Krasnojarska

pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā

Nezināma vērtība "image_coa"

Krasnojarska
pilsēta
Красноярск
Красноярск (ночной).jpgNgs2015.jpg
Krs railstation.jpg
Metropol Business Centre, Krasnoyarsk.jpgKrasnoyarsk Krai government building.jpg
KATEKNIIUgol building in Krasnoyarsk.JPGKrasnoyarsk symbol leo.jpg
Karogs: Krasnojarska
Karogs
Krasnojarska (Krievija)
Krasnojarska
Krasnojarska
Krasnojarska (Krasnojarskas novads)
Krasnojarska
Krasnojarska
Koordinātas: 56°1′N 92°52′E / 56.017°N 92.867°E / 56.017; 92.867Koordinātas: 56°1′N 92°52′E / 56.017°N 92.867°E / 56.017; 92.867
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Krasnojarskas novads
Federālais apgabals Sibīrijas federālais apgabals
Platība
 • Kopējā 379,5 km2
Augstums 287 m
Iedzīvotāji (2017)[1][2]
 • kopā 1 083 865
 • blīvums 2 856/km²
Mājaslapa www.admkrsk.ru
Krasnojarska Vikikrātuvē

Krasnojarska (krievu: Красноярск) ir lielpilsēta Krievijas Federācijā, Krasnojarskas novada administratīvais centrs. Izvietojusies novada dienvidos abos Jeņisejas krastos, kur to šķērso Transsibīrijas dzelzceļš. Liels rūpniecības centrs, viens no Krievijas lielākajiem alumīnija ražošanas centriem.[3]

Krasnojarskā 2013. gadā dzīvoja vairāk kā 1 miljons iedzīvotāju, tā ir Sibīrijas trešā lielākā pilsēta (aiz Novosibirskas un Omskas).[3] Pilsētas pievārtē atrodas rezervāts Stolbi ("Stabi", kopš 2019. gada Красноярские Столбы).

VēstureLabot

Pilsēta veidojās ap kazaku 1628. gadā dibināto cietoksni, ko sākotnēji sauca par Jauno Kačas ostrogu (Новый Качинский острог), vēlāk to nodevēja par "Sarkanajām (Skaistajām) Klintīm" (Красный Яр) senākā hakasu valodas vietvārda "Kizilčara" (Хызыл чар) ietekmē.[4] Pilsētiņa sāka attīstīties 18. gadsimta vidū pēc pasta ceļa izveides un tuvējo zelta atradņu attīstīšanās. Tā bija arī izsūtījuma vieta.

19. gadsimtā Krasnojarska bija galvenais Sibīrijas kazaku centrs. 1823. gadā tā kļuva par Jeņisejas guberņas administratīvo centru. 1895. gadā caur pilsētu izbūvēja Transsibīrijas dzelzceļu. 1900. gadā tilta pār Jeņiseju makets līdz ar Eifeļa torni ieguva Grand-Prix 1900. gada Pasaules izstādē Parīzē.

Pēc PSRS izveidošanās Krasnojarskā uzcēla daudz rūpnīcu, Otrā pasaules kara uz šejieni pārcēla daudz rūpnīcu no Padomju Savienības rietumu daļas. No 1941. līdz 2013. gadam viens no lielākajiem uzņēmumiem pilsētā bija Krasnojarskas kombainu rūpnīca.

SportsLabot

Krasnojarsku uzskata par Krievijas regbija centru. Ilgāku laiku pilsētā atradās Krievijas regbija federācija, Krievijas regbija līgā spēlē divi Krasnojarskā bāzēti klubi.

Krievijas basketbola līgā spēlē Krasnojarskas "Enisey" komanda, savukārt Krievijas Augstākajā hokeja līgā spēlē Krasnojarskas "Sokol".

Latviešu biedrībaLabot

Krasnojarskā darbojas latviešu biedrība "Dzintars",[5] kas organizē latviešu valodas kursus, kā arī kultūras pasākumus vietējai latviešu kopienai.[6] Biedrības darbā piedalās latvieši, kas Sibīrijā nonākuši padomju deportāciju rezultātā, Sibīrijas latviešu koloniju iedzīvotāji un viņu pēcteči.

CilvēkiLabot

Krasnojarskā dzimuši:

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. https://web.archive.org/web/20170203162719/http://web.krasstat.gks.ru/offstat/02/3/1.8.xls.
  2. http://www.ias-statistika.ru/module/Free/OneNews.aspx?773.
  3. 3,0 3,1 «Krasnoyarsk». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2021. gada 9. novembris.
  4. Бутанаев В. Я. Топонимический словарь Хакасско-Минусинского края. Абакан, 1995.
  5. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 5. decembrī.
  6. http://www.youtube.com/user/liieniite/videos?flow=grid&view=0

Ārējās saitesLabot