Skaņaiskalns
Koordinātas: 57°52′24.8″N 24°59′46.3″E / 57.873556°N 24.996194°E
Skaņaiskalns, arī Skaņais kalns ir 20 metrus augsta un 90 metrus gara sarkanā devona smilšakmens klints Salacas kreisajā krastā, Skaņkalnes pagastā, Valmieras novadā, Latvijā, pretējā krastā Mazsalacai. Šis ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Atrodas Salacas ielejas dabas parka teritorijā apmēram 0,5 km attālumā no Neļķu klintīm.[1] Visgludākā lielā klints Latvijā. Atsegumā ir redzama devona Burtnieku svītas apakšējā daļa, Skaņākalna klints ir šīs daļas stratotips. Zem smilšakmens līdz 5,5 m biezumā ieguļ aleirolīti.[1] Klintī ir divas alas.
Kopš 1977. gada Skaņaiskalns atrodas valsts aizsardzībā.[1]
Atbalss veidošanās labot šo sadaļu
Iezim ir unikāls akustiskais efekts. Šī paraboliski izliektā klints spēj lieliski atvirzīt skaņu un veidot atbalsi.[1][2] No šīs īpatnības ir cēlies klints nosaukums.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 206. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ «Skaņais kalns». Dabasretumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 2. decembrī.
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |