koka arhitektūru ir pašvaldības īpašumā un vēl aizvien ir apdzīvotas.

Fāles nams — bērnudārzs

Fāles nams

1914. gadā tika uzbūvēts Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams. Nams veidots greznā Šveices stilā un būvēts kā akcents Mencendorfu dzimtas valdījumam pār Līgatni. Ēku pēc stingri noteiktām īpašnieku vēlmēm un nosacījumiem projektējis arhitekts Pēteris Meņģelis. Sākotnēji tika plānots, ka ēka tiks pabeigta Vācijā un vēlāk pa daļām izjaukta un atvesta uz Latviju, tādējādi saglabājot vācu amatnieku augsto meistarību un ēkas unikalitāti Latvijas mērogā. Realizējot iecerēto — pamatkonstrukcijas tiešām tika izgatavotas un sanumurētas Vācijā, atvestas samontētas, atlika tikai tās uzmontēt uz Līgatnē jau uzbūvētiem pamatiem ar pagrabiem. Ēka bija paredzēta kā viesu nams, taču ne kuram, ne katram — tā bija paredzēta no Rīgas atbraukušajiem papīrfabrikas direktoriem vai citiem akciju sabiedrības vadītājiem, kur apmesties uz viesošanās laiku. 1920. gadā nams tiek pārdēvēts uz Fāles namu, jo tajā apmetas dzīvot Emīls Fāle — tā laika galvenais papīrfabrikas direktors. Kopš 1940. gada nams pieder pašvaldībai, tajā ierīkots Līgatnes bērnudārzs.Zīmīgi piebilst, ka 1979. gadā namā filmētas dažas ainas no filmas "Ilgais ceļš kāpās".

Citi nozīmīgi objekti

• 1895. gadā uzbūvēta aptiekas ēka. Tajā tolaik ierīkots arī veikals.
• Šajā laika posmā ievērību gūst inženiertehniskie sasniegumi — tiltiņš Vilhelms tiek uzbūvēts 19. gadsimta nogalē, tas šķērso kanālu, kas Līgatnes upi savieno ar dīķi pilsētas centrā, kā arī, tas bija ērtāks un ātrāks nokļūšanas veids līdz tuvumā esošajām Rīgaskalna klintīm. Tiltam ir dots šāds vārds, par godu Vilhelmam Mencendorfam. Otrs tiltiņš — Eižens ir uzbūvēts pāri gravai Rīgaskalnā. Savu vārdu tiltiņš ieguvis, pateicoties tā inženierim Eiženam Irmejam.
• Līdzās Līgatnes Centra kapsētai, kas atrodas Spriņģukalnā, 1905. gadā tika uzbūvēta Arnolda kapliča, kas veltīta ilggadējam papīrfabrikas tehniskajam direktoram Arnoldam Tillingam. Zīmīgi piebilst, ka kapu kalniņā esošajās izcirstajās alās tikuši glabāti līķi, alu nosaukums — morga alas.