Krievijas demogrāfija
Krievijas demogrāfija ietver demogrāfijas datus par Krievijas Federācijas iedzīvotāju skaitu, etnisko sastāvu, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru u.c. radniecīgu informāciju. Krievijas Federācija ir atšķirīgu, daudzu nāciju sabiedrība, kurā dzīvo vairāk kā 160 etnisko grupu.[1] Lai gan Krievijas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši liels, valsts milzīgo izmēru dēļ apdzīvotības blīvums ir zems.[2] Visblīvāk apdzīvota ir Krievijas Eiropas daļa, Urālu kalnu apkaime un dienvidrietumu Sibīrija. 73% no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās.[3] Pēc 2020. gada skaitīšanas rezultātiem divas lielākās pilsētas Krievijā ir Maskava (vairāk nekā 13 miljoni iedzīvotāju) un Sanktpēterburga (vairāk nekā 5 miljoni). 14 citās pilsētās ir starp vienu un diviem miljoniem iedzīvotājuː Novosibirskā, Jekaterinburgā, Kazaņā, Ņižņijnovgorodā, Krasnojarskā, Čeļabinskā, Samarā, Ufā, Rostovā pie Donas, Krasnodarā, Omskā, Voroņežā, Permā un Volgogradā.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuLielākais Krievijas Federācijas iedzīvotāju skaits bija 1991. gadā — 148 689 000, bet tas sāka piedzīvot strauju kritumu 1990. gadu vidū,[4] pastāvīgo iedzīvotāju skaits uz 2009. gada 1. janvārī bija 141 903 979 cilvēki. 2008. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 121 400 cilvēkiem vai par 0,085% (2007. gadā — par 212 000 vai 0,15% un 2006. gadā — par 532 000 vai 0,37%). Mirušo skaits 2008. gadā bija par 363 500 lielāks nekā dzimušo skaits. Tas bija mazāk nekā 477 000 mirušo 2007. gadā un 687 100 mirušo 2006. gadā.[5][6] 2007. gadā mirstība Krievijā samazinājās par 4%, salīdzinot ar 2006. gadu, sasniedzot apmēram 2 miljonus mirušo, tajā pat laikā dzimstības rādītājs gadu no gada pieauga par 8,3% līdz 1,6 miljoniem jaundzimušo.[7] Lai gan Krievijas dzimstības līmenis ir salīdzināms ar citu Eiropas valstu dzimstības līmeni (12,1 jaundzimušais uz 1000 cilvēkiem 2008. gadā, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo 9,9 uz 1000),[6] tās iedzīvotāju skaits samazinās straujāk sakarā ar augstākiem miršanas rādītājiem (2008. gadā mirstības līmenis Krievijā bija 14,7 uz 1000 cilvēkiem,[6] salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo 10,28 uz 1000).[8]
Migrācija
labot šo sadaļu2008. gadā par 2,7% turpināja pieaugt migrācija ar 281 615 migrantiem, kas ieradās Krievijas Federācijā, 95% no tiem ieradās no NVS valstīm, lielais vairums bija krievi vai krieviski runājoši.[5][6] Krievu emigrantu skaits samazinājās par 16% līdz 39 508, no tiem 66% devās uz citām NVS valstīm. Ir aplēsts, ka Krievijā ir 10 miljoni nelegālu imigrantu no bijušajām Padomju Savienības valstīm.[9]
Etniskais sastāvs
labot šo sadaļu2009. gadā Krievijas Federācijā dzīvoja 116 miljoni etnisko krievu,[10] citas lielākās etniskās grupas ir tatāri (5,5 miljoni), ukraiņi (2,9 miljoni), baškīri (1,7 miljoni), čuvaši (1,6 miljoni), čečeni (1,4 miljoni) un armēņi (1,1 miljons).
Mirstība
labot šo sadaļuMirušo skaits (tūkst. cilv.):
- 2002. gads — 2 332,3
- 2003. gads — 2 365,8
- 2004. gads — 2 295,4
- 2005. gads — 2 303,9
- 2006. gads — 2 166,7
- 2007. gads — 2 080,4
- 2008. gads — 2 075,9
- 2009. gads — 2 010,5
- 2010. gads — 2 028,5
- 2011. gads — 1 925,7
- 2012. gads — 1 906,3
- 2013. gads — 1 871,8
- 2014. gads — 1 912,3
- 2015. gads — 1 911,4
Mirstības koeficients (uz 1000 iedzīvotājiem)
- 1950. gads — 10,1
- 1960. gads — 7,4
- 1970. gads — 8,7
- 1980. gads — 11,0
- 1990. gads — 11,2
- 1995. gads — 14,9
- 1996. gads — 14,1
- 1997. gads — 13,6
- 1998. gads — 13,5
- 1999. gads — 14,6
- 2000. gads — 15,2
- 2001. gads — 15,4
- 2002. gads — 16,1
- 2003. gads — 16,4
- 2004. gads — 15,9
- 2005. gads — 16,1
- 2006. gads — 15,1
- 2007. gads — 14,6
- 2008. gads — 14,5
- 2009. gads — 14,1
- 2010. gads — 14,2
- 2011. gads — 13,5
- 2012. gads — 13,3
- 2013. gads — 13,0
- 2014. gads — 13,1
- 2015. gads — 13,1
Galvenie nāves cēloņi Krievijā 2009. gadā:
- Asinsrites slimības — 56,5 %.
- Audzēji (vēzis) — 14,6 %
- Elpošanas orgānu slimības — 3,8 %.
- Gremošanas sistēmas slimības — 4,4 %.
- Infekcijas un parazītu izraisītas slimības — 1,7 %.
- Nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas — 11,2 %.
- Saindēšanās ar alkoholu — 1,06 %
- Visu veidu transporta traumas — 1,5 %
- Pašnāvības — 1,87 %
- Nogalināšana — 1,06 %
Dzimstība
labot šo sadaļuJaundzimušo skaits:
- 2002 — 1 397,0 tūkst. cilv.
- 2003 — 1 477,3 tūkst. cilv.
- 2004 — 1 502,5 tūkst. cilv.
- 2005 — 1 457,4 tūkst. cilv.
- 2006 — 1 479,6 tūkst. cilv.
- 2007 — 1 610,1 tūkst. cilv.
- 2008 — 1 713,9 tūkst. cilv.
- 2009 — 1 761,7 tūkst. cilv.
- 2010 — 1 788,9 tūkst. cilv.
- 2011 — 1 796,6 tūkst. cilv.
- 2012 — 1 902,1 tūkst. cilv.
- 2013 — 1 895,8 tūkst. cilv.
- 2014 — 1 942,7 tūkst. cilv.
- 2015 — 1 944,1 tūkst. cilv.
Dzimstības koeficients
- 1980 — 15,9 uz 1000 cilv.
- 1990 — 13,4 uz 1000 cilv.
- 1995 — 9,2 uz 1000 cilv.
- 1996 — 8,8 uz 1000 cilv.
- 1997 — 8,5 uz 1000 cilv.
- 1998 — 8,7 uz 1000 cilv.
- 1999 — 8,3 uz 1000 cilv.
- 2000 — 8,6 uz 1000 cilv.
- 2001 — 9,0 uz 1000 cilv.
- 2002 — 9,6 uz 1000 cilv.
- 2003 — 10,2 uz 1000 cilv.
- 2004 — 10,4 uz 1000 cilv.
- 2005 — 10,1 uz 1000 cilv.
- 2006 — 10,3 uz 1000 cilv.
- 2007 — 11,3 uz 1000 cilv.
- 2008 — 12,0 uz 1000 cilv.
- 2009 — 12,3 uz 1000 cilv.
- 2010 — 12,5 uz 1000 cilv.
- 2011 — 12,6 uz 1000 cilv.
- 2012 — 13,3 uz 1000 cilv.
- 2013 — 13,2 uz 1000 cilv.
- 2014 — 13,3 uz 1000 cilv.
- 2015 — 13,3 uz 1000 cilv.
[1] Arhivēts 2010. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.
Nacionālais sastāvs
labot šo sadaļu| № | Tautība | Iedzīvotāju skaits | % no valsts iedzīvotāju skaita |
|---|---|---|---|
| 1 | krievi | 115 889 107 | 79,83 |
| 2 | tatāri | 5 554 601 | 3,83 |
| 3 | ukraiņi | 2 942 961 | 2,03 |
| 4 | baškīri | 1 673 389 | 1,15 |
| 5 | čuvaši | 1 637 094 | 1,13 |
| 6 | čečeni | 1 360 253 | 0,94 |
| 7 | armēņi | 1 130 491 | 0,78 |
| 8 | mordovieši | 843 350 | 0,58 |
| 9 | avāri | 814 473 | 0,56 |
| 10 | baltkrievi | 807 970 | 0,56 |
| 11 | kazahi | 653 962 | 0,45 |
| 12 | udmurti | 636 906 | 0,44 |
| 13 | azerbaidžāņi | 621 840 | 0,43 |
| 14 | marieši | 604 298 | 0,42 |
| 15 | vācieši | 597 212 | 0,41 |
| 16 | kabardieši | 519 958 | 0,36 |
| 17 | osetīni | 514 875 | 0,35 |
| 18 | dargīni | 510 156 | 0,35 |
| 19 | burjati | 445 175 | 0,31 |
| 20 | jakuti | 443 852 | 0,31 |
| 21 | kumiki | 422 409 | 0,29 |
| 22 | inguši | 413 016 | 0,28 |
| 23 | lezgīni | 411 535 | 0,28 |
| 24 | komieši | 293 406 | 0,2 |
| 25 | tuvieši | 243 442 | 0,17 |
| 26 | ebreji | 229 938 | 0,16 |
| 27 | gruzīni | 197 934 | 0,14 |
| 28 | karačajevieši | 192 182 | 0,13 |
| 29 | čigāni | 182 766 | 0,13 |
| 30 | kalmiki | 173 996 | 0,12 |
| 31 | moldāvi | 172 330 | 0,12 |
| 32 | lakieši | 156 545 | 0,11 |
| 33 | korejieši | 148 556 | 0,1 |
| 35 | iedzīvotāji, kuri nenorādīja savu tautību | 1 460 751 | 1,01 |
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ «1 June 2007: A great number of children in Russia remain highly vulnerable». United Nations Children's Fund. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-01-03. Skatīts: 2007-12-27.
- ↑ Skatīt Valstu uzskatījumu pēc apdzīvojuma blīvuma
- ↑ «Resident population». Federal State Statistics Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-03. Skatīts: 2007-12-27.
- ↑ «Demographics». Library of Congress. Skatīts: 2008-01-16.
- ↑ 5,0 5,1 «Demography». Federal State Statistics Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-02-25. Skatīts: 2008-03-05.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Modern demographics of Russia Arhivēts 2010. gada 17. decembrī, Wayback Machine vietnē. by Rosstat. Retrieved on October 5, 2010
- ↑ «Russia's population down 0.17% in 2007 to 142 mln». RIA Novosti. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-03-14. Skatīts: 2008-03-11.
- ↑ The World Factbook. «Rank Order — Birth rate». Central Intelligence Agency. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-03-10. Skatīts: 2009-04-25.
- ↑ «Russia cracking down on illegal migrants». International Herald Tribune. 2007. gada 15. janvāris.
- ↑ Ethnic groups in Russia, 2002 census, Demoscope Weekly. Retrieved 5 February 2009
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |