Atvērt galveno izvēlni

Rostova pie Donas

Pilsēta Krievijā pie Donas upes lejteces

Rostova pie Donas (krievu: Росто́в-на-Дону́) ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos, netālu no Donas ietekas Azovas jūrā un Ukrainas robežas. Federālā apgabala un apgabala administratīvais centrs, rūpniecības un ostas pilsēta.

Rostova pie Donas
pilsēta
Ростов-на-Дону
Rostova pie Donas
Karogs: Rostova pie Donas
Karogs
Ģerbonis: Rostova pie Donas
Ģerbonis
Rostova pie Donas (Rostovas apgabals)
Rostova pie Donas
Rostova pie Donas
Rostova pie Donas (Krievijas Eiropas daļa)
Rostova pie Donas
Rostova pie Donas
Rostova pie Donas (Krievija)
Rostova pie Donas
Rostova pie Donas
Koordinātas: 47°14′N 39°42′E / 47.233°N 39.700°E / 47.233; 39.700Koordinātas: 47°14′N 39°42′E / 47.233°N 39.700°E / 47.233; 39.700
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Karogs: Rostovas apgabals Rostovas apgabals
Dibināta 1761. gadā
Pilsētas tiesības 1797. gadā
Platība
 • Kopējā 348,5 km2
Iedzīvotāji (2018. gadā)
 • kopā 1 130 305
 • blīvums 3 243,3/km²
Laika josla Maskavas laiks (UTC+3)
Mājaslapa www.rostov-gorod.ru
Rostova pie Donas Vikikrātuvē

Jau kopš 18. gadsimta tajā mīt prāva armēņu minoritāte.

VēstureLabot

Jau senajos laikos sengrieķi Donas grīvā nodibināja Tanaīsu (grieķu: Τάναϊς) pašreizējās Azovas pilsētas vietā. Pēc Krievu—turku kara (1735—1739) šo apvidu pievienoja Krievijas impērijai. 1761. gadā nodibināja cietoksni, ko nosauca kanonizētā Rostovas metropolīta Dmitrija (1651—1709) vārdā (Крепость св. Дмитрия Ростовского). Vēlāk cietoksni sāka dēvēt par Rostovas cietoksni. Lai attīstītu tirdzniecību, 1778. gadā pēc Katrīnas II pavēles netālu cietošņa nometināja no Krimas hanistes pārvietotos armēņus, kas šeit nodibināja pilsētu ar nosaukumu Jaunā Nahičevāna (armēņu: Նոր Նախիջևան), ko vēlāk sāka dēvēt par Nahičevānu pie Donas. 1797. gadā tai piešķīra apriņķa pilsētas tiesības Jaunkrievijas guberņā, 1802. gadā iekļāva Jekaterinoslavas guberņā, kuras lielāka daļa atradās tagadējās Ukrainas teritorijā. 1835. gadā Rostovas cietoksni likvidēja un tā garnizonu pārcēla uz Anapu.

1887. gadā Rostovas pilsētu iekļāva Donas karaspēka apgabalā. 19. gadsimta beigās pilsēta izveidojas par lielu rūpniecības centru un otru lielāko (aiz Odesas) Krievijas ostu Melnās jūras baseinā.

Pilsoņu kara laikā Rostova bija Donas kazaku atamana Kaļedina pārvaldībā, 1918. gada februārī nodibināja Donas Padomju republiku. 1918. gada maijā ar vācu armijas palīdzību pilsētu ieguva Ukrainas hetmanis Skoropadskis. 1920. gada februārī pilsētu ieņēma Sarkanā armija un to iekļāva KPFSR sastāvā. 1928. gadā Rostovai pievienoja Nahičevānu pie Donas un nosauca par Rostovu pie Donas. 1937. gadā tā kļuva par Rostovas pie Donas apgabala centru.

Otrā pasaules kara laikā 1941. gada novembrī Vērmahts īslaicīgi ieņēma pilsētu, bet drīz vien Sarkanā armija to atguva. Otro reizi Vērmahts pielsētu ieņēma 1942. gada jūlijā, bet Sarkanā armija — 1943. gada februārī. Kaujās pilsētu gandrīz pilnīgi nopostīja.

Pēc kara pilsēta tika atjaunota un kļuva par lielu PSRS rūpniecības centru. No 1991. gada Krievijas Federācijas sastāvā, no 2000. gada Dienvidu Federālā apgabala centrs.

CilvēkiLabot

 
Rostovas pie Donas centrālā tirgus ieeja

Rostovā pie Donas dzimuši: