Laki
- Šis raksts ir par tautu Ziemeļkaukāzā. Par vulkānu Islandē skatīt rakstu Laki (vulkāns).
Laki (pašnosaukums — Лак) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām, kura galvenokārt apdzīvo Dagestānu.[1]
 Laku karogs | |
 Laku apdzīvotas vietas Dagestānā | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 0,2 miljoni | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Krievija 173 416 (2021) Uzbekistāna 3800 (2019) Tadžikistāna 2 500 (2019) Kazahstāna 700 (2019) Latvija 47 (2020) | |
| Valodas | |
| laku, krievu | |
| Reliģijas | |
| sunnītu islāms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| Nahu—dagestāniešu tautas | |
Runā laku valodā, oficiālajā saziņā plaši izmanto krievu valodu. Izplatītākā reliģija ir sunnītu islāms. Laki bija viena no pirmajām Dagestānas ciltīm, kas pieņēma islāmu. Pirmā mošeja laku teritorijā tika uzcelta jau 777. gadā.
Laku apdzīvotā teritorija tiek apzīmēta ar nosaukumu Lakija.
Skaits labot šo sadaļu
Laku kopskaits ir aptuveni 0,2 miljoni.
Krievijā (ar Dagestānu):
- 156 545 (2002)[2]
- 178 630 (2010)
- 173 416 (2021)
Antropoloģija labot šo sadaļu
Laki pieder pie eiropiešu rases (kaukāziešu antropoloģiskais tips).
Saimniecība labot šo sadaļu
Tā kā laku tradicionālās zemes ir kalnainas un ļoti sausas, lauksaimniecībai tradicionālajā saimniecībā bija otršķirīga nozīme. Līdz ar to dominēja aitkopība un kazkopība, kā arī zirgu, liellopu un mūļu audzēšana.Galvenie laku produkti bija gaļa un piens, taču viņi audzēja arī miežus, zirņus, kviešus un nedaudz kartupeļus. Ar lopkopību nodarbojās galvenokārt vīrieši, bet ar lauksaimniecību sievietes. Pie ezeriem nebija mežu, tāpēc trūka kokmateriālu būvniecībai un kurināmajam.
Aitkopības prakse prasīja vīriešiem vairākus mēnešus gadā doties uz zemienēm, lai ganītu savus dzīvniekus, kur viņi saskārās ar dažādām dagestānu tautām, tāpēc lielākā daļa laku vīriešu bija daudzvalodīgi.
Daudzi ciemi specializējās amatniecībā un tirdzniecībā. Laku sievietes nodarbojās ar paklāju aušanu, vērpšanu, tekstila un keramikas izgatavošanu, bet vīrieši ar ādas apstrādi un darbarīku izgatavošanu.
Daudzas no šīm tradīcijām saglabājās arī padomju laikos, jo laki pretojās padomju kolektivizācijas politikai. Tekstilrūpniecība un apģērbu ražošana, ādas apstrāde un apavu izgatavošana, kā arī gaļas, siera un eļļas ražošana joprojām ir dominējošās nozares šajā reģionā.
Feodāla sistēma labot šo sadaļu
Tiek uzskatīts, ka laki bija pirmie Dagestānas iedzīvotāji, kas ieviesa feodālo sistēmu.[3]
Ievērojami laki labot šo sadaļu
- Musa Manarovs — padomju kosmonauts;
- Nurmagomeds Hadžimagomedovs — Krievijas karavīrs, Krievijas propagandas mitoloģizēts varonis.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Кавказский Узел. «Laks». Caucasian Knot. Skatīts: 2023-04-01.
- ↑ Гаджимурадовна, Мехдиева Наида; Гаджимурадовна, Магомедова Марина (2016). "Лакцы как один из коренных народов Дагестана". Вестник науки и образования (8 (20)): 45–47. ISSN 2312-8089.
- ↑ Кавказский Узел. «Лаки в истории Дагестана (VI - XX века)». Кавказский Узел. Skatīts: 2023-04-11.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laki.
