Abavas Velnala

aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis

Abavas Velnala (arī Melderu Velna ala, Matkules Velnala, Kandavas Velnala, Kretuļa ala) ir ala Tukuma novada Kandavas pagastā. Izvietojusies Abavas ielejas kreisā krasta sāngravā pie Kalnmuižas—Aizdzires ceļa netālu no Melderu mājām Abavas senlejas dabas parka teritorijā, apmēram 7 km lejpus Kandavas. Iecienīts tūrisma objekts,[1] tomēr vairums apmeklētāju alā iekšā nedodas dubļu dēļ.[2] Ala un atsegums kopš 1957. gada ir aizsargājams ģeoloģisks objekts, bet kopš 1998. gada — valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Abavas Velnala
Abavas Velnala (Latvija)
Abavas Velnala
Abavas Velnala
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Kandavas pagasts, Tukuma novads, Latvija
Koordinātas 57°1′6.5″N 22°41′16″E / 57.018472°N 22.68778°E / 57.018472; 22.68778Koordinātas: 57°1′6.5″N 22°41′16″E / 57.018472°N 22.68778°E / 57.018472; 22.68778
Dziļums 6,5 m
Platums 2,4 m
Augstums 1,7 m
Ieejas 1
Oficiālais nosaukums: Melderu Velna ala - kulta vieta
Aizsardzības numurs 2300
Vērtības grupa Valsts
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris
Abavas Velnala Vikikrātuvē

Ala izveidojusies gaišajos smilšakmeņos zem dolomītu slāņkopām. Tā ir 6,5 m (pēc 1994. gada mērījumiem, dažādi citi avoti nosauc arī garumu līdz 8,6 m) gara, ap 2,4 m plata un līdz 1,7 m augsta, ar šauru un zemu dubļainu ieeju.[2] Alas samazināšanos un ieejas aizsprostošanos veicina nobiras no kraujas un nokrišņu ūdens ieskalotās smiltis.

Virs alas pļavā atrodas Abavas Velnakmens, pie kura 1976. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi, kuru rezultātā atrastas senlietas no 2.—4. gadsimta.

Pēc 1924. gadā publicētajām K. Veinberga ziņām vietējie iedzīvotāji to saukuši arī par Kretuļa alu, jo tur savā laikā esot slēpušies Kretuļa vadīti partizāni.

Teika vēstī, ka Velns gribējis akmeni iesviest Abavā, bet nelaikā gailis iztraucējis ar savu dziedāšanu, tādēļ Velns nosviedis akmeni un iemucis alā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 11. lpp.
  2. 2,0 2,1 «Alas.lv». web.archive.org. 2012-07-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-05. Skatīts: 2022-11-23.

Ārējās saites labot šo sadaļu