Alkoholiskie dzērieni ir dzērieni ar vismaz 1,5 tilpumprocentiem (tilp.%) etilspirta, kas parasti iegūts kartupeļu, graudu, augļu, ogu un/vai medus ogļhidrātu spirta rūgšanā.[1]

Dažādi alkoholiskie dzērieni — lāgers, viena iesala viskijs, absints, konjaks un baltais vīns

Alkohola vēsture ir ļoti sena. Cilvēki alkoholiskos dzērienus varētu būt sākuši lietot un gatavot jau kopš pašiem pirmsākumiem, kad parādījušies augļi un ogas, un rauga iedarbībā tie sākuši rūgt.[1] Baltiem no alkoholiskajiem dzērieniem bijis izplatīts medus, miestiņš, dzersis un vēlāk arī alus.

Iedalījums labot šo sadaļu

Alkoholiskos dzērienus pēc stipruma jeb etilspirta satura iedala:

Vāji alkoholiskos dzērienus iegūst parastajā spirta rūgšanā, bet stipri alkoholiskos dzērienus — pārtvaicējot spirta rūgšanas produktus.

Dažādu vidēji stipro un stipro alkoholisko dzērienu etilspirta un cukura procentuālais saturs:[1]
Alkoholiskais dzēriens Etilspirts, tilp.% Cukurs, %
Rektificēts etilspirts 95,5—96,8 0
Konjaki 40—57 0,7—1,5
Degvīns 40—56 0,1
Vīnogu vīni 9—20 0—32
Augļu un pārējo ogu vīni 9—20 0—20
Rūgtās uzlijas 35—45 8—30
Saldās uzlijas 20—24 30—40
Izvilkumi 18—20 32—55
Stiprie liķieri 40—45 32—47
Deserta liķieri 25—30 50—60

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 254. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.

Ārējās saites labot šo sadaļu