Sporas
Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu. Sporas ir raksturīgas sēnēm, ķērpjiem, daļai augu (sūnām, paparžaugiem, aļģēm, sēklaugiem), bet dzīvnieku valstī tās ir attīstības stadija vienšūņiem — sporaiņiem. Baktērijām nelabvēlīgos vides apstākļos sporas veidojas šūnu iekšpusē un saglabājas pēc šūnas bojāejas. Reizēm par sporām sauc arī daudzšūnu kompleksus, kuros katra šūna ir atsevišķa spora.[1]
Sporas veidojas dzimuma vai bezdzimuma vairošanās ceļā, pēc nogatavošanās tās var palikt miera stāvoklī vai tikt pārnestas uz citu vietu ar gaisa vai ūdens plūsmām vai ar dzīvnieku palīdzību. Daļai zemāko sēņu un aļģu sporas spēj izaudzēt vicas, ar kuru palīdzību tās var pārvietoties šķidrā vidē. Šādas kustīgas sporas sauc par zoosporām. Parasti tām nav cieta apvalka un tās dzīvo īslaicīgi — līdz dažām stundām, kamēr apvalkotās sporas var saglabāties dzīvas no dienām līdz gadiem ilgi.[2] Baktēriju sporas savukārt ir ļoti izturīgas pret ārēju mehānisku, termisku un ķīmisku iedarbību, tomēr slikti panes ultravioleto apgaismojumu, tāpēc tas tiek pielietots dezinfekcijā.[3]
Sporaugu augšanas ciklā izšķir divas paaudzes: gametofītu ar dzimumvairošanos, kurā dzimumšūnas — gametas veidojas uz dažādiem augiem un pie kontakta saplūst, izveidojot zigotu, un sporofītu, kura laikā no zigotas bezdzimuma ceļā veidojas sporas.[4]
Sēņu sporasLabot
Sēnēm sporas var veidoties endogēni — speciālās sporu somiņās, vai eksogēni — uz sēņotnes īpašu izaugumu jeb konīdiju galiem. Bazīdijsēnēm himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām dzimumceļā veidojas bazīdijsporas. To skaits vienai sēnei var sasniegt miljardus, bet rekorda gadījumos pat triljonus.[5] Pēc nogatavošanās sporas izsējas, tiek izgrūstas vai kukaiņu iznestas no sporu veidojošā slāņa un gaida tādu vides apstākļu sasniegšanu, kuros tās varētu producēt jaunu sēņotni. Sasniedzot šādu augteni un piemērotus klimatiskos apstākļus, spora uzdīgst. Parasti, sporai izveidojot sēņotni, tā netraucētas augšanas gadījumā aug radiāli uz visām pusēm, veidojot raganu apļus.[6]
Sporu klasifikācija pēc veidošanās tipiemLabot
Galvenie sporu veidošanas tipi ir:
- Sporangijsporas: sporas veidojas sporangijos daudzām sēnēm un augiem, piemēram, zigomicētēm.
- Zigosporas: sporas veidojas zigosporangijos, kas raksturīgi zigomicētēm.
- Askusporas: sporas veidojas somiņās — askos, kas raksturīgi asku sēnēm.
- Bazīdijsporas: sporas veidojas uz bazīdijām, kas raksturīgi bazīdijsēnēm.
- Ecīdijsporas: sporas veidojas ecijos dažām sēnēm, piemēram, rūsas sēnēm, kuras vienlaikus veido vairākus sporu tipus.
- Uredīnijsporas: sporas veidojas uredīnijos dažām sēnēm, piemēram, rūsas sēnēm.
- Teliosporas: sporas veidojas telijos dažām sēnēm, piemēram, rūsas sēnēm.
- Oosporas: sporas veidojas oogonijos, kas raksturīgi oomicēšu sēnēm.
- Karposporas: sporas veidojas karposporofītos, kas raksturīgi sārtaļģēm.
- Tetrasporas: sporas veidojas tetrasporofītos, kas raksturīgi sārtaļģēm un dažām brūnaļģēm.[7]
Ārējās saitesLabot
- The Club Fungi: Basidiomycota Archived 2020. gada 26. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- Encyclopædia Britannica: Spore
AtsaucesLabot
- ↑ “Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 1. sējums, 1981., 201. lpp.
- ↑ Биологический энциклопедический словарь : Споры
- ↑ Medicine.lv: Baktērijas
- ↑ Virtuālā skola: Sporaugu vairošanās
- ↑ Li, De-Wei (2011). "Five trillion basidiospores in a fruiting body of Calvatia gigantia". Mycosphere. 2 (4): 457—462.
- ↑ H.Doerfelt, H.Goerner, "Die Welt der Pilze", Urania-Verlag, Leipzig/Jena/Berlin, 1989, ISBN 3-332-00276-7.
- ↑ A.Piterāns, E.Vimba, “Zemāko augu sistemātikas praktikums”, Zvaigzne, 1987., 148. lpp.