Kazaņa

Pilsēta Krievijā pie Volgas upes

Kazaņa (krievu: Казань, tatāru: Казан / Qazan) ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes (tatāru: Казансу, Qazansu) ietekas. Tatarstānas Republikas galvaspilsēta. Sena universitātes pilsēta. Galvenais tatāru kultūras centrs. Kazaņas kremlis iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā. Kazaņā atrodas lielākā mošeja Krievijas Federācijā, kā arī viena no pareizticīgo un arī katoļu vispielūgtākajām svētbildēm — Kazaņas Dievmātes svētbilde.

Kazaņa
republikas galvaspilsēta
Казань
Казан / Qazan
Kazaņa
Karogs: Kazaņa
Karogs
Ģerbonis: Kazaņa
Ģerbonis
Kazaņa (Krievija)
Kazaņa
Kazaņa
Kazaņa (Krievijas Eiropas daļa)
Kazaņa
Kazaņa
Kazaņa (Tatarstāna)
Kazaņa
Kazaņa
Kazaņa Tatarstānas kartē
Koordinātas: 55°47′N 49°07′E / 55.783°N 49.117°E / 55.783; 49.117Koordinātas: 55°47′N 49°07′E / 55.783°N 49.117°E / 55.783; 49.117
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Republika Valsts karogs: Tatarstāna Tatarstāna
Dibināta 1005. gadā
Minēta hronikās 1177. gadā
Platība
 • republikas galvaspilsēta 425,2 km2
Augstums 60 m
Iedzīvotāji (2022)
 • republikas galvaspilsēta 1 259 173
 • blīvums 2 634,1/km²
 • aglomerācija 1 360 000
Laika josla +3
Mājaslapa kzn.ru
Kazaņa Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Ir dažādi viedokļi par to, kad dibināta Kazaņa. Izplatītākā versija ir, ka pilsētu dibinājuši Volgas bulgāri 1177. gadā kā Volgas Bulgārijas robežcietoksni.

13.-14. gs. Kazaņa bija Zelta Ordas sastāvā. Pēc Zelta Ordas sabrukuma 1438. gadā Kazaņa kļuva par neatkarīgās Kazaņas hanistes galvaspilsētu. Maskavijas-Kazaņas karu laikā 1469. gadā pilsētu aplenca lielkņaza Ivana III sūtītais karaspēks un piespieda hanam Ibrahimam parakstīt miera līgumu, 1487. gadā krievi ieņēma Kazaņu un aizveda trimdā hanu Ilhamu, viņa vietā nometinot savu vasali hanu Muhamedu Aminu. 1505. gadā hans Muhameds Amins pārtrauca vasaļattiecības ar Maskaviju un uzbruka Ņižņijnovgorodas kremlim. Pēc ilgstošiem krievu-tatāru kariem Krievijas cars Ivans IV Kazaņu 1552. gadā pilnīgi nopostīja[1] un Kazaņas hanisti pievienoja Krievijai.

Krievijas valdība izraidīja islāmticīgos Kazaņas iedzīvotājus un to vietā nometināja krievus un citu tautību pareizticīgos ieceļotājus.[2][3] Līdz pat Krievijas impērijas teritoriāli administratīvajai reformai tika lietots jēdziens Kazaņas cariste (Казанское царство).

No 1708. gada Kazaņa bija Kazaņas guberņas centrs. 1774. gadā pilsētu nodedzināja Jemeļjana Pugačova karaspēks. 1804. gadā nodibināja Kazaņas Universitāti.

Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada septembrī Kazaņu ieņēma Sarkanās armijas vienības Pētera Slavena un Jāņa Judiņa vadībā. No 1920. līdz 1990. gadam Kazaņa bija Tatārijas APSR galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā Kazaņā izvietoja daudzus rūpniecības uzņēmumus no PSRS rietumu apgabaliem.

Kopš 1990. gada Kazaņa ir Tatarstānas galvaspilsēta.

Daba labot šo sadaļu

Pilsētas teritorijā atrodas Tatarstānas lielākais ezers — Kabanu ezeru sistēma.

Sports labot šo sadaļu

Kazaņā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Kazaņas "Ak Bars". Klubs divreiz izcīnījis Gagarina kausu. "Ak Bars" vienība spēlē TatNeft Arena hallē. Pilsētā bāzēts arī "Ak Bars" jauniešu klubs Kazaņas "Bars", kurš spēlē Jaunatnes hokeja līgā.

Cilvēki labot šo sadaļu

Kazaņā vai tās apkārtnē dzimuši:

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Очерки по истории КАЗАНСКОГО ХАНСТВА. ГЛАВА ЧЕТВЕРТАЯ. Падение Казанского ханства (1551-1556 г.), Москва "ИНСАН", 1991
  2. ««Историко-культурная заповедная территория “Старо-татарская слобода” (“Иске татар бистэсе”)»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. augustā. Skatīts: 2010. gada 5. februārī.
  3. «М.Г. Худяков. Очерки по истории КАЗАНСКОГО ХАНСТВА. ГЛАВА ЧЕТВЕРТАЯ. Падение Казанского ханства (1551-1556 г.), Москва "ИНСАН", 1991». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 17. novembrī. Skatīts: 2004. gada 17. novembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu